Tag: #Rēzekne

Pasaules vērošanas mākslinieks

Šķiet, ka rakstnieka un mākslinieka SVENA KUZMINA (1985) vārds garus komentārus neprasa. Bērnībā apbrīnojis arhitektūru un sapņojis kļūt par tiesnesi (jo tiesas ēka Rēzeknē patikusi vislabāk), apzinātā vecumā studējis glezniecību un grafiku un pirms 16 gadiem dibinājis etīžu teātri „Nerten”, kur joprojām ir režisors. Plašākai publikai viņš pazīstams kā viens no radio raidījuma „Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” veidotājiem. Svens ir izdevis divas grāmatas: stāstu krājumu „Pilsētas šamaņi” (2016) un romānu „Hohma” (2019). Pats bijis arī abu grāmatu mākslinieks. Viņa literārie darbi ir tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, igauņu, spāņu un pat ķīniešu valodā. Radīt ir viņa aicinājums, un man atliek tikai pabrīnīties – kā lai steidzos līdzi viņa domām un vai spēšu tās notvert, bet Svens pasmaida un saka: „Viss būs labi.” Un tas nekas, ka ir trešdienas vakars un ka mēs atspīdam viens otra (vied)ierīcēs. Sarunājamies par mākslinieku sūtību un stereotipiem, cilvēka mainīgo dabu un Svena cerībām atrast mammas Helēnas Svilānes-Kuzminas pazudušos dzejas manuskriptus.
Sarunu ar Svenu Kuzminu lasiet žurnāla jaunajā numurā.
Foto: Inese Grizāne

Latgale un kino

Krīzē neizpaliek laba lasāmviela un filmu skatīšanās. Turpinot rakstu sēriju par Latgali un kino, šoreiz atcerēsimies trīs visai atšķirīgus, neviennozīmīgi vērtētus un tomēr pasaules slavu guvušus kino nozares dižgarus, kuru saknes meklējamas tepat Latgales, kā izrādās, kinematogrāfiski visai leknajā substrātā. Fridrihs Ermlers, Teuvo Tulio un Hercs Franks Ivara Matisova pētījumā un skatījumā jaunajā Žurnāls A12 numurā.
Lasi un atklāj pārsteidzošo.

#ŽurnālsA12#kino#kinopasaule#Latgalesdižgari#Latgale#Latgalesmedijs#Austrumlatvija#kultūrasmedijs#TeuvoTulio#FridrihsErmlers#HercsFranks#Ludza#Rēzekne#Makašāni

Svareiguos lītys caur puosoku

Dzejneica, bārnu gruomotys „Meikuleņš īpazeist omotus” (2018) autore, pīcu bārnu mama Meldra Gailāne Rēzeknis nūvoda Bieržgalī dzeivoj piec principa, ka vīnkuorši ļaun bārnim augt par breivom personeibom i atbolsta jūs realizēt sovys idejis. Literarūs pasuokumūs pīsadola kūpā ar sovu jaunuokū atvasi – sešgadeigū meitu Irbi Bārbalu, kurai jau nu pīcu godu vacuma ir pastuoveigys publikacejis, pat latgaliski, i gūdolguotys vītys literarūs konkursūs, vēļ jei spēlej kūkli i dzīd, palīk treju bruoļu napuorspāta ideju generiešonā. Sarunys par tū, kai rūnās teksti i kai dabiski atteisteit bārnu radūšumu.

Kotrys bārns ir atsevišks pasauļs

Bārni ir ļūti dažaidi, kotram ir sovys talantu izpausmis, pastreipoj Meldra. Juos vysim bārnim ir pa div eipaši izalaseitim vuordim. „Madara Luīze ir vacuokuo meita, taida vuordu kombinaceja tūšaļt atguoja. Nu suoku Madara beja tikai Madara, tod mes jū nūkristejom, maņ beja sajiuta, ka jai ir vajadzeigi div vuordi. Asmu sasamīriejuse, ka jei byus tei, kas vairuok dzeivuos pa uorzemem, jei īsakuortuojuse Anglejā. Jei nu bārna kuojis ir cīš patstuoveiga. Kod jai vēļ nabeja 10 godu, vīnu vokoru jei pi mane atīt i soka, ka 10 godu dzimšonys dīnu svinēs Reigā, maņ viņ juopazvonūt Maijai, juoprecizej daži seikumi, bet vysu golvonū jei jau sarunuojuse. Jei vīna poša ar viļcīni nūbrauce iz Reigu, nūsvinēja i prīceiga atbrauce iz sātu. Bet nu cik es nervozieju, voi jei tū varēja zynuot.
Kai liksi nuokušajim vīnu vuordu, ka pyrmajam bārnam div? Vacuokū dālu sauc Juris Imants. Pyrmū vuordu īlyka tāvs, bet Imants ir par pīmiņu Imantam Mikučam. Madara jau beja pīdzymuse, kod īsasaisteju žurnalistikys puļceņā „Pakavs”. Mikučs cīš daudz mums īdeve kai cylvāks i profesionaļs. Kod gaideju Juri, jis nūmyra. Taidā veidā gūdynoju sovu Školuotuoju. Valteram Viesturam nu suoku īlyku obejus vuordus, pyrmū mienesi sauču par Valteru, bet myusu cīmā beja nalaimis gadejums ar puiseiti vuordā Valters, maņ īsaceja, lai es tikai sovu dālu tai nasaucu. Tai jis palyka par Viesturu. Jis pats soka, ka vuords „Viesturs” pateik lobuok.
Jaunuokais dāls ir Jānis Andris, bet meita – Irbe Bārbala. Nazkai vysu laiku asmu gribiejuse meitu, kurū sauktu par Irbi, nasaverūt, ka jai ir ari muoseica Irbe. Latvejā ir tikai 36 Irbis, vēļ dažys Irbis div vuordu kombinacejuos. Kod gaideju Irbi, cīš bīži redzieju sapynā babu, ūtrys vuords nu juos.” Turpināt lasīt

