Ģeogrāfa skatījums uz kartes pārkrāsošanu

Kartes man ir patikušas jau kopš agras bērnības, un šī kaislība nebūt nav mitējusies. Atmiņā reljefi iespiedusies tā laika Latvijas PSR administratīvā iedalījuma karte – 26 rajoni un 7 republikāniskās pakļautības pilsētas. Pamodināts pat nakts vidū, varu no galvas noskaitīt visas šīs administratīvās vienības un pat krāsas atceros – Daugavpils un Ludzas rajoni kartē bija iekrāsoti dzelteni, Krāslavas – zaļš, Preiļu un Balvu – oranži, bet Rēzeknes – sarkani rozā. Šis gana stabilais iedalījums bija saglabājies līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad politiķi nolēma parādīt, ka neēd valsts maizi par baltu velti un sāka visai dīvainus eksperimentus, kas noslēdzās 2009. gadā, kad Latvijas nebūt ne plašā teritorija tika sašķēlēta 110 novados un 9 republikas pilsētās. Tagad pat ne katrs pedantisks teicamnieks vai rūdīts erudīcijas spēļu čempions varēja tos visus atpazīt, par likumdevējiem – Saeimas deputātiem – nemaz nerunājot.

Pagāja nieka trīs olimpiskie cikli jeb 12 gadi, un atkal kārtējais reformu cunami ir klāt – nu Latvijā palikušas vairs tikai 46 pašvaldības – 10 valstpilsētas (tāds dīvains nosaukums – varbūt city (angļu val.)?) un 36 novadi. Latgalē būtībā ir notikusi atgriešanās pie padomju laika mantojuma – identiskās robežās ir saglabājušies Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas rajoni, kas nu ir pārdēvēti par novadiem, bet bijušais Daugavpils rajons ar visu gardo Sēlijas kumosu nu ir nosaukts par Augšdaugavas novadu. Lielākās izmaiņas skārušas bijušo Preiļu rajonu – Līvāniem ir izdevies nomest nīsto padomju laika jūgu un nostiprināties kā suverēnam novadam, bet Preiļi arī nav palikuši bešā – to ciešajās skavās nu ir atgriezušies kādreizējie šķeltnieki – Riebiņu un Vārkavas novadi, kā arī katoliskais Aglonas pagasts, kam neizdevās aprēķina laulība ar krieviskajiem Grāveru, Šķeltovas un Kastuļinas pagastiem, kas nu ir satupuši iesildītajā Krāslavas paspārnē. Brīvdomīgie Varakļāni palikuši kaut kur pa vidu – starp Latgali un Vidzemi – un pagaidām karājas gaisā, bet tās jau ir viņu 55 problēmas.

Jau pirms krietna laika iznāca enciklopēdisks izdevums skolēniem „Ausmas Zeme” (Rēzeknes Augstskola, 2012), kurā ir apkopota daudzpusīga informācija par visām Austrumlatvijas pilsētām un novadiem, Varakļānus un Ilūksti ieskaitot. Zinātniskā redaktore Sanita Lazdiņa grāmatas priekšvārdā min, ka izdevuma apakšvirsraksts varētu būt Latgales veiksmes stāsti, kas itin labi saskan arī ar žurnāla „A12” filozofiju. Esmu viens no „Ausmas Zemes” autoriem – man bija uzticēts izveidot nodaļas par Ilūkstes un Riebiņu novadiem, kā arī apkopot un sakārtot visa izdevuma vizuālo materiālu – tā rezultātā šeit ir publicēts arī vairāk nekā simts manu fotogrāfiju. Ar svaigu aci un jo uzmanīgi pārlasīju nodaļu par Riebiņu novadu – lai saprastu, kāds veiksmes stāsts nepilnu 17 gadu vecumā šovasar 1. jūlijā ir noslēdzies. Pēkšņi atskārtu, ka patiesībā nekas nav beidzies, – tāpēc aicinu ciemos uz Riebiņu pusi.

Ivara Matisova pilnu rakstu par RIEBIŅIEM lasiet žurnāla augusta/septembra numurā.