Gara spēks
Ikgadējā Boņuka balvas pasniegšana ir nozīmīgi svētki un gada laikā Latgales vēsturiskās zemes kultūrtelpā radīto sniegumu izvērtējums. Atmiņā iespiedās arhitekta Austra Mailīša jautājums – kas ir stiprāks – kara vai gara spēks? Gara spēks nav nemainīga vienība, tas jātrenē un jānorūda. Kas stiprina gara spēku? Domas, vārdi un darbi. Tikšanās ar garā stiprajiem rada pārliecību, ka sīkās ikdienas rūpes ir viegli pārvaramas, svarīgākais ir klausīt sirdsbalsij. Karš Ukrainā ir pastāvīgs atgādinājums par trauslo labā un ļaunā līdzsvaru, tā izraisīto nemieru prātam ir grūti noliegt, teiktu, pat neiespējami. Citiem, kuri ripo dzīves autopilotā un negrib iedziļināties, noteikti ir daudz vieglāk. Katra žurnāla “A12” stāsta personība izsaka dažādas filozofiskas un smalkas atklāsmes par to, kā iekšējie izaicinājumi ļauj neapstāties savās iecerēs. Pirmpublikāciju piedzīvo Ilzes Spergas 1997. gada intervija ar Antonu Kūkoju. Laiks ir pagājis, tomēr sarunas pārlaicīgās tēmas vēl aizvien ir aktuālas un nav zaudējušas savu nozīmi. Tas liecina, ka svarīgi nepagurt prāta un sirds diskusijā. Tad ceļā satiec līdzīgos, kuri palīdz radīt un kopā piedzīvot radīto. Pavasaris ir sagaidīts, saule izgaisinās pelēcīgo debesjumu, un tūliņ sāksies trakā ziedēšana. Arī tas stiprinās gara spēku. Un tā vieta, kur Latvijā uzlec saule, ir mūsu Zilupe.
Redaktore Ināra Groce
Kad Vispārējie dziesmu un deju svētki ir izjusti, nodziedāti un izdejoti, jāatgriežas savā pagastā, pilsētā, lai turpinātos ikdienā un tradīciju skaistumu veidotu sev līdzās. Par kultūras dzīves notikšanu mazās vietās, nelielās un būtiskās lietās sarunā ar aktīvu bērzgalieti Dailu EKIMĀNI. Šogad Rēzeknes novada Bērzgalei aprit 555 gadadiena, kopš šīs vietas nosaukums ir minēts rakstos.
Atjaunotais nams pie Rēzeknes pilskalna sāka savu darbību pirms gada. Ambiciozais nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” atspoguļo apkopotās kolekcijas būtību – te ir vēsturiski priekšmeti un liecības no dažādām privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no Latvijas Brīvības cīņām līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pilsēta šādai ekspozīcijai izvēlēta tāpēc, ka lielākā tās daļa saistīta ar vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās tieši Latgales teritorijā. Par cilvēku sasniegumiem un nopelniem liecina valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, bēgļi bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.
Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.