 “Dzigas” draugu sadancis “Dejot ir laime”

9. martā plkst. 18.00 Rēzeknes deju kopa “Dziga” aicina uz draugu sadanci “Dejot ir laime” Rēzeknes kultūras namā (Brāļu Skrindu ielā 3), pulcējot kopā dejotājus no Rēzeknes, Viļāniem, Daugavpils, Lūznavas un Rīgas.
 
Koncertā piedalīsies Rēzeknes jauniešu deju kolektīvs “Dziga” (vad. Inga Žirgule), Rēzeknes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dziga” (vad. Ilmārs Dreļs), Viļānu jauniešu deju kolektīvs “Austra” (vad. Lūcija Kukaine), Daugavpils novada Kultūras centra “Vārpa” deju ansamblis “Līksme”(vad. Aija Daugele), Lūznavas muižas Kadriļu deju grupa (vad. Inga Žirgule) un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jauniešu deju kolektīvs “Dārdari” (vad. Lilija Lipora).
 
Ieeja koncertā – brīva.

Radošajā konkursā ,,Govju parāde’’ Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis ir viens no labākajiem Latvijā

Harijs Ločmelis ir ieguvis 2.vietu biedrības ,,Siera klubs” sadarbībā ar profesionālās izglītības kompetences centru ,,Ogres tehnikums” rīkotajā radošo darbu konkursā ,,Govju parāde”. Kopumā konkursā piedalījās 18 mākslas un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi no visas Latvijas, iesniedzot 30 darbus.

Sestdien, 8.septembrī Latvijas simtgades pasākumā ,,Lauki ienāk pilsētā” Rīgā, 11.novembra krastmalā ne vien bija apskatāmi konkursa dalībnieku darbi, bet arī tika sumināti pirmo trīs vietu ieguvēji, viņu vidū arī Harijs. Turpināt lasīt

Rēzeknē jaunieši pēta veco koka māju logus

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Gunārs Klaučs
Latvijas pilsētās ir vecpilsētu rajoni, kur vēl ir saglabājušās unikālās pērles – vēsturiskās koka ēkas. Latgales reģiona katrā pilsētā ir šādi rajoni. Tādā ir arī Rēzeknes pilsēta ar savu vecpilsētas daļu – koka māju apbūvi, kurās dzīvo dažādu tautību cilvēki. Māju būvniecību ietekmēja arī piederība tautībai. Rēzeknē tās ir gan latgaliešu, gan vecticībnieku, gan ebreju mājas. Katrai ir savs stāsts un piemītošās atšķirības, būvētas 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā, arī 20-40.gados.
Unikāls kultūras mantojums ir šo māju logi. Vēsturiskie koka logi  ir  arhitektūras un amatniecības mantojums, tā laika meistaru prasmju apliecinājums. Diemžēl šīs vecās koka mājas, to logi, apmales laika gaitā zaudē savu vērtību. Tās nepieciešams atjaunot, saglabājot logu apmaļu dekoratīvos kokgriezumus un rotājumus.
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Restaurācijas izglītības programmas audzēkņi kopā ar skolotājiem ir uzsākuši šo logu pētīšanu Rēzeknē. Viņi izstaigā vecās pilsētas daļu, apseko, uzmanību pievēršot vairāk nekā 50 logiem: to konstruktīvais risinājums, izmantotie materiāli, izgatavošanas tehnika, ornamentu motīvi un to nozīme, stila iezīmes, rotājumu darinātāji. Tās ir sarunas ar māju saimniekiem un amatniekiem. Līdztekus tiek veikta fotofiksācija, logus iemūžinot fotogrāfijās. Rezultātā taps ceļojošā izstāde pa Latgali, uzrunājot ne vien ēku saimniekus, bet arī pārējos interesentus.

Turpināt lasīt