Tag: #Boņuks

“Cilvēka bērnam”- 30

Filma, kuru kinokritiķi ir nodēvējuši par izcilā režisora Jāņa Streiča Augsto dziesmu Latgalei. “CILVĒKA BĒRNS”. Tapusi visai trauksmainā un sarežģītā gadā – 1991. Mēs, žurnāls “A12”, filmas trīsdesmitgadē atskatāmies uz filmas tapšanas laiku un aizkulisēm. Atmiņās dalās nu jau izaugušais Bonifācijs Paulāns jeb Boņuks – ANDREJS RUDZINSKIS un citu lomu atveidotāji.
Foto: Māris Justs un no privātā arhīva

Atmiņu dārznieka breineigie augļi

Foto: Māris Justs un no personīgā arhīva.

Latgalietis PĪTERS ALOIZS RAGAUŠS (Peter Ragauss) no Hjūstonas, ASV, ir veiksmīgs uzņēmējs un mecenāts, kā arī kopš 2018. gada ‒ Latvijas goda konsuls Teksasas pavalstī. Ar Latviju viņu saista ne tikai radu raksti un labdarība, te viņš ir aktīvi iesaistījies arī uzņēmējdarbībā – kopā ar citiem investoriem tiek attīstīts sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Skultē, ko cer pabeigt līdz 2024. gadam. Latgalē viņš aktīvi darbojas dažādos ar latgaliešu valodu un kultūru saistītos projektos, bet nākotnē reģionam novēl stiprināt vidusslāni, kas, viņaprāt, varētu sekmēt izaugsmi. Pīters ir precējies ar juristi Dženiferu Smitu, un viņu ģimenē aug divi bērni – 20 gadus vecā Emīlija un 15 gadus vecais Endrjū.

Latgaliskā identitāte un saknes

Lai gan izaudzis Amerikas Savienotajās Valstīs, Pīters ir 100% latgalietis ar saknēm Rikavā un Nautrēnos. Viņa dzimtas kokā ir daudz Latgales kultūras kopēju, rakstnieku un apgaismotāju, cita starpā Andryvs Jurdžs – Pītera vectēva vectēvs –, kurš drukas aizlieguma laikā (1865-1904) ar roku pārrakstīja grāmatas latgaliešu valodā.
Savu dzimtas koku no tēva puses Pīters ir izpētījis līdz pat 1780. gadam. Viņam ir svarīgi apzināties savas saknes. Pītera vectēvs ir bijis rakstnieks, tāpat kā vectēva brālis Jānis Cibuļskis – dzejnieks, kultūrvēsturnieks, skolotājs –, kurš strādāja kopā ar Vladislavu Loci. Izsūtīts uz Sibīriju, pēc tam aizvests būvēt kanālu Rostovā pie Donas, taču viņam izdevās atgriezties Latvijā. Citas izcilas personības radinieku starpā ir koktēlnieks Kopču Juoņs, rakstnieks Dekters (Donats Mūrnieks), kā arī priesteris Kazimirs Vilnis, kuru Izraēlas valdība ir oficiāli apbalvojusi par ebreju glābšanu Rīgā.
Abi Pītera vecāki satikās un apprecējās ASV. Mammas vecāki emigrēja uz Ameriku, savukārt tēva vecāki 1949. gadā tika izsūtīti uz Sibīriju, kur pēc trim gadiem nomira. Tēvam izdevās nokļūt ASV. Iebraucēji toreiz apmetās uz dzīvi Mičiganā, jo tur bija darbs. Latgaliešiem bija sava kopiena un Aglonas Dievmātes katoļu baznīca (angliski: Our Lady of Aglona). Tobrīd Mičiganā dzīvoja daudz latgaliešu, tostarp bīskaps Jāzeps Rancāns. Pīters stāsta, ka atšķirības starp latviešiem un latgaliešiem bija jūtamas arī ASV. Latviešu biedrības namā, ko uzbūvējuši pašu rokām, svinot dažādus gadskārtas svētkus, varēja tomēr just zināmu neuzticēšanos starp abām kopienām, kas galvenokārt skaidrojams ar atšķirīgajām konfesijām. Mūsdienās atšķirības gan vairs nav jūtamas, jaunieši kultūras ziņā ir kļuvuši tuvāki amerikāņiem. Pītera vecāki savā starpā sarunājās latgaliski, un arī viņš pats līdz skolas vecumam runājis latgaliski. Tādēļ viņš skaidri atceras, ka jau no bērnības ir bijis tieši Pīters, nevis Pēteris. Pavisam nesen Pīters ir panācis, ka viņa vārds Latvijas oficiālajos dokumentos tiek atveidots, pamatojoties uz latgalisko identitāti.

Visu Ingas Zeltiņas-Ušpeles rakstu par Pīteru Ragaušu lasiet Žurnāls A12 aprīļa/maija numurā.

veikals.a12.lv/products/a12-nr-47-2020/