Tag: #kultūrasmedijs

A12 71/2024

Gara spēks

Ikgadējā Boņuka balvas pasniegšana ir nozīmīgi svētki un gada laikā Latgales vēsturiskās zemes kultūrtelpā radīto sniegumu izvērtējums. Atmiņā iespiedās arhitekta Austra Mailīša jautājums – kas ir stiprāks – kara vai gara spēks? Gara spēks nav nemainīga vienība, tas jātrenē un jānorūda. Kas stiprina gara spēku? Domas, vārdi un darbi. Tikšanās ar garā stiprajiem rada pārliecību, ka sīkās ikdienas rūpes ir viegli pārvaramas, svarīgākais ir klausīt sirdsbalsij. Karš Ukrainā ir pastāvīgs atgādinājums par trauslo labā un ļaunā līdzsvaru, tā izraisīto nemieru prātam ir grūti noliegt, teiktu, pat neiespējami. Citiem, kuri ripo dzīves autopilotā un negrib iedziļināties, noteikti ir daudz vieglāk. Katra žurnāla “A12” stāsta personība izsaka dažādas filozofiskas un smalkas atklāsmes par to, kā iekšējie izaicinājumi ļauj neapstāties savās iecerēs. Pirmpublikāciju piedzīvo Ilzes Spergas 1997. gada intervija ar Antonu Kūkoju. Laiks ir pagājis, tomēr sarunas pārlaicīgās tēmas vēl aizvien ir aktuālas un nav zaudējušas savu nozīmi. Tas liecina, ka svarīgi nepagurt prāta un sirds diskusijā. Tad ceļā satiec līdzīgos, kuri palīdz radīt un kopā piedzīvot radīto. Pavasaris ir sagaidīts, saule izgaisinās pelēcīgo debesjumu, un tūliņ sāksies trakā ziedēšana. Arī tas stiprinās gara spēku. Un tā vieta, kur Latvijā uzlec saule, ir mūsu Zilupe.

Redaktore Ināra Groce

Volūdai juobyut kūptai

Jau gondreiž godu Vaļsts volūdys centrā struodoj lingviste Muora MORTUZĀNE-MURAVSKA. Juos atbiļdeiba ir taišni latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumi – sevkurs interesents, kuram ir vaicuojumi par pareizraksteibu voi kū cytu ar volūdu saisteitu, var ar jū sasazynuot i nūskaidruot atbiļdis. Muoru drūši var saukt par vīnu nu zynūšuokūs latgalīšu volūdys specialistu – jei voda praktiskys nūdarbeibys, ir ari lelys dalis beidzamajā desmitgadē izdūtūs latgalīšu gruomotu korektore.

Interviju ar Māru lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Amanda Anusāne.

Žurnāls pieejams tirdzniecībā drukātā veidā un elektroniski. Vairāk info – mūsu mājaslapā a12.lv.

Vietu rada cilvēki un notikšanas

Kad Vispārējie dziesmu un deju svētki ir izjusti, nodziedāti un izdejoti, jāatgriežas savā pagastā, pilsētā, lai turpinātos ikdienā un tradīciju skaistumu veidotu sev līdzās. Par kultūras dzīves notikšanu mazās vietās, nelielās un būtiskās lietās sarunā ar aktīvu bērzgalieti Dailu EKIMĀNI. Šogad Rēzeknes novada Bērzgalei aprit 555 gadadiena, kopš šīs vietas nosaukums ir minēts rakstos.

Visu stāstu lasiet žurnālā.

Foto Māris Justs.

Žurnāla “A12” aktuālais numurs ir pieejams tirdzniecībā gan drukātā veidā, gan arī elektroniski. Plašāka informācija mūsu mājaslapā a12.lv.

Lietu un cilvēku stāsti

Atjaunotais nams pie Rēzeknes pilskalna sāka savu darbību pirms gada. Ambiciozais nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” atspoguļo apkopotās kolekcijas būtību – te ir vēsturiski priekšmeti un liecības no dažādām privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no Latvijas Brīvības cīņām līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pilsēta šādai ekspozīcijai izvēlēta tāpēc, ka lielākā tās daļa saistīta ar vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās tieši Latgales teritorijā. Par cilvēku sasniegumiem un nopelniem liecina valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, bēgļi bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.

Žurnāla augusta/septembra numurā saruna ar dārgumu nama dizaineri Aigu VAITKUS un vadītāju Jolantu LEITĀNI.

Piešķirt jaunu jēgu

Mākslinieks ANDRIS KAĻIŅINS Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis scenogrāfa izglītību un kā izrāžu vizuālā tēla veidotājs sevi pierādījis jau vairākos teātros. Beidzamajā laikā par Andri vismaz tikpat daudz var dzirdēt arī kā par gleznotāju – aizvadītā gada laikā viņam bijušas vairākas personālizstādes. Jaunākā no tām – “Baltā zāle” mākslas telpā TUR – nokļuva arī “Purvīša balvas” žūrijas redzeslokā. Andra gleznas ir vienkrāsainas, to vēstījums uzticēts konkrētās krāsas īpašībām. Minimālisms raksturīgs arī viņa scenogrāfijas darbiem.

Kur meklējams Andra Kaļiņina mākslas ceļa sākums – lasiet žurnāla augusta/septembra numurā.

