Tag: #radošie

Vietu rada cilvēki un notikšanas

Kad Vispārējie dziesmu un deju svētki ir izjusti, nodziedāti un izdejoti, jāatgriežas savā pagastā, pilsētā, lai turpinātos ikdienā un tradīciju skaistumu veidotu sev līdzās. Par kultūras dzīves notikšanu mazās vietās, nelielās un būtiskās lietās sarunā ar aktīvu bērzgalieti Dailu EKIMĀNI. Šogad Rēzeknes novada Bērzgalei aprit 555 gadadiena, kopš šīs vietas nosaukums ir minēts rakstos.

Visu stāstu lasiet žurnālā.

Foto Māris Justs.

Žurnāla “A12” aktuālais numurs ir pieejams tirdzniecībā gan drukātā veidā, gan arī elektroniski. Plašāka informācija mūsu mājaslapā a12.lv.

Piešķirt jaunu jēgu

Mākslinieks ANDRIS KAĻIŅINS Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis scenogrāfa izglītību un kā izrāžu vizuālā tēla veidotājs sevi pierādījis jau vairākos teātros. Beidzamajā laikā par Andri vismaz tikpat daudz var dzirdēt arī kā par gleznotāju – aizvadītā gada laikā viņam bijušas vairākas personālizstādes. Jaunākā no tām – “Baltā zāle” mākslas telpā TUR – nokļuva arī “Purvīša balvas” žūrijas redzeslokā. Andra gleznas ir vienkrāsainas, to vēstījums uzticēts konkrētās krāsas īpašībām. Minimālisms raksturīgs arī viņa scenogrāfijas darbiem.

Kur meklējams Andra Kaļiņina mākslas ceļa sākums – lasiet žurnāla augusta/septembra numurā.

Foto Agnese Zeltiņa

Saskatīt dvēseli

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” Mūža balvas ieguvējs fotogrāfs un fotovēsturnieks Igors PLIČS šajā laikā ir uz izķeršanu – intervijas radio, laikrakstos, televīzijā, satikšanās ar tuvākiem un tālākiem viņa talanta cienītājiem. Dzīve mutuļo. Un tas nav brīnums, jo cienījamais kungs ir kā tas Imanta Ziedoņa epifāniju “garainis, kas veicina vārīšanos”. Darbīgs, runātīgs, atsaucīgs, ieinteresēts savā arodā un līdzcilvēkos. Viņa šī brīža lielais darbs ir izcilā Latgales fotomākslinieka, vairāk nekā 800 izstāžu dalībnieka, cilvēka ar sarežģītu likteni (jaunības gados zaudētas abu roku plaukstas) Jāņa Gleizda fotoarhīva sakārtošana un saglabāšana. Līdzās tam ir jāpin maskēšanās tīkli Ukrainas atbalstam, jākārto “Pliča sātas” daudzie un dažādie vēstures liecību materiāli, jāsazinās ar sociālo tīklu draugiem un paziņām no visas pasaules. Igors Pličs labprāt dalās ar savām darbīgajā mūžā iekrātajām atziņām.

Žurnālā tikai dažas no tām – lasiet jaunajā numurā.

Foto Māris Justs

Fantāziju realizācijas lauks

Rēzeknes novada saimniecībā “LIEPKALNS” viesojamies martā, bet ārā ir tāds putenis, ka brīžiem nevar redzēt pat dažu metru attālumā. Mājās ir silti un mājīgi, aiz loga Ilzeskalna baltie pakalni, kurus vasarā klās griķu audzes. Šobrīd Jūlija un Aleksejs DANILINI uzņēmumā attīsta vairākus virzienus – graudkopību, pārstrādi, tūrismu un inovatīvos “Grikšus”. Par griķiem Danilinu ģimene var runāt stundām ilgi – cik tie ir veselīgi, garšīgi, mazprasīgi pret augsnes īpatnībām, augsni nenoplicinoši. Par saimniekošanu Latgalē sestajā paaudzē, mīlestību pret zemi un sapņu piepildījumu – saruna ar Jūliju un Alekseju Daniliniem.

Interviju lasiet žurnālā.

Foto Māris Justs

Brīnums, kurš paliek

To, kas mums pieder, īpaši novērtējam krīžu un nemieru laikos. Maijā atzīmējam Latvijas neatkarības atjaunošanu, atjaunotajā valstī ir dzimušas jau divas paaudzes. Vēsturiski neatkarības atjaunošanas process bija vairāku politisku notikumu secība, kura sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību veidošanos, deklarācijas pieņemšanu un valsts neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu. Šobrīd lolojam un sargājam to, kas mums pieder, tomēr publiskajā telpā izskan atšķirīgi viedokļi par mūsu valsts vērtībām. Kā veidojās tad un kā attīstās tagad mūsu sabiedrība – saruna ar Kazimiru Šļakotu.

Sarunu lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Foto Māris Justs.

Desmit kā viens

Pirmā no pamatiem celtā akustiskā koncertzāle Latvijā – Latgales vēstniecība “Gors” – maijā atzīmēs 10 gadu jubileju. “Gorā” notiek viss: koncerti, opera, balets, teātris, izstādes, kino, semināri, pat laulības un jubileju svinības. “Gors” ir kļuvis par Latgales seju. Desmit gadu garumā koncertzāle ir izveidojusi augstu kultūras dzīves kvalitātes latiņu. “Gora” vadītāja Diāna ZIRNIŅA un Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona RUPAINE ir svarīgākie zobratiņi sarežģītajā “Gora” mehānismā. Koncertzālē strādā no tās pirmsākumiem un, kā pašas teic, ir saslimušas ar “Goru”.

