Tag: #uzņēmēji

Latgales uzņēmēji pasaulē

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – LIAA
LIAA Rēzeknes biznesa inkubators turpina iepazīstināt Žurnāls A12

lasītājus ar jauniem un drosmīgiem reģiona uzņēmējiem, kuri dara paši un uz darīšanu iedvesmo arī citus. Šīs intervijas galvenais varonis uzņēmējs JĀNIS IGAUNIS, kura uzņēmums

Timber Kit

Balvos profesionāli projektē, ražo un būvē koka karkasa dzīvojamās mājas, guļbūves, pirtis, brīvdienu mājas, nojumes un citas būves, ko eksportē uz Skandināviju.

Fragments no intervijas. (..)
Vai ir piedzīvots projekts, kas pašam ir radījis vēlmi krāmēt koferi un pārvākties?
Lielākoties visas brīvdienu mājas, ko būvējam, ir ļoti skaistās vietās. Ja tās paredzētas pārdošanai, tad vieta vienmēr ir skaista, netālu jābūt pilsētai un obligāti dabas takai vai slēpošanas trasei. Tagad tieši būvējam distanču slēpošanas trases tuvumā, pagājušajā ziemā pamatīgi izbraukājos – ar mēnesi bija par maz, lai izbrauktu visu trasi. Parasti Norvēģijā esmu 2‒3 mēnešus gadā, ekskursijās baigi braukt nesanāk, taču vietējās takas vai trases noteikti mēģinu iepazīt.

Turpināt lasīt

Līvāni, Leivōni ci Leivuons?

Itais nūvods pagaidam izaver vīneigais Latgolā i vīns nu ratūs vysā Latvejā, kurais piec administrativi teritorialuos reformys sovus rūbežus namaineis – natiks nikur davīnuots, ni atvīnuots. Leivuona vuords daudzejim i ari maņ vysa pyrma atguodynoj par garuokū Reigys īlu Latvejā. Prūtama līta, vysi zyna ari Latgolys Muokslys i amatnīceibys centru, folklorys kūpu „Ceiruleits” i daudzeji labi pīmiņ ituos pusis ražuojumus vēļ nu padūmu godu – byuvmateriali, stykla trauki… Tok ari niu piļsāta aug i atsateista – tymā ir gona daudz naparostu lītu, kū cytur Latgolā nimoz naatrast. Vysa pyrma gribīs pīminēt arī īteinis latgalīšu eipašū izlūksni, kod divskaņs „uo” bīži viņ teik izsaceits kai garais „ō” – taitod „leivōnīši”. Tok Vaļsts volūdys centra Latgalīšu rokstu volūdys apakškomiseja sovā lāmumā īlykuse, ka latgaliski pareizai byus raksteit: Leivuons, Leivuona nūvods i leivuonīši…
Kū zynom un kū nazynom par Leivuonu? Losit žurnalā.
Foto: Māris Justs

Ādas izstrādājumu un zirglietu darbnīca “APKALNMĀJAS”

“Mēs piedzimstam un domājam, ka tagad skriesim pa pasauli un visu pārveidosim, taču nekas tāpat vien nenotiek, viss nāk no senčiem. Jo ātrāk saproti, ko esi no viņiem mantojis, jo ātrāk atrodi savu vietu dzīvē. Kāpēc mans mūžs saistīts ar zirgiem un zirglietām? Mans vecaistēvs un vecvectēvs no tēva puses ir strādājuši pie zirgiem, viņiem tas ir bijis tuvs. Mums mājās bija zirgs, dzirdēju arī stāstus, ka vectēvs dienēja cara armijā Sanktpēterburgā. Tā ir manas dzimtas vēsture un mana dzīve,” saka ādas izstrādājumu un zirglietu darbnīcas “APKALNMĀJAS” saimniece IRĒNA BAUFALE Rēzeknes novada Verēmu pagasta Adamovas pakalnē, kura ar zirglietu izgatavošanu nodarbojas jau kopš 1998. gada. Tūristiem un atpūtniekiem “Apkalnmājas” pieejamas jau gandrīz 10 gadus.
Vairāk par Irēnas izvēlēto nodarbošanos, savu vietu un senču mantojumu lasiet žurnāla PIELIKUMĀ.
Foto: Evija Pušmucāne

Cukurella

„Advente paiet klusumā. Tas ir mierīgais pārdomu laiks, īpaši, kad tagad ārā ir drūmi, bet mājās silti. Vasarā lielām domām nav laika. Pašlaik ir īstais laiks domāt par receptēm, iesaiņojumu, pārdošanu, tas iedvesmo. Visu laiku jāattīstās, nepietiek ražot tikai vienu produktu. Jā tā ir, tad tam jābūt unikālam, lai neizietu no aprites.
Ziemassvētkus parasti sagaidām ģimenes lokā. Reti kad braucam prom. Biežāk atbrauc pie mums. Protams, gribas kaut ko garšīgu. Cepam piparkūkas, meitai tas ir īpašs process, tajā viņa meistaro. Sev svētkos mēģinu uzcept kūkas. Nākotnē gribētos pircējiem piedāvāt arī tortes, jo ir pieprasījums. Svētkiem daudzi vēlas pasūtīt reizē saldumus un torti pie viena konditora.”
Cukurellas stāsts žurnālā “A12”.

Foto: Māris Justs

Abonē Žurnāls A12 2020. gadam, un tiksimies pastkastītē!

Bencha muudes stāsts

Gunita pieļauj, ka Rīgā vai tuvāk galvaspilsētai viņas uzņēmumam būtu vieglāk augt un attīstīties. „Būtu, bet es negribu! Vai tad mūsu tehnoloģiju laikmetā nav citu iespēju? Ir taču pasts un mašīnas piegādēm. Bet es ļoti labi saprotu, ka tekstila nozarē ir grūti ar darbaspēku, jo te vajadzīgs tieši roku darbs. Cilvēki jau brauc strādāt uz pilsētām – no Jelgavas uz Rīgu, no Ludzas uz Rēzekni. Varbūt var braukt strādāt arī pie manis uz Kārsavas novadu? Strādāt ir kur, telpas jau iekārtoju. No sava beņķīša pārcelšos uz normālu krēslu, bet benčs būs goda vietā!”

Gunita Mūrniece-Krišāne un viņas Bencha Muude – lasiet žurnāla “A12” oktobra/novembra numurā.

Foto: Evija Piebalga

Abonēt ir vieglāk nekā meklēt kioskos.