Tag: #Ludza

Žurnāls

A12 Nr.2/77, 2025

Jaunais žurnāla “A12” aprīļa/maija numurs – gaismas un iespēju stāsti

Izgaismojam personības un procesus, kas maina vidi mums apkārt.

  • Radošums ar atbildību un kvalitāti – intervija ar Aigaru Runči par grupas “Borowa MC” aktualitātēm un jaunajiem projektiem.
  • Atvērt durvis latgaliskajam – kas ir latgaliskums un kāpēc tas ir svarīgs?
  • Iespēju horizonts – Ieva Leišavniece, Sandra Igaune un Krista Medne iegādājušās ūdenstorni Balvu centrā, lai radītu vietu, kur satikties un atpūsties.
  • Sarunas pie Lubāna – dramaturgs Jānis Balodis par kopienas teātri un tā lomu vietējās identitātes stiprināšanā.
  • Latgales kontrabass Dānijā – intervijā ar mūziķi Eināru Eversu – kā mentalitāti varam sadzirdēt orķestra skanējumā.
  • Inka – sakritības un zīmes, kuras sauc uz Latgali.

Šis numurs ir veltīts tiem, kuri rada, iedvesmo un redz iespējas tur, kur citi redz robežas.

Žurnāls  A12 – pa īstam par mums!

 

Jaunumi

Māksla ir mainījusies

“Tagad aktuālas un asas diskusijas ir par sienas gleznojumu (Kristiana Brektes gleznojums uz Rīgas 40. vidusskolas sienas – murālis “Veltījums Džemmai Skulmei” – I. G.). Nav jau runa par smukumu, tur jau redzams, ka mākslai ir reāli uzdevumi un nozīme, jo sabiedrība bez mākslas nepastāv. Ja tāda ir, tad tā sabiedrība orientēta uz mantiskām vērtībām, tā dzīvo tikai uz zemes. Kāpēc māksla ir vajadzīga? Lai cilvēks kaut uz brīdi sajustos pacelts virs zemes pīšļiem. Ir jau teiciens – pa desu debesīs neuzkāpsi. Pa dziesmu var, tikai ar garīgām lietām vari pacelties, to savu mirstību uz brīdi aizmirst. Un tādā globālā nozīmē tas arī ir mākslas uzdevums. Nav tā, ka māksla sabiedrībai dod kādu virzienu, kurā sabiedrībai jāattīstās. Ir otrādi, māksla parāda, kāda ir pati sabiedrība, atainojot to, kas notiek. Tāpēc arī mūsdienās māksla nevar būt tāda kā 18. gadsimtā. Nav vairs tāpat kā dārzam – kāda augsne, tas arī izaug. Tāpat ar mākslu, principā tā ir augļi, kuri izaug no sabiedrības radītā haosa. Tāpēc jau ir visas kaislības ap to sienas gleznojumu. Tas parāda arī dažādas lietas – pārpratums pilnībā par to, ka mākslai jābūt skaistai, harmoniskai un jāpriecē cilvēki. Nekad tā nav bijis. Lielākā daļa mākslas darbu, kurus mēs šodien uztveram kā skaistus un harmoniskus, tajā brīdī, kad tie ir radušies, bija asu diskusiju un lielas kritikas objekti.
Tikai tagad mums liekas, ka Pikaso ir skaisti darbi, vai, piemēram, ka impresionisti ir baigi foršie. Bet tajā laikā, kad mākslinieki tos radīja, viņus zākāja. Vēlme, lai mūs izklaidē, rodas no tā, ka cilvēkiem domāšana paliek aizvien nepatīkamāks process.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Latgale un kino

Krīzē neizpaliek laba lasāmviela un filmu skatīšanās. Turpinot rakstu sēriju par Latgali un kino, šoreiz atcerēsimies trīs visai atšķirīgus, neviennozīmīgi vērtētus un tomēr pasaules slavu guvušus kino nozares dižgarus, kuru saknes meklējamas tepat Latgales, kā izrādās, kinematogrāfiski visai leknajā substrātā. Fridrihs Ermlers, Teuvo Tulio un Hercs Franks Ivara Matisova pētījumā un skatījumā jaunajā Žurnāls A12 numurā.
Lasi un atklāj pārsteidzošo.

