Tag: #Pagātnes fakti šodienai

Pagātnes fakti šodienai. Andrejdiena.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
30.novembris – Andreji. Kalendārā tā ir zināma robežzīme – sākas Advents, jauns Baznīcas gads, tāpēc Andrejus svinējuši kā gadskārtu ieražu svētkus. Andryvs ir arī populārs latgaliešu pasaku varonis:
Andryvs beja īkrits popam poruodā. Pos pavaicoj vīnu reizi, pavaicoj ūtru, kod atdūs naudys. Andryvs vīnkuorši atbiļd, ka cytu svātdiņ. Pops gaida, gaida, brauc pats piec naudys. A Andryva sīva kai reize izvylkuse pūdeņu ar vuorūšu iudini i izlykuse iz blučeiša. Andryvs ruoda popam pūdeņu, ks pats iz blučeiša vard. Pops, tū īraudziejs, aizmiersa par naudu, suoce targavuot blučeiti. Andryvs par blučeiti papraseja capuris zalta.
Pops, nūpiercs blučeiti, līk sīvai pīvuoreit vareņu. Buoba salīk pūdā putruomus i gaļu, meklej molkys. Pops soka, lai līk pūdeņu iz blučeiša, sīva paklausa. Gaida, gaida, kai navard, tai navard. Beidzūt pops saprūt, ka Andryvs jū apmuonejs.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Ziemas aukstumi.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Agrāk Latgalē šai laikā parasti jau gaidīja aukstumu ar pamatīgiem mīnus grādiem un nepacietīgi gaidīja, kad pa īstam aizsals tuvējais ezers. Šāda interese par aizsaluša ezera ledus kvalitāti saistīta ar praktiskiem nolūkiem – īsināt garo apkārtceļu, ejot vai braucot ar zyrgu taisni. Ziemas mēnešos zilo ezeru zemes ainavai raksturīgi balti plašumi, krustu šķērsu nopēdoti dažādos virzienos.
Latgalieša vārdu krājumā daudz dažādu apzīmējumu sasaluma niansēm, piemēram: izpeils – virs ledus satecējis un biezā slānī sasalis ūdens; pagrauda/pagrauzde – tukšums starp ledu un ūdeni; zlaugzne – ledus virsējā ūdens plāna sasaluma kārtiņa; nūmizēt – noklāties ar plānu ledus kārtiņu; sarksne/sarkšni – sērsna; ladonka – ledus gabals, arī braukāšanai no kalna ragavu vietā u. c.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Katrīnas diena.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Katrina pīmeiza, Andryvs aizsaļdēja. – Katrīnas dienā, 25. novembrī, vēro un prognozē laika apstākļus gan saistībā ar Andreja dienu 30. novembrī, gan – jau pagājušo Mārtiņa dienu 10. novembrī. Kad vienā dienā esot atkusnis, tad otrā salna. Kad Katrīnas dienā plus grādi, tad ziema būs silta. Ja Katrīnas dienā salst, tad visa ziema būs auksta.
Kristieši 25. novembrī godina leģendām apvīto svēto mocekli Katrīnu (ap 287–ap 305), kas dzīvojusi Aleksandrijā. Eiropā Katrīna ir rokdarbnieču un šuvēju aizbildne, savukārt latviešu tradīcijās Katrīna kļuvusi par kazu un aitu aizbildni. Šā vai tā tā ir sieviešu diena, tāpēc mazāk populāra par Andreja vai Mārtiņa dienu. Meitas vilkušas vīriešu drēbes un gājušas masku gājienos vai vienkārši ciemos.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Jezups Laganovskis.

