Jau gondreiž godu Vaļsts volūdys centrā struodoj lingviste Muora MORTUZĀNE-MURAVSKA. Juos atbiļdeiba ir taišni latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumi – sevkurs interesents, kuram ir vaicuojumi par pareizraksteibu voi kū cytu ar volūdu saisteitu, var ar jū sasazynuot i nūskaidruot atbiļdis. Muoru drūši var saukt par vīnu nu zynūšuokūs latgalīšu volūdys specialistu – jei voda praktiskys nūdarbeibys, ir ari lelys dalis beidzamajā desmitgadē izdūtūs latgalīšu gruomotu korektore.
Interviju ar Māru lasiet žurnāla aktuālajā numurā.
Foto Amanda Anusāne.
Žurnāls pieejams tirdzniecībā drukātā veidā un elektroniski. Vairāk info – mūsu mājaslapā a12.lv.
Kad Vispārējie dziesmu un deju svētki ir izjusti, nodziedāti un izdejoti, jāatgriežas savā pagastā, pilsētā, lai turpinātos ikdienā un tradīciju skaistumu veidotu sev līdzās. Par kultūras dzīves notikšanu mazās vietās, nelielās un būtiskās lietās sarunā ar aktīvu bērzgalieti Dailu EKIMĀNI. Šogad Rēzeknes novada Bērzgalei aprit 555 gadadiena, kopš šīs vietas nosaukums ir minēts rakstos.
Visu stāstu lasiet žurnālā.
Foto Māris Justs.
Žurnāla “A12” aktuālais numurs ir pieejams tirdzniecībā gan drukātā veidā, gan arī elektroniski. Plašāka informācija mūsu mājaslapā a12.lv.
Sporta žurnālists un komentētājs Anatolijs KREIPĀNS dzimis Daugavpilī un bērnību pavadījis netālajā Kraujā, ko vēl tagad sauc par savu miera ostu un kur aizbrauc ikreiz, kad ir brīvāks brīdis. Tas gan nav bieži, jo Anatolijs strādā daudz: gatavo un ierunā sporta ziņas, raksta spēļu apskatus, komentē sacensības un regulāri papildina savu “dainu skapi” – mapes, žurnālus un klades ar sporta faktiem un rezultātiem, kas pēcāk noder, komentējot spēles. Ne velti daudzi viņa zināšanas sportā dēvē par enciklopēdiskām.
Ar Anatoliju Kreipānu tiekamies Daugavpils stadionā “Lokomotīve” īsi pirms spīdveja sacensībām. Fonā rūc motori, sportistiem iesildot savus uzticamos darba zirgus – motociklus. Arī Anatolijs iesildās komentēšanai – pārrunā sacensību gaitu ar tiesnešiem un ievāc vēl pēdējo informāciju par pretiniekiem – motosportistiem no Tarnuvas spīdveja komandas Polijā. Tikmēr uz stadionu plūst skatītāju straumes, lai atbalstītu savējos.
Profesionāla sporta spēļu komentētāja noslēpumi – uzziniet tos, lasot žurnāla augusta/septembra numuru.
Atjaunotais nams pie Rēzeknes pilskalna sāka savu darbību pirms gada. Ambiciozais nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” atspoguļo apkopotās kolekcijas būtību – te ir vēsturiski priekšmeti un liecības no dažādām privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no Latvijas Brīvības cīņām līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pilsēta šādai ekspozīcijai izvēlēta tāpēc, ka lielākā tās daļa saistīta ar vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās tieši Latgales teritorijā. Par cilvēku sasniegumiem un nopelniem liecina valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, bēgļi bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.
Žurnāla augusta/septembra numurā saruna ar dārgumu nama dizaineri Aigu VAITKUS un vadītāju Jolantu LEITĀNI.
Mākslinieks ANDRIS KAĻIŅINS Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis scenogrāfa izglītību un kā izrāžu vizuālā tēla veidotājs sevi pierādījis jau vairākos teātros. Beidzamajā laikā par Andri vismaz tikpat daudz var dzirdēt arī kā par gleznotāju – aizvadītā gada laikā viņam bijušas vairākas personālizstādes. Jaunākā no tām – “Baltā zāle” mākslas telpā TUR – nokļuva arī “Purvīša balvas” žūrijas redzeslokā. Andra gleznas ir vienkrāsainas, to vēstījums uzticēts konkrētās krāsas īpašībām. Minimālisms raksturīgs arī viņa scenogrāfijas darbiem.
Kur meklējams Andra Kaļiņina mākslas ceļa sākums – lasiet žurnāla augusta/septembra numurā.
Foto Agnese Zeltiņa
Ir vītys iz Latgolys kartis, kurys nalīk golvu mīrā. Tu redzi tū vītu niule, tu zyni kūta par pādejim divejim godsymtim, bet gribīs īt i īt dziļuok.
Upei vysod ir divi krosti.
Ja pasaver kartē, var nūvāruot, ka ir daudzi piļsātu Daugovys lobajā krostā, bet nalels skaits ir kreisajā. Leidzeigi byus, ka mes pasavērsim viesturis kartēs, kur īzeimāti seņlatvīšu piļskolni i bruninīku piļs. Voi tei ir najaušeiba? Drūši viņ nā. 1835.godā fraņču zynuotnīks Gaspars Korioliss atkluoja fizikys lykumu, kurs izskaidroj daudzejis paruodeibys iz zemislūdis, kurys izraisa planetys grīsšonuos ap sovu asi. Parkū tik naīrosti plyust okeanūs straumis, tik sovaidi izalūka globaluos vieja plyusmys i tt. Parkū zīmeļu puslūdē iudiņs atvorūs ci izlītnēs ītak, riņķuodams pa stuņdinīka ruodeituoju īšonys vierzīņam, bet dīnvydu puslūdē ītak, grīzdamīs preteimā stuņdinīka ruodeituoju kusteibai?
Fraņču zynuotnīka apraksteitū spāku suoce saukt juo vuordā. Koriolisa spāka ītekmē zīmeļu puslūdē upis vaira izskoloj lobūs krostus, partū tī ir stuovuoki. Partū byuvis pruoteiguok ir byuvēt lobajā krostā, jo tī parosti i augstuoki, taitod nu tūs tuoļuok var redzēt, jī mozuok applyust i tt.
Senejī cylvāki nikuo nazynuoja par Koriolisa spāka matematiskajom lykumsakareibom, bet jī fenomenu taipat izmontuoja sovā lobumā.
Visu tekstu lasiet žurnāla aktuālajā numurā.
Foto Valentīns Lukaševičs
Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.
Aicinām teksta un bilžu ekskursijā pa Krāslavu toreiz un tagad – Ivara Matisova raksts žurnāla aprīļa/maija numurā.
DIDZIS JAUNZEMS ir arhitekts, scenogrāfs, dizainers – daudzšķautņains mākslinieks. Vairāki Didža darbi saistīti tieši ar Latgali, tajā skaitā arī ekspozīcija “Kerbedzs”, kas nominēta Latvijas Dizaina gada balvai, pagājušā gada nogalē atvērts Daugavpils Inovāciju centrs, drīzumā tiks atklāts arī Ludzas pilsdrupu labiekārtojuma projekts. Veidotie darbi ir spilgts piemērs, kā izcelt vietu unikalitāti un radīt jaunus apskates objektus, kuru pamatā ir starpdisciplinaritāte un apmeklētāju iesaiste, līdzradot unikālu pieredzi.
Interviju ar Didzi Jaunzemu lasiet žurnāla “A12” aprīļa/maija numurā.
Foto Inese Grizāne