A12 Nr.53/2021

• Sirsnīga un ģimeniska saruna ar keramikas dižmeistaru, dzejnieku, Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2020” laureātu nominācijā par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā VOLDEMĀRU VOGULU;
• Latgaliešu valodas entuziaste un publiciste VINETA VILCĀNE par mazāk lietotajām valodām pasaulē un ēdienu vēsturi;
• KASPARA STRODA ceļš līdz vēsturei un dzīve starp grāmatām;
• Dienvidlatgalē austās segas un to pētniece DAINA KRAUKLE;
• Ko Blontos dara maskavietis KONSTANTĪNS BEĻSKIS;
• Repere ŪGA jeb DAIGA BARKĀNE – skats uz Latgali jaunietes acīm, panākumi hiphopa pasaulē un saules nešana pasaulē;
• rubrikā “Es un mēs” – biedrības “Ingato” vadītāja INITA KLINDŽĀNE par atbildīgu attieksmi pret mājdzīvniekiem un daugavpilietes JANA PRIEDĪTE un TATJANA TUKĀNE par biedrības “Lielas ģimenes” darbību;
• un vēl citi stāsti.
Tiekamies jūsu pastkastītē un tirdzniecības vietās! Par mums, latgaliešiem. Sirsnīgi un patiesi.

Vāka foto: Evija Pušmucāne

Ausmeņa Records, Daiga Barkāne, Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”, Vineta Vilcāne, Latgalīšu kulturys ziņu portals, Kaspars Strods, Daina Kraukle, Inita Klindžāne, Daudzbērnu ģimeņu biedrība “Lielas ģimenes”, ESTO biedrība, Raiņa māja Berķenelē

A12 Nr.52/2021

Jaunajā žurnāla numurā lasiet:
• kā pasargāt sevi pandēmijas laikā – padomi no ģimenes ārsta Rekovā Andra SPRIDZĀNA;
• filmas “CILVĒKA BĒRNS” trīsdesmitgade un tapšanas aizkulises Andreja Rudzinska, Maijas Korklišas, Jāņa Žugova, Marutas Latkovskas atmiņās;
• ir tikai jāuzņemas un jādara – “Munas dzīšmu gruomotas” sastādītājas, daudzu Latgales projektu vadītājas Edītes HUSARES praksē gūtās atziņas par latgaliešu darbošanos;
• dzejnieces Ingas PIZĀNES panākumu atslēdziņas;
• ko nozīmē, kad attiecībās viens plus viens ir visi desmit, – pieprasītā bundzinieka Valda METLĀNA stāsts;
• rubrikā “Es un mēs” – viesu nama “Zaļā sala” saimniece Rita TĒRAUDA: “Tūrismā vissvarīgāk ir būt atvērtam un sabiedriskam”;
• jauno grāmatu, mūzikas disku anotācijas un citi interesanti un iedvesmojoši stāsti.
Pozitīvi par mums pašiem, latgaliešiem. Žurnāls jau pieejams tirdzniecības vietās un jūsu pastkastītēs. Tiekamies!
Vāka foto: Māris Justs

A12 Nr.51, 2020

Jaunajā gadumijas žurnāla „A12” numurā lasiet:

  • Aktuāli – kā iegūt mieru pandēmijas laikā, iesaka Ludzas draudzes prāvests Rodions Doļa;
  • Būt patiesam un iedvesmoties no draudzības – dzīves vērojumos dalās Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā laureāte Agra Ritiņa;
  • Kādam jābūt skolotājam, lai audzēknis ieklausītos ‒ par to mūzikas skolotājs Jānis Veličko;
  • Kas vajadzīgs, lai mainītu dzīvesveidu un nodarbošanos? Atbild Dzeņu māju saimnieki Kristīne un Aivars Stašulāni Preiļu novadā;
  • Ritinot latgaliešu dziesmu stāstu kamolīti – to vēsture un izcelsme;
  • Par biedrībām Latgalē, aizmirstajām muižām Latgalē, un citi stāsti.

Abonē, lasi un uzzini. Par mums pašiem – latgaliešiem.