Sandra Ūdre, Foto: Leonarda Laganovska personiskais arhīvs
Vai zināt, kas ir cacuāņi? Izrādās, tie ir lakoniski izteicieni, oriģināls ķīniešu daiļliteratūras veids. Tajā iesildījis rakstāmmašīnu arī Jezups Laganovskis (1920–1987), kura daiļradē ievērojama loma, neskatoties uz padomju laiku, vienmēr bijusi latgaliskajam.
Kaut kas no J. Laganovska cacuāņiem: Ir tukšas dienas kā izdzertas pudeles; kā neizpildīti solījumi; kā tikko izraktas bedres; kā pēdējie, uz depo ejošie tramvaji; kā pamestas sievas; kā skeleti dabas muzejā.
Nopietnākas un ietilpīgākas atziņas jeb izmeklētas piezīmes atrodam prozas grāmatās. Ieskatam dažas atziņas no „Nokrišņiem“:
 Katram cilvēkam reizi mūžā ir jāizālējas. Labāk to izdarīt jaunībā, lai nav jāsmīdina ļaudis vecumdienās. (158)
Nekas tā neapkauno gudru un varonīgu tēvu piemiņu kā gļēvi un aprobežoti dēli ar šaudīgām acīm un ļenganu rokasspiedienu. (164)
Protams, izaudzināt bērnu ir daudz grūtāk nekā radīt. Bet, lai būtu ko audzināt, vispirms tas tomēr jārada. (174)
Nomirt – nozīmē vienā rāvienā atrisināt visus jautājumus. (175)
Nez kāpēc vislielākās dusmas vecākos izraisa tieši tie bērnu netikumi, kas kādreiz piemituši pašiem, un tās kļūdas, ko pieļāvuši paši? (175)
Aukstā istabā visa pasaule šķiet auksta. (184)

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai Staņislavs Kambala

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
Staņislavs Kambala (1893–1941) vienīgais no Latgales ir piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī.
Par viņu mēdza teikt, ka īstajā laikā īstajā vietā: piedalījies 1917. g. Aprīļa kongresā, ievēlēts Latgales Zemes padomē, pārstāvējis Latgali Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē, vēlāk Tautas padomē, kur Kambala tika ievēlēts par sekretāru; ievēlēts Satversmes Sapulcē (1920–1922) no Latgales Zemnieku partijas, iebalsots par priekšsēdētāja biedru, vadījis latgaliešu frakciju. Pēc tam darbojies kā finanšu darbinieks: Rēzeknes akciju bankas dibinātājs un direktors-rīkotājs (1925–1926), no 1926. līdz 1936. gada Latvijas Bankas valdes loceklis (1926–1936 viens no trim bankas direktoriem (līdz 1940).
Līdztekus sabiedriskajai un politiskajai darbībai bijis aktīvs publicists. Par Latgales vietvārdu pārgrozīšanu rakstā „Atbilde uz rakstu „Vietvārdu pārdēvējumi Latgalē““ viņam ir strikts viedoklis: Ir pareizi, ka latgalieši, 200 gadus atrodoties zem slāvu iespaida un visu laiku dzīvojot robežās ar slāviem, ir šo to piesavinājušies no slāviem kā valodā, tā arī vietu nosaukumos. Bet nav pareizi no K. R. kunga pārmest latgaliešiem pasivitāti latviskās kultūras piesavināšanās ziņā un slavēt valsts centrālās iestādes par to, ka viņas dažus vietu nosaukumus Latgalē ir pārkrustījušas.

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Leopolds Kemps.

