Pagātnes fakti šodienai.Katrīnas diena.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Katrina pīmeiza, Andryvs aizsaļdēja. – Katrīnas dienā, 25. novembrī, vēro un prognozē laika apstākļus gan saistībā ar Andreja dienu 30. novembrī, gan – jau pagājušo Mārtiņa dienu 10. novembrī. Kad vienā dienā esot atkusnis, tad otrā salna. Kad Katrīnas dienā plus grādi, tad ziema būs silta. Ja Katrīnas dienā salst, tad visa ziema būs auksta.
Kristieši 25. novembrī godina leģendām apvīto svēto mocekli Katrīnu (ap 287–ap 305), kas dzīvojusi Aleksandrijā. Eiropā Katrīna ir rokdarbnieču un šuvēju aizbildne, savukārt latviešu tradīcijās Katrīna kļuvusi par kazu un aitu aizbildni. Šā vai tā tā ir sieviešu diena, tāpēc mazāk populāra par Andreja vai Mārtiņa dienu. Meitas vilkušas vīriešu drēbes un gājušas masku gājienos vai vienkārši ciemos.

Šajos svētkos, kā arī citos, nedrīkstēja ne vērpt, ne adīt. Latgalē kā katoļticīgā zemē vēl šodien ievēro Baznīcas bausli svētdienās un svētku dienās atturēties no smagiem darbiem. Pagāniskie aizliegumi vērpt, šķeterēt, arī aust un adīt (vilnas diegi!) kalendārajos godos attiecas uz sakrālo laiku, kad cilvēku pasaulei tiek nojauktas robežas ar dievišķo un pazemes pasauli, cilvēka telpā cenšas iekļūt dēmoniski pazemes apdzīvotāji. Par aizlieguma pārkāpšanu sods var būt atšķirīgs: mazākais ‒ darbam nebūs kvalitātes; vidēji – dažādas neveiksmes ar lopiem, ražas neizdošanās; „pēc pilnas programmas“ ‒ ieraudzīt vaigā velnu.
Latviešu tautas ticējumi, valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/
Via Latgalica VII, 2015, 130.

krasainais_logo