A12 Nr. 50, 2020

Radīšanas prieks 50 numuru garumā

Mēs cits citam esam kā uzlādes stacija – kaut arī reizēm socializēšanās nogurdina, tomēr bez saskarsmes nevaram. Notiekot īssavienojumam, bieži vien paveras vēl neredzētas iespējas un apvāršņi. Jebkura radīšana ir uzdrīkstēšanās un izaicinājums, tā tas notiek, arī veidojot žurnālu „A12”. Un šis ir svētku – jau 50. – numurs. Pussimts drukātu žurnāla numuru galvaspilsētas izdevniecībām nav liels sasniegums, bet reģionā tas ir astoņu gadu auklēts īpašs stāsts par cilvēkiem, viņu darbiem un sapņiem, atklājot arī spēka un ticības avotus. Identitāte, tradīcija un vērtības ir katra atpazīstamības zīmols, mēs esam dažādi, un tas veido mūsu ATBALSTA izdzīvošanas prasmes. Valoda ir dzīva, ja tā tiek lietota. Katrā „A12” numurā ir publikācijas latgaliskajā rakstībā, jo autoriem pašsaprotami ir kopt latgaliešu valodu un rūpēties par tās attīstību arī drukātajos masu medijos.
Žurnāla pirmajā numurā runājām par brīnumiem, kuri notiek, ja tiem tic. Un par ilgām pēc piederības. Kopā tas stiprina pasaules
redzējuma dabisko harmoniju – izceļot labo, mēs savā ceļā to vairāk arī pamanām. Katrs žurnāla varonis un lasītājs veido to vidi, kura ir apkārt. Tikai no mūsu zināšanām, izpratnes un aktivitātes ir atkarīgs, cik plaša ir mūsu darbošanās un ietekmējamā vide – vai tikai mūsu pagalms, vai arī piedalāmies dzīves kvalitātes uzlabošanā apkārtējā kopienā un pat sabiedrībā. Šajā gadījumā žurnāls ir palīgs plašāka dzīves redzējuma veidošanā un dzimtās vietas iepazīšanā. Labas idejas piedzimst bieži, bet tikai vajadzīgās turpina dzīvot ilgāk, tās, kuras patiesi ir nepieciešamas. Tā ir arī ar „A12”, kuram dzīvesspēku dod ceļā sastaptie cilvēki, viņu radītās kultūrvietas, dziļas vai no jauna dzimstošas tradīcijas, gudrība un viedums, kurā dalīties. Vēlamies, lai žurnāls mudina mosties garā, ticēt, ka darbi izdosies, ja vien paši uzdrīkstēsimies. Intervijas žurnāla vēsturē liecina, ka daudziem tas arī sanāk – rast sev prieku tīkamā darbā, atgriezties Latvijā, izveidot ģimeni vai būt sekmīgam uzņēmējdarbībā, saglabāt senu amatu un atkal sākt visu no jauna. Jo mēs vienmēr esam ceļā.
Žurnāla „A12” stāsts turpināsies arī 2021. gadā! Abonēšana ir sākusies. Arī turpmāk tikšanās ar dzīvesgudriem laikabiedriem, neizzinātās mūsdienu un senākas vēstures lappuses, apmeklētas skaistas un mazzināmās vietas Latgalē.
Raugāmies arī dziļi sevī, jo tikai tā var izjust savu esību. Pasaulē ir daudz labā, un mēs par to stāstam.
Pa īstam. Par mums.”