Sandra Ūdre, Foto: Katōļu Dzeive, 2014, nr. 12, 39. lpp.
По окнчании срока тебя отпустят на свободу, но не на родину. В Звиргздене ты не найдешь теперь никого и ничего. Приезжай в Сибирь, в г. Томск. – Tā izsūtītais Francis Kemps 1952. gada septembrī (mēnesi pirms nāves) no Sibīrijas rakstīja jaunākajam dēla Leopoldam (1927–2014) uz Komi APSR, kur Leopoldam un vēl 18 „dzimtenes nodevējiem“ piespriests pa 10 gadiem „labošanas“ darbu nometnē tālu Ziemeļos – Arhangeļskas mežos. Vēstules bija jāraksta krievu valodā, jo nebija latviešu cenzora, un tikai divas gadā.
Leopolds ir rets vārds (15. novembrī vārda diena), varbūt tas arī iezīmē šo vārdu īpašniekus par īpašiem. Vāciešiem atkāpjoties, skolotājs Jezups Rudovičs aicina Kempus doties bēgļu gaitās, bet Francis Kemps atbild: „Pret savu tautu es neko noziedzies neesmu un tautas liktenis būs arī mans liktenis.“ Viņi paliek. Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai.Dvēseļu dienas.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Apleik gunkuram stōvēja augsti, leidz boltam nūtveicāti kotli. Un ap kotlim – vys tī ragaini… Bēdeigōs dvēseleites nu sōpem tai tik i lūkuos kai vēdzeleites zvejnīku rūkōs. Cyta jau kotlā īmārkta leidz ausim, cyta līsmu vydā maudojās. – Tā agrāk tēlu valodā iepazīstināja bērnus par mirušā dvēseles sāpēm šķīstītavā.

IMG_8466

1.novembris, Visu svēto diena, ir brīvdiena katoļticīgajā Polijā (Wszystkich Swiętych) un Lietuvā (Visų šventųjų diena), bet 20. gs. 20. gados Latgales skolās visas 8 Mirušo oktāvas dienas bijušas brīvlaiks. 2. novembris, Visu ticīgo mirušo piemiņas diena jeb Dvēseļu diena, ir nozīmīgākā visā ciklā. Zīmīgi, ka Pareizticīgo kalendārā mirušajiem atvēlēta 2., 3. un 4. gavēņa nedēļas sestdiena, savukārt luterāņiem – liturģiskā gada pēdējā svētdiena (pirms Adventa). Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Broņislavs Spūlis.

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
Ai, dorgo tauta latgaļu!/ Pi tovim dabasim,/ Kur zvaigžņu ira moz,/ Vēļ vīna zvaigze dzysuse,/ Vēļ vīna korsta sirds ir rymuse! – Šādus vārdus Antons Zvīdris veltījis izglītības darbinieka un Latgales patriota Broņislava Spūļa (1899–1974) piemiņai, kurš mūžībā aizgājis 25. oktobrī.
Labākās liecības krietnam mūžam laikabiedru atmiņās. Jezups Rudovičs: Pa sovu dzeives laiku beja pazeistams gon kai školōtōjs, gon kai Tautškolu direktora bīdrs, gon kai komercškolas direktors un sabīdrisks darbinīks. Jys čakli nūsadorbōja ar sovas volūdas pēteišonu un kūpšonu, sastodeja latgaļu māceibas grāmotu pamatškolom un ryupējōs par tautas apziņas mūdynōšonu un latgaliskōs apziņas ceļšonu. Kai cylvāks jys beja vīnkōršs, draudzeigs un izpaleidzeigs. Augstais omots jū naškeire nu sovas tautas. Muna īpasazeišona ar Spūli nūtyka Reigā. Gribēju nūskaidrōt školōtōju cenza lītas. Izgleiteibas ministrijā mani pījēme Tautskūlu direktora bīdrs Bronislavs Spūlis. Sveicynōju un sovu vajadzeibu pasaceju latgaliski. Acimradzūt latgaliskō uzruna jam patyka. Jā, vaigā uzplauka prīceigs smaids. Jys taipat latgaliski atjēme sveicini un sirsneigi paspīde rūku. Muna apsavaicōšona par cenza lītom izavērte par garu sarunu. Jys gribēja zynōt par školu, kurā es strōdōju, par kursim, kurūs tod Reigā mocejūs, un ari par mani pošu. Sarunā rūbežs storp direktoru un školōtōju pagaisa. Škeiremēs kai draudzeigi vīna nūvoda cylvāki, sābri. Nu tō laika bejom pazeistami.

