Tag: #radošie

Māksla ir mainījusies

“Tagad aktuālas un asas diskusijas ir par sienas gleznojumu (Kristiana Brektes gleznojums uz Rīgas 40. vidusskolas sienas – murālis “Veltījums Džemmai Skulmei” – I. G.). Nav jau runa par smukumu, tur jau redzams, ka mākslai ir reāli uzdevumi un nozīme, jo sabiedrība bez mākslas nepastāv. Ja tāda ir, tad tā sabiedrība orientēta uz mantiskām vērtībām, tā dzīvo tikai uz zemes. Kāpēc māksla ir vajadzīga? Lai cilvēks kaut uz brīdi sajustos pacelts virs zemes pīšļiem. Ir jau teiciens – pa desu debesīs neuzkāpsi. Pa dziesmu var, tikai ar garīgām lietām vari pacelties, to savu mirstību uz brīdi aizmirst. Un tādā globālā nozīmē tas arī ir mākslas uzdevums. Nav tā, ka māksla sabiedrībai dod kādu virzienu, kurā sabiedrībai jāattīstās. Ir otrādi, māksla parāda, kāda ir pati sabiedrība, atainojot to, kas notiek. Tāpēc arī mūsdienās māksla nevar būt tāda kā 18. gadsimtā. Nav vairs tāpat kā dārzam – kāda augsne, tas arī izaug. Tāpat ar mākslu, principā tā ir augļi, kuri izaug no sabiedrības radītā haosa. Tāpēc jau ir visas kaislības ap to sienas gleznojumu. Tas parāda arī dažādas lietas – pārpratums pilnībā par to, ka mākslai jābūt skaistai, harmoniskai un jāpriecē cilvēki. Nekad tā nav bijis. Lielākā daļa mākslas darbu, kurus mēs šodien uztveram kā skaistus un harmoniskus, tajā brīdī, kad tie ir radušies, bija asu diskusiju un lielas kritikas objekti.
Tikai tagad mums liekas, ka Pikaso ir skaisti darbi, vai, piemēram, ka impresionisti ir baigi foršie. Bet tajā laikā, kad mākslinieki tos radīja, viņus zākāja. Vēlme, lai mūs izklaidē, rodas no tā, ka cilvēkiem domāšana paliek aizvien nepatīkamāks process.

Turpināt lasīt

Dāvini “A12”!

Vislabākā dāvana ir iedvesmojoša lasāmviela. Žurnāla „A12” dziļi pozitīvie stāsti iedvesmos smaidam, skaisti uzņēmīgie piemēri radīs drosmi pārvarēt izaicinājumus, patiesi analizēsim un meklēsim labākos mūzikas un mākslas notikumus Austrumlatvijā, domāsim, kā dzīvi veidot labāku un vienkārši iepriecināsim, rakstot par labo.

Abonē un dāvini žurnālu 2022. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Izvēlēties pareizo, ne vieglāko

Biedrība “Viegli palīdzēt” pandēmijas sākumā pašorganizējās zem saukļa “paliec mājās” un palīdzēja cilvēkiem ar pārtikas produktu un medikamentu piegādi uz mājām. Kad saistībā ar 2020. gada 9. augusta vēlēšanām aktualizējās demokrātijas krīze Baltkrievijā, biedrības brīvprātīgie sāka organizēt medicīniska, juridiska un sadzīviska rakstura atbalstu baltkrieviem, kuriem nācās pamest dzimteni Lukašenko represiju dēļ. Turklāt tika konstatēts, ka Latvijā pietrūkst informācijas par Baltkrievijā notiekošo, tādēļ nolēma sociālo tīklu platformā Twitter izveidot kontu, kurā operatīvi ievietot ziņas par notikumiem Baltkrievijā. Ierakstu saturu vienojās tulkot no dažādiem pirmavotiem – Baltkrievu ziņu lentēm un sociālo tīklu kontiem. Sekotāju skaits strauji auga, un tagad, pēc gada, tas sasniedz gandrīz trīs tūkstošus, starp kuriem ir Latvijas Valsts prezidents un BBC žurnālisti. Twitter konta brīvprātīgo vidū ir arī kāda latgaliete, Aija Mežale.