Pirkt A12 veikalā

A12 Nr.49/2020

Žurnāla jaunajā numurā par skaisto, kas ir tepat blakus, – par mūsu cilvēkiem, par Latgales un Latvijas apceļošanu, kas šosezon īpaši aktuāla.
Šoreiz lasiet:
* Rakstnieks un mākslinieks Svens KUZMINS par cilvēka mainīgo dabu un dzīvi mākslas pasaulē.
* Mūziķe Kristīne KĀRKLE-KALNIŅA par savu bērnību un radošo darbību.
* Jaunākās grāmatas, mūzikas diski un IZSTĀDES Latgales muzejos.
* Lāsma un Raimonds VINDUĻI par savas mākslas telpas pārcelšanu no Līvāniem uz Jēkabpili.
* Par to, kas notiek VIĻAKĀ.
* Klejojumi pa maziem ceļiem – Ivara Matisova skatījums uz gleznainajām un mākslinieku aizmirstajām MUIŽĀM.
!!!
Šomēnes mūsu lasītājiem – dāvana. Žurnāla pielikums „CEĻŠ UZ RĒZEKNES NOVADU”. Pielikums kā ceļvedis piepildītā ceļojumā pa vienu no ezeriem bagātajiem Latgales novadiem. Dodamies veloizbraucienos cauri īpašam maršrutam – tas ved pēc īstenām Latgales garšām pie īsteniem saimniekiem „STRAUTIŅOS”, keramiķiem „CUKRASĀTĀ” un „SVEČTUROS”, uz mūzikas instrumentu darbīcu un šmakovkas muzeju GAIGALAVĀ, uz Mākslas pikniku LŪZNAVAS muižā, protams, arī uz Latgales jūru – RĀZNAS ezeru – makšķerēt copes gida Jāņa KUPRAS vadībā un uz šķēršļu trasi „RĀZNAS PRIEDES” aktīvās atpūtas cienītājiem. Par šiem un vēl citiem tūrisma pieturas punktiem lasiet žurnāla pielikumā. Ceļojam kopā ar žurnālu „A12”!
Tiekamies žurnāla lappusēs!

Dagda – vys vēļ spēt atdzimt, a koč nu palnu!

