Sandra Ūdre, Foto: Katōļu Dzeive, 2014, nr. 12, 39. lpp.

По окнчании срока тебя отпустят на свободу, но не на родину. В Звиргздене ты не найдешь теперь никого и ничего. Приезжай в Сибирь, в г. Томск. – Tā izsūtītais Francis Kemps 1952. gada septembrī (mēnesi pirms nāves) no Sibīrijas rakstīja jaunākajam dēla Leopoldam (1927–2014) uz Komi APSR, kur Leopoldam un vēl 18 „dzimtenes nodevējiem“ piespriests pa 10 gadiem „labošanas“ darbu nometnē tālu Ziemeļos – Arhangeļskas mežos. Vēstules bija jāraksta krievu valodā, jo nebija latviešu cenzora, un tikai divas gadā.

Leopolds ir rets vārds (15. novembrī vārda diena), varbūt tas arī iezīmē šo vārdu īpašniekus par īpašiem. Vāciešiem atkāpjoties, skolotājs Jezups Rudovičs aicina Kempus doties bēgļu gaitās, bet Francis Kemps atbild: „Pret savu tautu es neko noziedzies neesmu un tautas liktenis būs arī mans liktenis.“ Viņi paliek. Turpināt lasīt