Par to, kāda bija GORA pirmā desmitgade, kā koncertzāles idejas autoriem izdevās izlauzties cauri apkārtējo neticības un skepses labirintu pirms GORA tapšanas un aizkulišu stāstus lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Foto no privātā arhīva.

KUR VAR SATIKT MĀLU

Ģeogrāfa meklējumi un atradumi

Pirmā sastapšanās – jau agrā bērnībā

“Vienu brīdi jau likās, ka šis raksts netaps, – biju gluži kā iestidzis mālā. Bet palaimējās izrauties no māla lipīgajām skavām, un nu varam droši sākt kārtējo ceļojumu žurnāla “A12” lappusēs. Atzīšos, ka ar mālu manas attiecības ir uz Jūs – cieņpilnas, bet ne intīmas. Ļoti iespējams, bērnudārzā no māla esmu pat kaut ko lipinājis – visticamāk, prastus svilpauniekus, bet vēlāk manā dzīvē iestājās krāsainā plastilīna ēra. Mākslas skolā vai pulciņā neesmu gājis, savukārt mūzikas skolā apguvu alta spēli – tas ir metāla pūšamais stroķis, gatavots no plastiska un brūngana misiņa. Māla stabules tolaik neviens vairs nepūta – lai gan arheologu atradumi liecina, ka tieši māla stabules bijuši iecienītākie mūzikas instrumenti Latgales pusē, – podnieki tās taisījuši no sarkana māla un rotājuši ar baltmāla rakstiem. Interesanti, ka pats senākais Latvijas teritorijā uzietais mūzikas instruments ir kaula stabule, kas atrasta Lielā Ludzas ezera smilšainajā krastā un kuras vecums varētu būt 3–4 tūkstoši gadu.”

Mūsu atjautīgā un asprātīgā autora Ivara Matisova pētījums par māla pasauli Latgalē.

Lasiet žurnālā.

Attēlā: Andreja Paulāna darināta krūze no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma.

Izkuopt nu ramu

Ka jauns cylvāks suoc latgalīšu kulturā koč kū dareit, nareši goduos tai kai tymā teicīnī – “īdūd valnam mozū piersteņu, a jis pajam vysu rūku”. Ruodīs, ka tai saguojs ari ar Amandu Anusāni, kura vēļ pyrma goda beja vaira zynoma kai fotografe i Instagram konta @muna_muoksla veiduotuoja, tok niu dora vēļ daudz kū cytu – aktivi dorbojās Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projektūs, struodoj portalā Lakuga.lv, producej radejis raidejumu “Pīci breinumi”, ir plānuotuoja “Giut breidi” komandā i vēļ dokumentej pīna goldus.

 

Sarunu ar aktīvo jaunieti Amandu lasiet žurnālā “A12”.

Laimes hektāri Pīterkolnā

Keramiķes Daces Losānes darbus pamanīju izstādēs, māla trauki izceļas ar daudzveidīgām, skumjām vai domīgām cilvēku sejas izteiksmēm. Pirms pāris gadiem ģimenes plānos nebija atgriezties uz dzīvi Latgalē, bet tagad Rēzeknes novada Pīterkolnā tiek iekopta lauku saimniecība un mežu ainava iedvesmo jauno podnieci radīt māla krūkas un mīļkrūzītes. Pie Daces un Imanta Losāniem dodamies saulainā un aukstā ziemas dienā.

Par to, kā top Pīterkolna krūzes un citi trauki, par atgriešanos Latgalē un mākslinieku Daces un Imanta Losānu dzīvesveidu lasiet žurnālā “A12”.

Foto Māris Justs

A12 1(64)/2023

Jaunajā žurnāla “A12” numurā:

  • māla krūkas un mīļkrūzītes ar cilvēka sejas vaibstiem – Daces un Imanta LOSĀNU stāsts par atgriešanos Latgalē, Pīterkolnā;
  • kādas vērtības šobrīd svarīgas sabiedrībai – centra “Europe Direct Dienvidlatgale” vadītāja Oskara ZUĢICKA viedoklis;
  • kā jaunietis no Preiļu novada spēj iekarot starptautiskus mērogus – mākslinieka Kristapa ANCĀNA ceļš uz panākumiem Londonā, Ņujorkā un citviet;
  • kā sekot savas dzīves ceļa zvaigznei un kā piedzīvot atvērtas debesis – prāvesta, Atzinības krusta kavaliera Staņislava PRIKUĻA spēka vārdi;
  • izzūdošie piena galdi un mirkļu ķeršana – Amandas ANUSĀNES radošās aktivitātes;
  • Indija latgalietes Lauras JURČAS acīm – atklājumi, pārsteigumi, emocijas;
  • Kā arī citi stāsti – par mālu, Aglonas staciju un ieskats Latgales jaunajās grāmatās un muzeju izstādēs.

Tiekamies žurnāla lappusēs un smeļamies spēku un iedvesmu no līdzcilvēkiem!