Subjektivs vierīņs iz vīnu nu gaišuokūs Latgolys vītu.
Bez puorspeilejuma i līka patosa grybu saceit, ka Dagdys piļsāta ir vīna nu mozūs Latgolys pērļu. Tei asūt poša mozuokuo Latgolys piļsāta, ka riekinoj piec plateibys (tikai treis kvadratkilometri). Ari dzeivuotuoju skaits piec oficialūs datu – niu ap 2000 – nav nikaids lelais, tok puorspiej Zylupi (1300), Viļaku (1200), Kuorsovu (1900). Piec gaidamuos pošvaļdeibu reformys tū planavuots apvīnuot ar Kruoslovu, tok nazkod padūmu godūs ir bejs ari atseviškys Dagdys rajons. Poši gaišuokī aba īviereibys cīneigī godi gon ite ir bejuši vēļ daudz seņuok – Hilzenu i piec tam Buinicku vaļdeišonys laikā Dagda beja Latgolys kuļturys i tuo laika progresivūs ideju centrs. Ari vēļ seņuokā paguotnē ite nūteikti ir daguši daudzeji gunkuri – piļsātys teritorejā ir diveji piļskolni, a vysā nūvoda teritorejā kūpā saskaiteju vysmoz divdesmit sešus, daži atkluoti pavysam naseņ – beidzamuo goda laikā!
Suokumā beja vuords…
Tradicionalais stuosts viestej, ka Dagda ir daudz i gona bīži daguse i nu tuo asūt cielīs ari vītys nūsaukums. Ka braukuši puori pakolnim, tod vaicovuši pyrmajim brauciejim, ci otkon tī nazkas dagūt? Kaids lelais kuorms ci koč mozuo tierguotuoju butkeņa… „Da,” taidu atbiļdi sajiemuši i tod „nūkristiejuši” par Dagdu – „Dag? Da!” Tok itais skaidruojums nūteikti ir vairuok anekdotiskys kai patīss. Koč voi deļ tuo, ka filologi stuosta – senejim latgalim nimoz taidys apstyprynuojuma partikulys (jā, da) vysā nav bejs, Zīmeļlatgolā gon asūt īsaguojs vuordeņš „nui”. A myusu pusē iz vaicuojumu atbiļdiejuši ar tū pošu darbeibys vuordu. Pīvadumam: „Sīnu pļausi?” „Pļaušu.”
Dagdys vuordam asūt daudz senejuoka izceļsme, kas eistyn ir saisteita ar gaismu i ari sanskritā ‘dagdha’ ir vuords, kas saistās ar degšonu, izdegšonu, sausumu i sauli.
Keltim, kas asūt baltu tautu gona tiveji radinīki, par Dagdu sauc vīnu nu jūs svareiguokūs dīvu – tys asūt myrušūs vaļsteibys vaļdinīks, tok reizē ari cylvāku ciļts radeituojs, kura vuords tulkuojumā zeimejūt „lobais, labsirdeigais dīvs”. Parostai jū attāloj kai buorzdainu karali – tys ir tāvu tāvs, kam asūt ari būru mīts, ar kura vīnu pīskuorīni var nūgalynuot, sovukuort ar ūtru mīta golu pīsaaisteikūt – atdzeivynuot. Vairuokys tuos pusis muzykaluos apvīneibys sovā nūsaukumā ir īkļuovušys Dagdys vuordu. Popularuokuo ir diveju muziķu apvīneiba, kas roda tai sauktū pasauļa muzyku (world music) ar vysaiduokim etnomuzykys elementim, tok ir ari cyti muokslinīki – smogais roks, džezs i pat hiphops. Sovulaik, byudams Irejā, pats paraudzeju, kai garšoj Dagdys vuordā nūsauktais ols.
Gols golā ari Raiņs itū vuordu ir jiems par lobu asam i sova myuža beidzamajūs godūs saraksteja romanu dzejā „Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Romana formats ailēs suokumā nabejs paradzāts, tok pats Raiņs asūt sacejs: „Izauga dzejoļi paši no sevis, kā zemei izaug zāle, bez dārznieka māksliskās izvēles.” Taidā veidā dzeja pījēme dīnysgruomotys formu, kurā ar dīnu ritiejumu sasasauc ari dvēselis puordzeivuojumi. Napuorprūtami golvonuo varūņa prototips ir pats Juoņs Plīkšāns, autors ideņtificejās ar trimdinīku, ceineituoju, golvonū liriskū varūni Dagdu, kurs dūdās iz dzimtini, tok, škārsojūt rūbežu, tragiski īt būjā – teik nūsauts. Literaturpietnīki slavej itū pīcu gruomotu cyklu: „…atspoguļo Dagdas iekšējo cīņu ar tautas pagātnes notikumiem un saviem māju, piederības meklējumiem, tos caurvij neskaitāmi eksistenciāli jautājumi. (..) Redzams, ka Dagdas tēls iemieso pārcilvēka idejas, jo dzejas varonis izsaka pārdrošu vēlēšanos mēroties spēkā ar mūžību, uzvarēt to. (..) …attiecas uz paša Raiņa lozungu, labi zināmo, hrestomātiskāko ideju visā latviešu literatūras vēsturē: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”” (Agija Ābiķe-Kondrāte, Dzeja un doma. Skaistums un vara. 2015, kroders.lv).
Pylnu rokstu par Dagdu losit žurnalā “A12”.
Foto: Evija Pušmucāne

 

A12 Nr.48, 2020

Žurnāla “A12” jaunais numurs ir klāt, tajā lasiet:

  • Kā pandēmija ietekmējusi tūrisma un viesmīlības nozari un kā pārciest krīzi – speciālista Andra Klepera skatījums;
  • Ko ārkārtas situācijas dēļ bija spiesta darīt zemnieku saimniecība “Lukstiņmājas” Rēzeknes novadā;
  • Kā dzīvo mūsējie Bergenā – latviešu biedrības “Bergausis” aktivitātes;
  • Literātes Ligijas Purinašas, mūziķes Ilzes Grēveles-Skaraines un mākslinieka Aivja Pīzeļa atziņas;
  • Ko Līgosvētki nozīmē Sarmītei Teivānei, Daugavpils folkloras kopas “Svātra” vadītājai;
  • Ko arheoloģe Ilze Loze atradusi Lubānā?
  • Zināmais un nezināmais par Latgales mazpilsētu Dagdu, un citi stāsti.

PIRKT ŠEIT

Lasiet un uzziniet – par latgaliešiem Latgalē un ārpusē. Sirsnīgi un patiesi iedvesmojoši. Tiekamies žurnāla lappusēs!

