Sandra Ūdre, Publicitātes foto

Staņislavs Kambala (1893–1941) vienīgais no Latgales ir piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī.

Par viņu mēdza teikt, ka īstajā laikā īstajā vietā: piedalījies 1917. g. Aprīļa kongresā, ievēlēts Latgales Zemes padomē, pārstāvējis Latgali Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē, vēlāk Tautas padomē, kur Kambala tika ievēlēts par sekretāru; ievēlēts Satversmes Sapulcē (1920–1922) no Latgales Zemnieku partijas, iebalsots par priekšsēdētāja biedru, vadījis latgaliešu frakciju. Pēc tam darbojies kā finanšu darbinieks: Rēzeknes akciju bankas dibinātājs un direktors-rīkotājs (1925–1926), no 1926. līdz 1936. gada Latvijas Bankas valdes loceklis (1926–1936 viens no trim bankas direktoriem (līdz 1940).

Līdztekus sabiedriskajai un politiskajai darbībai bijis aktīvs publicists. Par Latgales vietvārdu pārgrozīšanu rakstā „Atbilde uz rakstu „Vietvārdu pārdēvējumi Latgalē““ viņam ir strikts viedoklis: Ir pareizi, ka latgalieši, 200 gadus atrodoties zem slāvu iespaida un visu laiku dzīvojot robežās ar slāviem, ir šo to piesavinājušies no slāviem kā valodā, tā arī vietu nosaukumos. Bet nav pareizi no K. R. kunga pārmest latgaliešiem pasivitāti latviskās kultūras piesavināšanās ziņā un slavēt valsts centrālās iestādes par to, ka viņas dažus vietu nosaukumus Latgalē ir pārkrustījušas.

Turpināt lasīt