Ivara Matisova publikācijas

Ivars Matisovs, publikācijas žurnālā „A12” jeb autora „Janvāra tēzes”:
1) I. Matisovs žurnālā „A12” regulāri publicējas jau kopš pašiem šī preses izdevuma pimsākumiem. Jau pirmajā žurnāla numurā (2012. gada jūlijs/augusts) tika publicēts raksts „Ar laivām pa Latgales zilajiem ezeriem un upēm”.
2) Līdz 2020. gada nogalei dienas gaismu ir ieraudzījis 51 žurnāla „A12” numurs un divi tā pielikumi. Tikai divos no šiem preses izdevumiem nav bijis publicēts I. Matisova raksts, toties pāris žurnālos publicēti vairāki šī ražīgā autora, iespējams, pat grafomāna raksti – tātad kopumā vairāk nekā pussimts pilnvērtīgu publikāciju (apmēram četru atsevišķu grāmatu apjomā).
3) Rakstu tematiskais diapazons ir bijis visplašākais – izvērsti ekskursi telpā un laikā, kultūrvēsturiski izrakumi, kino iespaidi un mūzikas impresijas. Reizēm pat šķiet, ka šiem rakstiem ir kāds noslēpumains kolektīvais autors – tik plaša un daudzpusīga ir aptverto tēmu ģeogrāfija un hronoloģija.
4) Visietilpīgākais un informatīvi piesātinātais rakstu cikls ir „Ceļojums apkārt Baltijas jūrai” – kopumā 12 publikācijas divu gadu garumā. Tam seko vēl vairāki ne mazāk interesanti un nozīmīgi tematiskie rakstu cikli, kas veltīti Latgales atspulgiem un nospiedumiem kino ainavā, Latgales mūzikas vēsturei pēdējā pusgadsimta garumā un jau gandrīz aizmirstajām muižām vientuļos klejojumos pa maziem Latgales lauku ceļiem.
5) „Latgales melomāna piezīmes” – rakstu cikls 6 cēlienos (2018. gada decembris–2019. gada novembris). Latgales (populārās) mūzikas enciklopēdijas uzmetums dziļi subjektīvā skatījumā jeb klausījumā.
6) „Latgales kino panorāma ierindas skatītāja acīm” – 3 rakstu cikls (2020. gada februāris – 2020. gada jūlijs). Kino fana piezīmes par kinopasaules un Latgales gana sarežģītajām attiecībām daudzu paaudžu ilgumā.
7) „Klejojumi pa maziem ceļiem” – ģeogrāfiskas un kultūrvēsturiskas skices par Latgales apslēptajiem dārgumiem – pamestām muižām, kapsētām un visvisādiem brīnumiem (2020. gada augusts – 2021. gada februāris).
Dzīve taču turpinās, vai ne?
Ivars Matisovs
Foto: Edīte Husare

AIF projekts “Klausies. Saproti. Rīkojies!”

2020.gads biedrībai ESTO nesa priecīgu ziņu par saņemto atbalstu projektam “Klausies. Saproti. Rīkojies!”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Triju gadu laikā ir plānotas daudzas demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanas aktivitātes. Dažas no tām ir sākušās vai sāksies jau šajā gadā – stāsti par Latgales aktīvo NVO pieredzi žurnāla A12 jaunajā rubrikā “Es un mēs”, biedrības ESTO mājas lapas izstrāde, podkāstu sērijas “Nāc šurp, parunāsim”. Vairāk par projekta “Klausies. Saproti. Rīkojies!” iecerēm stāsta projekta vadītāja Ināra Groce. Aicinām sekot līdzi mūsu jaunumiem sociālajos tīklos un topošajā mājas lapā biedribas.lv

SKATĪTIES VIDEO

 

 

Žurnāls A12 2020. gadā piedāvā divas jaunas rubrikas

Žurnāls A12 2020. gadā piedāvā divas jaunas rubrikas, kuru izveidošanai ir gūts Latgales Kultūras programmas atbalsts. 2020. ir jubilejas gads nozīmīgajām Latgales personībām – Andrīvs Jurdžs, Pīters Miglinīks,  Nikodems Rancans un Antons Kūkojs. Atzīmējot dižgaru paveikto, žurnāla A12 lappusēs runājam par to, cik  dzimtās vietas loma ir būtiska, lai ticētu cilvēka spēkam radīt izmaiņas sabiedrībā. Rubrikā “Troks vai nu Rogovkas” žurnāla jūnija/jūlija numurā esejas par Nikodemu Rancānu. Monsinjoram Nikodemam Rancānam (1870–1933), priesterim un skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam daudzās jomās un literātam, skolu dibinātājam un izcilākajam Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktoram šogad septembrī paliks 150. Pirmajā latgaliešu inteliģences paaudzē viņš ir vienīgais, kuram nepiedēvē ne intrigas, ne kādu divkosību, ne konkurentu apkarošanu, bet dzīves gudrību, iecietību, cilvēkmīlestību. Par Nikodema dzīvesstāstu ir daudz „kāpēc?”, uz kuriem varētu atbildēt tikai viņš pats. Viens no tādiem – kāpēc viņš latgaliešiem, tolaik maz pazīstamiem ar Eiropas kultūru, atstāstījis garstāstā leģendu „Kungs Tvardovskys“ (1929), kas ir Fausta poļu variants. Un Fausta tēma ir kas vairāk par interesantu lasāmvielu.