Foto Agnese Zeltiņa

Normunds Dukaļskis un viņa dzīvesstila bizness

“Vairāk nekā desmit darbinieki, lielākas ražošanas telpas un nopietna ražošana. Protams, tas tik un tā būs mazais bizness, bet stabils un tepat reģionā. Produktam tirgus niša ir laba, ir jāpaplašina sortiments, jāturpina mērķtiecīgi attīstīties un augt,” tā savu kokapstrādes uzņēmumu pēc pieciem gadiem nākotnē redz uzņēmuma īpašnieks Normunds Dukaļskis. SIA “Dunorm” Rēzeknes novadā darbojas kopš 2020. gada un ir viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubatora dalībniekiem.

Normunda ieteikumi iesācējiem biznesā un paša pieredze. Uzziniet, lasot žurnāla jauno numuru.

Tautas mākslas vēstījuma gleznas

Ukrainiete LILIJA MALIAROVA Rēzeknē dzīvo kopš pērnā gada jūnija. Lilijas grafiks ir ļoti piesātināts – nupat atklāta pirmā gleznu personālizstāde Rēzeknes novada pašvaldības administrācijas ēkā, daudz laika tiek veltīts bērniem, līdzās darbam mācības autoskolā, vēl pošanās ciemos uz Ukrainu, lai bērnu brīvlaikā apciemotu savus un vīra vecākus. Skatoties uz plaukstošo jauno sievieti, grūti iedomāties, ka viņa gājusi cauri dzīvošanai okupētajā Izjumā, karā zaudēts vīrs, bēgšana no kara cauri visai Krievijai bez graša kabatā, pilnībā paļaujoties uz krievu brīvprātīgo palīdzību. Un nonākšana Latvijā, lai mēģinātu sākt dzīvi no jauna. Par ukraiņu gara spēku, mākslu un sadzīvošanu ar kara radītajām traumām žurnāla “A12” saruna ar Liliju Maliarovu.
Lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Kruoslovys divys golvonuos upis

 Ir vītys iz Latgolys kartis, kurys nalīk golvu mīrā. Tu redzi tū vītu niule, tu zyni kūta par pādejim divejim godsymtim, bet gribīs īt i īt dziļuok.

Upei vysod ir divi krosti.

Ja pasaver kartē, var nūvāruot, ka ir daudzi piļsātu Daugovys lobajā krostā, bet nalels skaits ir kreisajā. Leidzeigi byus, ka mes pasavērsim viesturis kartēs, kur īzeimāti seņlatvīšu piļskolni i bruninīku piļs. Voi tei ir najaušeiba? Drūši viņ nā. 1835.godā fraņču zynuotnīks Gaspars Korioliss atkluoja fizikys lykumu, kurs izskaidroj daudzejis paruodeibys iz zemislūdis, kurys izraisa planetys grīsšonuos ap sovu asi. Parkū tik naīrosti plyust okeanūs straumis, tik sovaidi izalūka globaluos vieja plyusmys i tt. Parkū zīmeļu puslūdē iudiņs atvorūs ci izlītnēs ītak, riņķuodams pa stuņdinīka ruodeituoju īšonys vierzīņam, bet dīnvydu puslūdē ītak, grīzdamīs preteimā stuņdinīka ruodeituoju kusteibai?

            Fraņču zynuotnīka apraksteitū spāku suoce saukt juo vuordā. Koriolisa spāka ītekmē zīmeļu puslūdē upis vaira izskoloj lobūs krostus, partū tī ir stuovuoki. Partū byuvis pruoteiguok ir byuvēt lobajā krostā, jo tī parosti i augstuoki, taitod nu tūs tuoļuok var redzēt, jī mozuok applyust i tt.

Senejī cylvāki nikuo nazynuoja par Koriolisa spāka matematiskajom lykumsakareibom, bet jī fenomenu taipat izmontuoja sovā lobumā.

 Visu tekstu lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Valentīns Lukaševičs

Bagāžā Latgales pērles un Silaunieku boika

Šķiet, ka INESI ROZI no Cēsu novada Drabešu muižas amatu mājas un folkloras kopas “Ore” kā spilgtu Vidzemes folkloras norišu kurbulētāju un pārstāvi zinu tikpat ilgi, cik pati esmu aktīva folkloras nozares procesos. Tie ir vairāk nekā piecpadsmit gadi. Taču tikai pavisam nesen ar lielu izbrīnu uzzināju, ka šī rosīgā vidzemniece ir dzimusi Latgalē, Kārsavas pusē. Par Latgales dzimtas biezajām saknēm, darbošanos folkloras laukā un piederības robežām – tie ir šīs sarunas ceļi, tiekoties Drabešu muižā starp koklēm, Āraišu ezera teikas māla āzīšiem un raibi austo lakatu rakstiem.

Edītes Husares sarunu ar Inesi Rozi lasiet žurnāla aprīļa/maija numurā.

Foto Edīte Husare, portāls Lakuga.lv

Brīnums, kurš paliek

To, kas mums pieder, īpaši novērtējam krīžu un nemieru laikos. Maijā atzīmējam Latvijas neatkarības atjaunošanu, atjaunotajā valstī ir dzimušas jau divas paaudzes. Vēsturiski neatkarības atjaunošanas process bija vairāku politisku notikumu secība, kura sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību veidošanos, deklarācijas pieņemšanu un valsts neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu. Šobrīd lolojam un sargājam to, kas mums pieder, tomēr publiskajā telpā izskan atšķirīgi viedokļi par mūsu valsts vērtībām. Kā veidojās tad un kā attīstās tagad mūsu sabiedrība – saruna ar Kazimiru Šļakotu.

Sarunu lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Foto Māris Justs.