Atjaunotais nams pie Rēzeknes pilskalna sāka savu darbību pirms gada. Ambiciozais nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” atspoguļo apkopotās kolekcijas būtību – te ir vēsturiski priekšmeti un liecības no dažādām privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no Latvijas Brīvības cīņām līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pilsēta šādai ekspozīcijai izvēlēta tāpēc, ka lielākā tās daļa saistīta ar vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās tieši Latgales teritorijā. Par cilvēku sasniegumiem un nopelniem liecina valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, bēgļi bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.
Žurnāla augusta/septembra numurā saruna ar dārgumu nama dizaineri Aigu VAITKUS un vadītāju Jolantu LEITĀNI.
Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.
Pirmā no pamatiem celtā akustiskā koncertzāle Latvijā – Latgales vēstniecība “Gors” – maijā atzīmēs 10 gadu jubileju. “Gorā” notiek viss: koncerti, opera, balets, teātris, izstādes, kino, semināri, pat laulības un jubileju svinības. “Gors” ir kļuvis par Latgales seju. Desmit gadu garumā koncertzāle ir izveidojusi augstu kultūras dzīves kvalitātes latiņu. “Gora” vadītāja Diāna ZIRNIŅA un Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona RUPAINE ir svarīgākie zobratiņi sarežģītajā “Gora” mehānismā. Koncertzālē strādā no tās pirmsākumiem un, kā pašas teic, ir saslimušas ar “Goru”.
Pārnejuo goda beiguos izguoja naparosta gruomota latgaliski – Marijis Dzeislys dzejūļu kruojums aba dzeislinīks “Vysta smierts”. MARIJA DZEISLA ir pseidonims, i nateik atkluots, kas aiz tuo globojās. Partū ar Mariju navar sasarunuot ni dzeivē, ni pa teleponu, ni zūmā, ni skaipā. Tok Marijai var pīraksteit e-postu voi viesti feisbukā. Taidā veidā nūtyka ari itei interveja – es aizsyuteju Marijai vaicuojumus, kurī munā pruotā roduos piec kruojuma puorskaiteišonys, i jei atbiļdēja.
Tikties ar teātra un kino režisori, dramaturģi KRISTU BURĀNI sanāk vēl 36 stundas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krista sarunu papildina kara divdesmit pirmajā dienā. Bet arī pirmajā mūsu tikšanās laikā sarunā ieskanas gan karš, gan uzvaras priekšnojautas. Un, protams, Latgale. Dzimušas un augušas rīdzinieces un tagad cēsnieces Kristas nozīmīgākie Latgalei veltītie darbi ir pieteikuma “Daugavpils – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027” koncepcija, pērnvasar Rēzeknes teātra “Joriks” spēlētās, Spēlmaņu nakts balvu ieguvušās izrādes “Mans kaimiņš ebrejs” dramaturģija.
Soka “Vineta Vilcāne”, padūmoj „ Latgalīšu kulturys ziņu portals