Turpināt lasīt

Kārļa Ulmaņa vizītes Ludzā

Milāna Bule, Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore
Šogad Ludzu ar savu klātbūtni pagodināja prezidents Raimonds Vējonis. To savā prezidentūras laikā apmeklēja arī Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers. Bet ir zināms, ka Kārlis Ulmanis vismaz divreiz ir apmeklējis mūsu pilsētu.

A126-098 (1)

1920.gadā no 3. februāra līdz 12. februārim Latvijas Ministru kabineta vadītājs K. Ulmanis pēc Latgales atbrīvošanas devās plašā vizītē. Tika apmeklēti Viļāni (4. februāris), Preiļi (5. februāris), Višķi (6. februāris), Daugavpils (7. februāris), Rēzekne (8. februāris), Kaunata (9. februāris), Ludza (10. februāris), Krāslava (11. februāris), Viļaka (12. februāris). Brauciens bija saistīts ar administratīvās sistēmas izveidi, vispārēju saimnieciskās dzīves normalizēšanu, sociālo un veselības jautājumu risināšanu. K. Ulmanis aicināja visu tautību pārstāvjus celt jaunu un demokrātisku valsti. K. Ulmani pavadīja Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta ierēdnis Pēteris Kinklāvs, veselības departamenta direktors Reinhards, kā arī Amerikas Sarkanā krusta (ARC) pārstāvis Deils Hjūtons (Houghton), kurš pēc K. Ulmaņa ieteikuma ceļojuma laikā dāvināja akūti nepieciešamās lietas – segas, dvieļus, ziepes, kabatas lakatiņus.

A126-104

P.Kinklāvs savā atskaites ziņojumā par braucienu pa Latgali rakstīja: 1920. gada 4. februārī Viļānu stacijā Rēzeknes apriņķī Ministru Prezidenta pirmā apstāšanās Latgalē. Rēzeknes apriņķa iedzīvotāju vārdā šeit Ministru Prezidenta kungu apsveica Tautas Padomes loceklis Pēteris Zadvinskis, kas arī stādījās priekšā kā Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs. P. Zadvinskis paziņoja, ka Rēzeknes apriņķa valde darbojas no 1920. gada 25. janvāra. Visos Rēzeknes apriņķa 19 pagastos ir nozīmējis pagasta valdes ar pagastu vecākiem priekšgalā. (..)

Turpināt lasīt

Pagātnes fakti šodienai. Helēna.

Sandra Ūdre, Foto: Helēna Kozlovska-Ersa 1924. g. (Latgales Kultūrvēstures muzejs – LgKM 19334)
helena_kozlovska1949.gada 23. oktobrī aizgāja mūžībā dziedātāja Helēna Kozlovska-Ersa (1895–1949), saukta gan par Latgales lakstīgalu, gan – par Kolibri.

Padomju režīms jau bija nobendējis viņas vīru – rakstnieku Ādolfu Ersu, viņš miris 1945. gada 29. septembrī Rīgas Centrālcietumā no tuberkulozes. Pēdējā dzīves gadā viņa strādāja par fabrikas „Lenta“ dziedāšanas pulciņa vadītāju, skatuves māksliniecei bija piešķirta personālā pensija 350 rubļu apmērā, kas bija niecīga summa.

Jau viņas 100. koncerts 1932. gadā tika atzīts par lielu notikumu mākslas dzīvē, intervijā laikrakstam „Pēdējā Brīdī“ skatuves māksliniece teica: Visu pagājušo gadu povadīju turnejā pa tautskolām, kur uzstājos ar latviešu, lietuviešu un igauņu tautas mūziku un ar lekcijām par šo tautu mūzikas vēsturi. Otrā šāda veida ciklā ietilpa somu, ungāru un latviešu tautas mūzika, tāpat lekcijas par šo tautu mūzikas vēsturi. Pavisam esmu šāda veida koncertos uzstājusies līdzīgi 100 reizes. Pašreiz atpūšos un papildinu sava otra cikla programmu.. Turpināt lasīt