Iznācis žurnāla “A12” decembra/janvāra numurs
Gada tumšākajā laikā žurnāls aicina lasītājus uz iekšēju gaismu un sevis meklējumiem Latgales cilvēku pieredzē, kultūrā un ikdienas stāstos. Šajā numurā:
• Vāka personība ir gleznotāja Ģertrūde Zeile. Lasiet par mākslinieces iekšējo pasauli, radošumu un vienmēr aktuālo jautājumu – kā saglabāt piederību vietai un gaismu sevī.
• Aivars Broks intervijā reflektē par par izglītību, sabiedrības domāšanu un lojalitāti, kas stāv pāri tautībām un valodām.
• Intervija ar Antoņinu Ostrovsku – gaišs portrets par dzīvi Maltā, par ticību, sirsnību un kopienas spēku, kas palīdz noturēt vietējās tradīcijas.
• Arhitekte Marta Ventere Dagdā radījusi satikšanās punktu, kur atklāt pierobežas daudzveidību un krāšņumu.
• Sēņu pasaules atklājumi ar Marinu Šlapakovu-Pjankovu. Stāsts par mežu daudzveidību un bagātību tepat Latgalē.
Numurā lasāmi arī raksti par Krāslavas muzeja dārgumiem, Kārļa un Ingas Brūveru dzīvi lauku klusumā, kulināro mantojumu, kā arī plašs kultūras notikumu un izstāžu apskats.
Turpināsim šo ceļu kopā arī nākamgad, abonē 2026. gadam (kods 2472).
www.a12.lv
Nominacejā par īguļdejumu un sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis un nūvoda vuiceibys īvīsšonā un īdzeivynuošonā školā bolvu sajieme: Ludzys Muzykys pamaškolys školuouoja, folklorys kūpys “Iļža” vadeituoja Dace Tihovska. Kai saceja bolvys padevieja Latgalīšu volūdys i literaturys školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure: “Daudzu školuotuoju kasdīna i labi padareita dorba atslāgs ir uzadreikstiešona. Dace uzadreikst vaira, kai nu juos prosa i sagaida.” Jai tyka padūta ari Latgolys Etnografiskuos viestnīceibys eipašuo bolva – lele pošdarynuotā etnografiskā tautystārpā. Taipoš bolvu itamā nominacejā sajēme Viļānu Muzykys i muokslys školys školuouoja Anita Vulāne, kuru atbaļsteit beja atbraukuši ari juos školānii, kū školuotuoja īsaista latgaliskuos nūtikšonuos. Ari Anita tyka sumynuota divys reizis, partū ka kļiva par pyrmū Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīka – īgivieju. Vairuokys bolvys īgiviejis sovuos uzrunuos lyudze pīdūšonu sovom saimem, sovim bārnim, partū ka leluokuo laika daļa pavadeita školā, ryupejūtīs par cytu bārnim. Smilkšu stuņdinīks ir kai simbolisks atguodynuojums tam, ka dzeive naapsastuoj ni iz šaļteni i sova šaļts juoveļtej ari sev.