Interviju ar AIJU MEŽALI lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto: Māris Justs

Jaunais “A12”

Žurnāla OKTOBRA/NOVEMBRA numurā lasiet:
• kāpēc jāiesaistās Baltkrievijas atbalstīšanā – saruna ar biedrības “Viegli palīdzēt” brīvprātīgo AIJU MEŽALI;
• aizkadra cilvēks SERGEJS ČAKĀNS – sevis meklējumi un iekšējā gruzdēšana;
• “Aiz mūžības vārtiem visi vienādi,” – Veļu laika saruna ar Bekšu kapsētas pārzini GAĻINU FILIPOVU;
• par brīnumiem, ko paveic mūzika, – saruna ar skolotāju, pūtēju orķestru diriģentu, Dziesmu svētku virsdiriģentu un Balvu Mūzikas skolas direktoru EGONU SALMANI;
• sieviete latgaliešu rakstniecībā;
• metālmākslinieks “no vikingu laikiem” – VALĒRIJS KONSTANTINOVS;
• rubrikā “Mākslas sarunas” – gleznotāja ILZE ORINSKA;
• sēņošanās – izrādās, ka sēnes var lasīt visu cauru gadu;
• ceļojums pa Maltas upi turpinās, un citi stāsti.
Žurnāla jaunais numurs pieejams tirdzniecībā. Tirdzniecības vietu adreses var atrast mūsu mājaslapā a12.lv.
Vāka foto: Māris Justs

Abonē žurnālu “A12”!

Žurnāla “A12” rudens aicinājums – abonēšana 2022. gadam ir sākusies! Arī turpmāk par dzīvi un cilvēkiem Latgalē un pasaulē. Latviskā dzīvesziņa, kultūra, uzņēmīgi cilvēki laukos un pilsētā tepat un pasaules metropolēs. Dzīves grūtības pārvaroši un iedvesmojoši dzīvesstāsti, vēsturiski ceļojumi laikā un telpā, neticami atklājumi un pārdzīvojumi. Tas viss žurnālā “A12” sešas reizes gadā. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, un žurnāls nebūs jāmeklē kioskos.
Kur slēpjas mūsu spēks un kā uzvarēt dzīvi, to mēs uzskatām par svarīgāko un dalāmies ar saviem lasītājiem.

A12 Nr.56, 2021

Jaunajā numurā lasiet:

  • kāpēc jāiesaistās Baltkrievijas atbalstīšanā – saruna ar biedrības “Viegli palīdzēt” brīvprātīgo AIJU MEŽALI;
  • aizkadra cilvēks SERGEJS ČAKĀNS – sevis meklējumi un iekšējā gruzdēšana;
  • “Aiz mūžības vārtiem visi vienādi,” – Veļu laika saruna ar Bekšu kapsētas pārzini GAĻINU FILIPOVU;
  • par brīnumiem, ko paveic mūzika, – saruna ar skolotāju, pūtēju orķestru diriģentu, Dziesmu svētku virsdiriģentu un Balvu Mūzikas skolas direktoru EGONU SALMANI;
  • sieviete latgaliešu rakstniecībā;
  • metālmākslinieks “no vikingu laikiem” – VALĒRIJS KONSTANTINOVS;
  • rubrikā “Mākslas sarunas” – gleznotāja ILZE ORINSKA;
  • sēņošanās – izrādās, ka sēnes var lasīt visu cauru gadu;
  • ceļojums pa Maltas upi turpinās, un citi stāsti.

Žurnāla jaunais numurs jau tirdzniecībā un abonentu pastkastītēs. Tiekamies!