Viens no sabiedrisko darbinieku mērķiem bija panākt Latgales novada attīstību, saglabājot savu valodu un kultūru. Kā tas šobrīd atspoguļojas, var lasīt rubrikā “Latgales mazpilsētas”, kuras mazāk kā lielākos attīstības centrus ir skārusi padomju laika kultūrvide, vairāk saglabājusies konkrētajai teritorijai raksturīgākā arhitektūra un tradīcijas. Tuvāk iepazīsim Dagdu – tradicionalais stuosts viestej, ka Dagda ir daudz i gona bīži daguse i nu tuo asūt cielīs ari vītys nūsaukums. Dagdys nūvoda teritorejā saskaiteju 26 piļskolnus – īspiejams, kaidu vēļ i nadaskaiteju, a kaids vēļ nimoz nav atkluots. Taišni beidzamajūs godūs reizi pa reizei otkon teik kaids izīts, pyrma tuo nazynuots, pasateicūt jaunuokom īspiejom pieteit zemis reljefu ari digitali.

Foto: Latgales Kultūrvēstures muzejs, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta praktiskās papildskolas skolotāji ar grupas meitenēm, 20.gs. 30.-to gadu I puse, B.  Šrustera foto

Nikodema Rancāna (1870-1933) fotoportrets, 20.gs. , 30.-tie gadi

 

 

Dagdas mazpilsēta, Evijas Pušmucānes foto

 

Otro reizi varēs rakstīt diktātu latgaliski

Sestdien, 3. novembrī, uz Otro pasaules diktātu latgaliešu rakstu valodā aicina “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija.  Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 latgaliskajā raidījumā “Kolnasāta” plkst. 18.15 gan visās LR1 frekvencēs Latvijā, gan interneta tiešraidē visā pasaulē.

Pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā pirmo reizi notika 2017. gadā, iedvesmojoties no iniciatīvas“Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, i ir pošsaprūtami, ka ari latgaliski var raksteit diktatu. Iniciativys mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdu i veicynuot tuos lītuojuma pīaugumu,” saka diktāta idejas autore un portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne. Turpināt lasīt

Sāksies Adventa laiks – labdarības laiks

Svētdien iedegsim pirmo svecīti Adventa vainagā. Latvijas austrumu pierobežā šajā dienā gaidāmi pasākumi. Jau vairāku gadu garumā Ludzas Romas katoļu baznīcas draudzes bērni kopā ar vecākiem gatavo Adventa vainagus ne vien savai ģimenei, bet arī labdarībai. Pirmā Adventa dienā tie tiks pārdoti par ziedojumiem, par kuriem draudze iegādāsies dāvanas bērniem no trūcīgām ģimenēm.
Pasākumi notiks visā pārdomu un gaidīšanas laikā līdz Ziemassvētkiem. Piemēram, 5.decembrī Dagdas Tautas namā būs novada Adventes Lūgšanu brokastis. Tā dalībnieki ar savu ziedojumu sniegs atbalstu Dagdas Svētā Nikolaja pareizticīgo draudzes dievnamam.
Savukārt 6.decembrī Baltinavas kultūras namā plānots Adventa koncerts ,,Sirds lūgšana’’, kurā piedalīsies Latvijas internātpamatskolu audzēkņi no Baltinavas, Rudzātiem, Raudas, Gaujienas, Palsmanes, Sveķiem, kā arī Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas.

krasainais_logo

Pagātnes fakti šodienai. Leonards Latkovskis.

Par 1991. gada 30. jūlijā mūžībā aizgājušo profesoru Leonardu Latkovski (1905–1991) varētu teikt paša pierakstītu un komentētu latgaliešu teicienu: Jam nabyus laika nūmērt.

Latkovskis dzimis 1905. g. 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos kā sestais 9 bērnu ģimenē (arī pašam būs 9 bērni), jau piecu gadu vecumā visus pārsteidz ar trīs valodu zināšanu – latviešu, poļu un krievu. Pateicoties izcilām valodu apgūšanas spējām, Leonhards zinās 18 valodas.

Ar visas saimes atbalstu 1926. g.  Leonhards iestājas Latvijas Universitātē Klasiskās filoloģijas nodaļā. Šajā gadā arī uzraksta pirmās publikācijas, mūža beigās to būs tūkstoši. Paralēli studijām 1928. g. sāk strādāt par skolotāju ģimnāzijās un dara dažādus citus darbus. 1935. g. ar izcilību iegūst Mg. philol. Plānus iegūt doktora grādu izjauc Otrā pasaules kara notikumi. Turpināt lasīt

Tikšanās ar lasītājiem Rēzeknē

14502930_1133087606784052_8983803423674017674_n

Žurnāls A12 aicina uz tikšanos savus lasītājus šī gada 24. novembrī pulksten 15:00 Latgales Kultūrvēstures muzejā, Atbrīvošanas aleja 102.

Par žurnālu tapšanu, lasītājiem un žurnāla varoņiem stāstīs žurnāla A12 redaktore Ināra Groce un latgaliešu valodas eksperte Sandra Ūdre. Apmeklētājus priecēs Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jaunie un talantīgie vokālisti Danutas Kārklinieces vadībā.

Katru apmeklētāju gaida dāvanas no žurnāla redakcijas.

Nāc un iedvesmojies pozitīvi. Turpināt lasīt