Tag: #aktuāli

Volūdai juobyut kūptai

Jau gondreiž godu Vaļsts volūdys centrā struodoj lingviste Muora MORTUZĀNE-MURAVSKA. Juos atbiļdeiba ir taišni latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumi – sevkurs interesents, kuram ir vaicuojumi par pareizraksteibu voi kū cytu ar volūdu saisteitu, var ar jū sasazynuot i nūskaidruot atbiļdis. Muoru drūši var saukt par vīnu nu zynūšuokūs latgalīšu volūdys specialistu – jei voda praktiskys nūdarbeibys, ir ari lelys dalis beidzamajā desmitgadē izdūtūs latgalīšu gruomotu korektore.

Interviju ar Māru lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Amanda Anusāne.

Žurnāls pieejams tirdzniecībā drukātā veidā un elektroniski. Vairāk info – mūsu mājaslapā a12.lv.

Lietu un cilvēku stāsti

Atjaunotais nams pie Rēzeknes pilskalna sāka savu darbību pirms gada. Ambiciozais nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” atspoguļo apkopotās kolekcijas būtību – te ir vēsturiski priekšmeti un liecības no dažādām privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no Latvijas Brīvības cīņām līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pilsēta šādai ekspozīcijai izvēlēta tāpēc, ka lielākā tās daļa saistīta ar vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās tieši Latgales teritorijā. Par cilvēku sasniegumiem un nopelniem liecina valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, bēgļi bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.

Žurnāla augusta/septembra numurā saruna ar dārgumu nama dizaineri Aigu VAITKUS un vadītāju Jolantu LEITĀNI.

Normunds Dukaļskis un viņa dzīvesstila bizness

“Vairāk nekā desmit darbinieki, lielākas ražošanas telpas un nopietna ražošana. Protams, tas tik un tā būs mazais bizness, bet stabils un tepat reģionā. Produktam tirgus niša ir laba, ir jāpaplašina sortiments, jāturpina mērķtiecīgi attīstīties un augt,” tā savu kokapstrādes uzņēmumu pēc pieciem gadiem nākotnē redz uzņēmuma īpašnieks Normunds Dukaļskis. SIA “Dunorm” Rēzeknes novadā darbojas kopš 2020. gada un ir viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubatora dalībniekiem.

Normunda ieteikumi iesācējiem biznesā un paša pieredze. Uzziniet, lasot žurnāla jauno numuru.

Kruoslovys divys golvonuos upis

 Ir vītys iz Latgolys kartis, kurys nalīk golvu mīrā. Tu redzi tū vītu niule, tu zyni kūta par pādejim divejim godsymtim, bet gribīs īt i īt dziļuok.

Upei vysod ir divi krosti.

Ja pasaver kartē, var nūvāruot, ka ir daudzi piļsātu Daugovys lobajā krostā, bet nalels skaits ir kreisajā. Leidzeigi byus, ka mes pasavērsim viesturis kartēs, kur īzeimāti seņlatvīšu piļskolni i bruninīku piļs. Voi tei ir najaušeiba? Drūši viņ nā. 1835.godā fraņču zynuotnīks Gaspars Korioliss atkluoja fizikys lykumu, kurs izskaidroj daudzejis paruodeibys iz zemislūdis, kurys izraisa planetys grīsšonuos ap sovu asi. Parkū tik naīrosti plyust okeanūs straumis, tik sovaidi izalūka globaluos vieja plyusmys i tt. Parkū zīmeļu puslūdē iudiņs atvorūs ci izlītnēs ītak, riņķuodams pa stuņdinīka ruodeituoju īšonys vierzīņam, bet dīnvydu puslūdē ītak, grīzdamīs preteimā stuņdinīka ruodeituoju kusteibai?

            Fraņču zynuotnīka apraksteitū spāku suoce saukt juo vuordā. Koriolisa spāka ītekmē zīmeļu puslūdē upis vaira izskoloj lobūs krostus, partū tī ir stuovuoki. Partū byuvis pruoteiguok ir byuvēt lobajā krostā, jo tī parosti i augstuoki, taitod nu tūs tuoļuok var redzēt, jī mozuok applyust i tt.

Senejī cylvāki nikuo nazynuoja par Koriolisa spāka matematiskajom lykumsakareibom, bet jī fenomenu taipat izmontuoja sovā lobumā.

 Visu tekstu lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Valentīns Lukaševičs

Dziedošā gide no Preiļiem

Zviedru autore Maivure Stīgengriena raksta, ka nejaušība ir dievišķa spēle, un tieši sakritības vai neizskaidrojamas sagadīšanās visvairāk ietekmē cilvēka dzīves ceļu. Šī atziņa spilgti raksturo dziedošo gidi Irēnu Kjarkužu no Preiļiem. Irēna neshēmo un smalki neaprēķina katru nākamo gājienu, taču notikumi un cilvēki paši viņu atrod. Īstajā vietā un laikā.

Par notikumiem, ekskursijām un izvēlēm – lasiet sarunu ar Irēnu Kjarkužu žurnālā.