Žurnāla “A12” rudens aicinājums – abonēšana 2022. gadam ir sākusies! Arī turpmāk par dzīvi un cilvēkiem Latgalē un pasaulē. Latviskā dzīvesziņa, kultūra, uzņēmīgi cilvēki laukos un pilsētā tepat un pasaules metropolēs. Dzīves grūtības pārvaroši un iedvesmojoši dzīvesstāsti, vēsturiski ceļojumi laikā un telpā, neticami atklājumi un pārdzīvojumi. Tas viss žurnālā “A12” sešas reizes gadā. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, un žurnāls nebūs jāmeklē kioskos.

Kur slēpjas mūsu spēks un kā uzvarēt dzīvi, to mēs uzskatām par svarīgāko un dalāmies ar saviem lasītājiem.

Kas vada mūsu dzīvi?

‘”Lai kā mums gribētos domāt, ka dzīvi mēs veidojam paši, taču daļu no mūsu dzīves veido kāds no Augšas. Galvenos pagrieziena punktus visnotaļ.”
Elizabete Viļuma-Gražule, Aglonas Pasta un informācijas muzeja īpašniece.
Foto: Evija Pušmucāne

Būt patiesam

“Tas patiesais parasti ir bez sarežģītas dramaturģijas. Gudrība, lai pasaulē kaut kas būtisks nenojūk, – darīt vienkāršas lietas, ieliekot sirdszināšanas un rūpību. Un sirsnību. Un vienalga, kur tas notiek un kādai mērķauditorijai. Vai attālākā Latvijas pierobežā, gludinot sakrālā rita sedziņas, vai audzējot straujus rikšotājus, vai arī dziedot ārijas uz pasaules slavenākajām skatuvēm. To sirsnību vajag tieši šajā brīdī, jo „citreiz” var nozīmēt – nekad.”

Ināra Groce, žurnāla “A12” redaktore

Krišjānis Norvelis par dzīves vērtībām

Krišjānis Norvelis žurnālam “A12” saka, ka mums pieder viss piedzīvotais, taču svarīgākas par visu ir tikai dažas pamatvērtības, kurām pateicoties, varam būt laimīgi.

“Dzīves pieredze ir vajadzīga, lai ir, ar ko salīdzināt. Tas saistīts ar briedumu, saproti, ka laiks skrien, ka vairs nekas neatkārtojas. Tas, ko mēs piedzīvojam, pieder mums. Gribas laiku piebremzēt, vairs pašam neskriet tik ļoti, bet dzīvot tuviniekiem. Ļoti vienkārši: pamatvērtības ir tās svarīgākās vērtības – ģimene un  bērni. Bet vai darbi izdarīti, vai neizdarīti – vienā brīdī vairs nav tik svarīgi.”

Šo un citu interviju varoņu atziņas lasiet žurnālā “A12”.

Izvēlēties pareizo, ne vieglāko

Biedrība “Viegli palīdzēt” pandēmijas sākumā pašorganizējās zem saukļa “paliec mājās” un palīdzēja cilvēkiem ar pārtikas produktu un medikamentu piegādi uz mājām. Kad saistībā ar 2020. gada 9. augusta vēlēšanām aktualizējās demokrātijas krīze Baltkrievijā, biedrības brīvprātīgie sāka organizēt medicīniska, juridiska un sadzīviska rakstura atbalstu baltkrieviem, kuriem nācās pamest dzimteni Lukašenko represiju dēļ. Turklāt tika konstatēts, ka Latvijā pietrūkst informācijas par Baltkrievijā notiekošo, tādēļ nolēma sociālo tīklu platformā Twitter izveidot kontu, kurā operatīvi ievietot ziņas par notikumiem Baltkrievijā. Ierakstu saturu vienojās tulkot no dažādiem pirmavotiem – Baltkrievu ziņu lentēm un sociālo tīklu kontiem. Sekotāju skaits strauji auga, un tagad, pēc gada, tas sasniedz gandrīz trīs tūkstošus, starp kuriem ir Latvijas Valsts prezidents un BBC žurnālisti. Twitter konta brīvprātīgo vidū ir arī kāda latgaliete, Aija Mežale.

 

Interviju ar AIJU MEŽALI lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto: Māris Justs