Rēzeknes novads jaunākajā žurnāla “A12” numurā atklājas trīs spilgtos un savstarpēji papildinošos stāstos par cilvēkiem, kuri ar savu zinātkāri, ticību, kultūrvēsturisko mantojumu un neatlaidīgu darbu uztur novada garu, un par vietu, kurā šī dzīvo enerģija sakņojas.

Viens no šiem stāstiem veltīts Marinai Šlapakovai-Pjankovai, kuras interese par dabas pasauli sākās ar sēņošanu, bet pārauga nopietnos mikoloģijas pētījumos. Viņa ir vienīgā gļotsēņu pētniece Rēzeknes novadā, un tieši šovasar Ančupānos Marina atradusi unikālu sugu – skrejvaboļu milneni, kas kļuva par īstu notikumu Latvijas mikologu vidū. Viņas atklājumi publicēti arī portālā Dabasdati.lv, un ar mikroskopa, grāmatu un digitālo rīku palīdzību viņa turpina pētīt gan sēnes, gan gļotsēnes, tostarp arī reti sastopamas sugas, kas citviet pasaulē reģistrētas vien trijās valstīs. Marinas darbu raksturo gan pētnieciskais azarts, gan vēlme dalīties zināšanās. Viņa iemācījusi sēņot draudzenēm, pierādot, ka mežs ir daudz bagātāks par ierastajām pāris sugām, ko zina vairums sēņotāju.

Žurnāla lappusēs iemirdzas arī Pušas stāsts – Valentīna Lukaševiča sagatavots ceļojums novada kultūrvēsturē. Puša izceļas ar Šadursku dzimtas bagāto mantojumu, kas gadsimtiem ilgi noteica vietas attīstību. Tieši viņu rīcībā 18. gadsimtā tapa Pušas baznīca, un Staņislavs Šadurskis – jezuīts, filozofs un vairāku grāmatu autors kļuva par vienu no ievērojamākajām personībām, kas dzimusi šajā vietā. Muižas teritorija ar liepu aleju, parku, kapelu un kādreiz moderno kungu māju joprojām glabā senā laika elpu. Arī mūsdienās Pušas vizuālajā ainavā saglabājas atsauce uz vēsturi – tautas nama sienu rotā gleznojums “Pušas muiža, kas kādreiz piederēja Šadursku dzimtai” Šī vieta spilgti atgādina, ka novada identitāte veidojas ne tikai no cilvēkiem, bet arī no vietām, kas uzkrāj un nes laikmeta pieredzi.

Trešajā stāstā iepazīstam Antoņinu Ostrovsku no Maltas – sievieti, kuras ikdiena un darbi balstās uz ticību, kalpošanu un klusā darba spēku. Antoņina ir sabiedriski aktīva jau visu mūžu, iesaistās Rozentovas draudzes dzīvē, organizē svētceļojumu braucienus, veic daudzus darbus draudzes labā, un par savu ieguldījumu saņēmusi Maltas Goda pilsones titulu. Viņas mājās viesi tiek sagaidīti siltā, saules pielietā telpā, kur pie sienas izkārtotas svētbildes veido personīgu altārīti, liecību ikdienas lūgšanas spēkam. Antoņinas dzīvesstāsts sakņojas pieredzē – no bērnības Silagaiļos, agras darba un atbildības uzņemšanās līdz ikdienas darbiem, kas balstās vienkāršā principā: “Man ir gandarījums, ja redzu sava darba augļus un ka varu būt noderīga cilvēkiem.”

Visi trīs žurnāla “A12” stāsti apliecina, ka Rēzeknes novads ir vieta, kur satiekas zinātkāre, ticība, kultūrvēsture un cilvēku neatlaidība. Dabas pētnieki atrod unikālus brīnumus, senas muižas glabā izcilu dzimtu pēdas, bet cilvēki ar spēcīgu garu uztur kopienu dzīvu un stipru. Šīs balsis padara Rēzeknes novada identitāti daudzveidīgu, dziļu un vienmēr dzīvu.