Pagātnes fakti šodienai Staņislavs Kambala

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
Staņislavs Kambala (1893–1941) vienīgais no Latgales ir piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī.
Par viņu mēdza teikt, ka īstajā laikā īstajā vietā: piedalījies 1917. g. Aprīļa kongresā, ievēlēts Latgales Zemes padomē, pārstāvējis Latgali Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē, vēlāk Tautas padomē, kur Kambala tika ievēlēts par sekretāru; ievēlēts Satversmes Sapulcē (1920–1922) no Latgales Zemnieku partijas, iebalsots par priekšsēdētāja biedru, vadījis latgaliešu frakciju. Pēc tam darbojies kā finanšu darbinieks: Rēzeknes akciju bankas dibinātājs un direktors-rīkotājs (1925–1926), no 1926. līdz 1936. gada Latvijas Bankas valdes loceklis (1926–1936 viens no trim bankas direktoriem (līdz 1940).
Līdztekus sabiedriskajai un politiskajai darbībai bijis aktīvs publicists. Par Latgales vietvārdu pārgrozīšanu rakstā „Atbilde uz rakstu „Vietvārdu pārdēvējumi Latgalē““ viņam ir strikts viedoklis: Ir pareizi, ka latgalieši, 200 gadus atrodoties zem slāvu iespaida un visu laiku dzīvojot robežās ar slāviem, ir šo to piesavinājušies no slāviem kā valodā, tā arī vietu nosaukumos. Bet nav pareizi no K. R. kunga pārmest latgaliešiem pasivitāti latviskās kultūras piesavināšanās ziņā un slavēt valsts centrālās iestādes par to, ka viņas dažus vietu nosaukumus Latgalē ir pārkrustījušas.

Centrālās valsts iestādes, vadoties no prof. Endzelīna aizrādījumiem, ir izdarījušas lāča pakalpojumu — viņas ir izķēmojušas vietu nosaukumus Latgalē. Tā, piemēram, dzelzceļu staciju pie Viļakas nosauc ne Wiļaka, bet „Vecumi“, kaut gan pasts, miests, pagasts, draudze, virsmežniecība saucas Wiļaka. (..) Tāpat Feimaņu staciju starp Maltu un Rušonu nosauza par „Krāce“ – vārdā, kuru vietējie iedzīvotāji citādi nevar saprast kā pagātni no darbības vārda „krākt“. Kamdēļ stacija jāsauc „Krāce“, ja klāt pie stacijas baznīca, muiža, ezers un viss apvidus visā Latgalē pazīstams zem vārda „Feimaņi“. Savā laikā „Valdības Vēstnesī“ bija publicēts, ka Bieržgalis jāsauc par „Labwārdi“. Šo jauno vārdu vietējie iedzīvotāji nevarēja citādi saprast kā „labā varde“. Tikai pateicoties visa pagasta stingram protestam, bieržgalieši izkaroja tiesības nesaukties par vardiešiem, bet tomēr Endzelīns parādīja savu gudrību, pārkrustot Bieržgali par Bērzgale. Tādu pat wārdu izvarošanu ir piedzīvojuši gandrīz visi ievērojamākie vietu nosaukumi Latgalē.
Rēzeknes Ziņas, 1942, nr. 2.
Māras Vēstnesis, 1930, nr. 32.

krasainais_logo