Foto Māris Justs

Nebaidīties runāt skaļi

Gada sākumā plašu rezonansi izraisīja VLADISLAVAS ROMANOVAS veidotā dokumentālā filma “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?”. Daži jaunajai sievietei pārmeta dzimtās pilsētas nomelnošanu, citi savukārt izteica atbalstu un atzinību par drosmi celt gaismā tematus, kurus daudzi gribētu noklusēt. Vladislava apstāties neplāno un jau strādā pie jauniem projektiem, kas saistīti ar Latgali un Daugavpili.

Par filmu, Latgali un Daugavpili, un Vladislavu lasiet žurnālā “A12”.

Foto no personīgā arhīva

Desmit kā viens

Pirmā no pamatiem celtā akustiskā koncertzāle Latvijā – Latgales vēstniecība “Gors” – maijā atzīmēs 10 gadu jubileju. “Gorā” notiek viss: koncerti, opera, balets, teātris, izstādes, kino, semināri, pat laulības un jubileju svinības. “Gors” ir kļuvis par Latgales seju. Desmit gadu garumā koncertzāle ir izveidojusi augstu kultūras dzīves kvalitātes latiņu. “Gora” vadītāja Diāna ZIRNIŅA un Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona RUPAINE ir svarīgākie zobratiņi sarežģītajā “Gora” mehānismā. Koncertzālē strādā no tās pirmsākumiem un, kā pašas teic, ir saslimušas ar “Goru”.

Par to, kāda bija GORA pirmā desmitgade, kā koncertzāles idejas autoriem izdevās izlauzties cauri apkārtējo neticības un skepses labirintu pirms GORA tapšanas un aizkulišu stāstus lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Foto no privātā arhīva.

KUR VAR SATIKT MĀLU

Ģeogrāfa meklējumi un atradumi

Pirmā sastapšanās – jau agrā bērnībā

“Vienu brīdi jau likās, ka šis raksts netaps, – biju gluži kā iestidzis mālā. Bet palaimējās izrauties no māla lipīgajām skavām, un nu varam droši sākt kārtējo ceļojumu žurnāla “A12” lappusēs. Atzīšos, ka ar mālu manas attiecības ir uz Jūs – cieņpilnas, bet ne intīmas. Ļoti iespējams, bērnudārzā no māla esmu pat kaut ko lipinājis – visticamāk, prastus svilpauniekus, bet vēlāk manā dzīvē iestājās krāsainā plastilīna ēra. Mākslas skolā vai pulciņā neesmu gājis, savukārt mūzikas skolā apguvu alta spēli – tas ir metāla pūšamais stroķis, gatavots no plastiska un brūngana misiņa. Māla stabules tolaik neviens vairs nepūta – lai gan arheologu atradumi liecina, ka tieši māla stabules bijuši iecienītākie mūzikas instrumenti Latgales pusē, – podnieki tās taisījuši no sarkana māla un rotājuši ar baltmāla rakstiem. Interesanti, ka pats senākais Latvijas teritorijā uzietais mūzikas instruments ir kaula stabule, kas atrasta Lielā Ludzas ezera smilšainajā krastā un kuras vecums varētu būt 3–4 tūkstoši gadu.”

Mūsu atjautīgā un asprātīgā autora Ivara Matisova pētījums par māla pasauli Latgalē.

Lasiet žurnālā.

Attēlā: Andreja Paulāna darināta krūze no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma.

Kā gan bez teātra!

“Kāpēc mums ir vajadzīgs teātris? Tas ir stāsts par mūsu dvēseles izaugsmi un garīgo kultūru. Īpaši šajā laikā, kad notiek karš, mums jābūt kritiski domājošiem un jākopj sava garīgā pasaule. Tā sadursme, kas šobrīd notiek, ka garīgums nav nepieciešams, dominē tikai materiālisms, ir šausmīga. Tas konflikts var novest pie ļoti lielas krīzes. Ir ļoti skumji, ja cilvēki domā, ka kultūra nav vajadzīga. Gribētos, lai tie, kuri tā saka, noņem aizsargmehānismus, kurus sev ir uzlikuši. Ja cilvēkam ir bail, viņš nocietinās un tad jautā, kāpēc viņam vajag mākslu. Bet māksla var attīrīt, tu vari stāvēt pie gleznas un raudāt, un palikt kaut uz sekundīti labāks cilvēks šajā pasaulē, vai arī pēc teātra izrādes padomāt.” (Inese Mičule, režisore, “A12” 2022/2023)
Žurnālā “A12” šī un citas Latgales cilvēku atziņas.
Žurnāls “A12” – ceļš uz Latgali. Patiesi, dziļi, skaisti.
Žurnāla “A12” abonements – lieliska dāvana svētkos!
Foto Māris Justs

Laimes hektāri Pīterkolnā

Keramiķes Daces Losānes darbus pamanīju izstādēs, māla trauki izceļas ar daudzveidīgām, skumjām vai domīgām cilvēku sejas izteiksmēm. Pirms pāris gadiem ģimenes plānos nebija atgriezties uz dzīvi Latgalē, bet tagad Rēzeknes novada Pīterkolnā tiek iekopta lauku saimniecība un mežu ainava iedvesmo jauno podnieci radīt māla krūkas un mīļkrūzītes. Pie Daces un Imanta Losāniem dodamies saulainā un aukstā ziemas dienā.

Par to, kā top Pīterkolna krūzes un citi trauki, par atgriešanos Latgalē un mākslinieku Daces un Imanta Losānu dzīvesveidu lasiet žurnālā “A12”.

Foto Māris Justs