A12 2(47) 2020

Tā vēl nekad nav bijis. Viens nieka vīruss, pāris mēnešos aplidojot planētu, ir apstādinājis nerimstošo dzīves ritmu, ekonomiku, lidmašīnu reisus un cilvēku tiešo saskarsmi.  Vai tas ir cilvēka vai dabas plānots scenārijs, tomēr šobrīd grūti prognozēt, kad ierastais dzīves ritms atgriezīsies. Taču šīs pārmaiņas mums ir uzdāvinājušas LAIKU. Laiku, ko varam veltīt sev tuvajiem cilvēkiem, laiku saviem hobijiem, šis ir kvalitatīvas un pozitīvas lasāmvielas laiks.

Žurnāla “A12” jaunais numurs ir klāt, šoreiz lasiet:

  • stāstu par Latgales kultūras gada balvas “Boņuks” laureātu – tēlnieku ar silto acu skatienu – Induli Folkmani, kurš šogad saņēma balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kulturas attīstībā;
  • Varakļānos – ciemiņš vai savējais? Vidzeme vai Latgale? Vietējo iedzīvotāju viedokļi;
  • Kā Latgali saulītē ceļ Pīters Ragaušs – uzņēmējs, mecenāts no Hjūstonas, ASV;
  • Balvu Centrālās bibliotēkas vadītājas Rutas Cibules un Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pieci dzīves jautājumi;
  • Kur mācās labākie būvnieki – Daugavpils Būvniecības tehnikuma stāsts;
  • Andeņu ciems un literāte Egita Kancāne;
  • Brāļi Rasimi – dzīve grupā “Bez PVN” un ārpus tās;
  • Jaunās ērģeles Kaunatā, un citi stāsti.

Par mums – stipriem garā un radošiem idejās.

Abonē un lasi mājās  – Tel: 23305181

Dace Tihovska

“Ir aktīvi jāstrādā, lai lauztu gadu desmitiem uzturēto priekšstatu par neizbraucamo ceļu, pamesto māju, iedzērušu un kauslīgu cilvēku zemi Latgali. Es nepārspīlēju, liela daļa Latvijas tik tiešām tā vēl joprojām domā. Tāpēc man ir ļoti žēl, ka pārāk daudz un pārāk bieži mēs Latgalē šmakovku ceļam karoga vietā.”
Saruna ar Ludzas Mūzikas pamatskolas skolotāju, folkloras kopas “Ilža” un bērnu folkloras kopas “Žibuleits” vadītāju, dziedošās Tihovsku ģimenes mammu DACI TIHOVSKU žurnāla “A12” februāra/marta numurā.

Foto: Māris Justs

Haralds Saušs

“Mans ieteikums ir būt mierīgākiem, atbrīvotākiem virtuvē, nevadīties pēc vienas receptes – lai nav kā zirga iemaukti, kas uzlikti, – ir nolikts viens kaut kas pretī un tu izmanto tikai to. Bet izpaudies! Jo gatavojam mēs ar emocijām. Ja aizgājāt uz veikalu pēc vistas, bet vistas nebija, nevajag uzreiz bēdāties, nopērciet zivi, atnesiet to uz mājām un izdomājiet, ko ar to zivi izdarīt, eksperimentējiet. Tas ir tas labākais virtuvē, ka nav ikdienas rutīnas, bet ka var eksperimentēt ar visu, kas jums ir. Paņemiet apelsīnu vai citronu, paņemiet raudeni vai dilli, jūs varat izmantot ļoti daudzus un dažādus produktus. Un vienmēr, kā Mārtiņš Rītiņš teica: ja mājās nekā nav, paņem lasi! Un mājās tā visu laiku ir: šķiet, ka nekā nav, bet, ja esi atvērts jaunām idejām un iespaidiem, atradīsi tik daudz dažādu detaļu, ko vari pagatavot un tā radīt pats sev kaut ko jaunu.”
Ievērojamus sasniegumus Latvijā un ārpus tās robežām guvušais pavārs HARALDS SAUŠS intervijā žurnālam “A12”. Lasiet Žurnāls A12 un uzziniet.

Foto: Evija Pušmucāne