Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.

Aicinām teksta un bilžu ekskursijā pa Krāslavu toreiz un tagad – Ivara Matisova raksts žurnāla aprīļa/maija numurā.