Pagātnes fakti šodienai.Dvēseļu dienas.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Apleik gunkuram stōvēja augsti, leidz boltam nūtveicāti kotli. Un ap kotlim – vys tī ragaini… Bēdeigōs dvēseleites nu sōpem tai tik i lūkuos kai vēdzeleites zvejnīku rūkōs. Cyta jau kotlā īmārkta leidz ausim, cyta līsmu vydā maudojās. – Tā agrāk tēlu valodā iepazīstināja bērnus par mirušā dvēseles sāpēm šķīstītavā.

IMG_8466

1.novembris, Visu svēto diena, ir brīvdiena katoļticīgajā Polijā (Wszystkich Swiętych) un Lietuvā (Visų šventųjų diena), bet 20. gs. 20. gados Latgales skolās visas 8 Mirušo oktāvas dienas bijušas brīvlaiks. 2. novembris, Visu ticīgo mirušo piemiņas diena jeb Dvēseļu diena, ir nozīmīgākā visā ciklā. Zīmīgi, ka Pareizticīgo kalendārā mirušajiem atvēlēta 2., 3. un 4. gavēņa nedēļas sestdiena, savukārt luterāņiem – liturģiskā gada pēdējā svētdiena (pirms Adventa).
2.novembrī un turpmākajās oktāvas dienās cilvēki izturas klusi, bez izpriecām vai jo sevišķi iedzeršanām, jo ticīgo pienākums ir lūgties par saviem mirušajiem vecākiem un viņu vecākiem, kā arī pieminēt visas dvēseles, kam nav piederīgo. Rūpes par mirušajiem pamato ticības aksioma, ka dvēseles šķīstītavā pašas sev palīdzēt nespēj. Tur dvēseles izcieš sodu par dzīves laikā negandarītajiem grēkiem, lai varētu ienākt debesu valstībā. Svētās Mises, lūgšanas un labie darbi, atlaidas par dvēselēm deldē soda smagumu un atrašanās šķīstītavā ilgumu. Dvēseles nonākšana debesīs labvēlīgi ietekmē dzīvos tuviniekus. Par mirušo īpaši lūdzas arī bēru laikā un kapusvētkos.
P.Prīkuļs. Nūsamaļdejuši, 1943, 44. lpp.
Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca, 2012, 189–192. lpp.

krasainais_logo