#ŽurnālsA12, #kino, #kinopasaule, #Latgalesdižgari, #Latgale, #Latgalesmedijs, #Austrumlatvija, #kultūrasmedijs, #TeuvoTulio, #FridrihsErmlers, #HercsFranks, #Ludza, #Rēzekne, #Makašāni

Žurnāls

Dace Tihovska

“Ir aktīvi jāstrādā, lai lauztu gadu desmitiem uzturēto priekšstatu par neizbraucamo ceļu, pamesto māju, iedzērušu un kauslīgu cilvēku zemi Latgali. Es nepārspīlēju, liela daļa Latvijas tik tiešām tā vēl joprojām domā. Tāpēc man ir ļoti žēl, ka pārāk daudz un pārāk bieži mēs Latgalē šmakovku ceļam karoga vietā.”
Saruna ar Ludzas Mūzikas pamatskolas skolotāju, folkloras kopas “Ilža” un bērnu folkloras kopas “Žibuleits” vadītāju, dziedošās Tihovsku ģimenes mammu DACI TIHOVSKU žurnāla “A12” februāra/marta numurā.

Foto: Māris Justs

Jaunumi

Ludzāniete saņem stipendiju studijām universitātē Holandē

Inga Čekša-Ratniece, Foto: no RMDV arhīva – Marija (centrā) kopā ar spāņu draugiem
Tā ir ludzāniete Marija Satibaldijeva. Jauniete saņēma Greiema Klārka stipendiju 5000 EUR apmērā, lai studētu Bredas universitātē Holandē. Marija piedzima nedzirdīga. Vēl nesasniedzot trīs gadu vecumu, pateicoties vecāku, radinieku, tēva darba kolēģu un ārvalstu labdarības fonda finansiālajai palīdzībai, meitene kļuva par pirmo pacienti Latvijā, kas ieguva kohleāro implantu. Turpināt lasīt
Jaunumi

Kārļa Ulmaņa vizītes Ludzā

Milāna Bule, Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore
Šogad Ludzu ar savu klātbūtni pagodināja prezidents Raimonds Vējonis. To savā prezidentūras laikā apmeklēja arī Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers. Bet ir zināms, ka Kārlis Ulmanis vismaz divreiz ir apmeklējis mūsu pilsētu.

A126-098 (1)

1920.gadā no 3. februāra līdz 12. februārim Latvijas Ministru kabineta vadītājs K. Ulmanis pēc Latgales atbrīvošanas devās plašā vizītē. Tika apmeklēti Viļāni (4. februāris), Preiļi (5. februāris), Višķi (6. februāris), Daugavpils (7. februāris), Rēzekne (8. februāris), Kaunata (9. februāris), Ludza (10. februāris), Krāslava (11. februāris), Viļaka (12. februāris). Brauciens bija saistīts ar administratīvās sistēmas izveidi, vispārēju saimnieciskās dzīves normalizēšanu, sociālo un veselības jautājumu risināšanu. K. Ulmanis aicināja visu tautību pārstāvjus celt jaunu un demokrātisku valsti. K. Ulmani pavadīja Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta ierēdnis Pēteris Kinklāvs, veselības departamenta direktors Reinhards, kā arī Amerikas Sarkanā krusta (ARC) pārstāvis Deils Hjūtons (Houghton), kurš pēc K. Ulmaņa ieteikuma ceļojuma laikā dāvināja akūti nepieciešamās lietas – segas, dvieļus, ziepes, kabatas lakatiņus.

A126-104

P.Kinklāvs savā atskaites ziņojumā par braucienu pa Latgali rakstīja: 1920. gada 4. februārī Viļānu stacijā Rēzeknes apriņķī Ministru Prezidenta pirmā apstāšanās Latgalē. Rēzeknes apriņķa iedzīvotāju vārdā šeit Ministru Prezidenta kungu apsveica Tautas Padomes loceklis Pēteris Zadvinskis, kas arī stādījās priekšā kā Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs. P. Zadvinskis paziņoja, ka Rēzeknes apriņķa valde darbojas no 1920. gada 25. janvāra. Visos Rēzeknes apriņķa 19 pagastos ir nozīmējis pagasta valdes ar pagastu vecākiem priekšgalā. (..)

Turpināt lasīt

Jaunumi

Poļu kultūras diena Ludzā

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Rišards Stankevičs
Poļu kultūras diena, kā tradicionāli jau 21. reizi, aizvadītajā sestdienā sākās Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīcā, to ievadot ar svēto misi, uz kuru sabrauc tuvāko un tālāko pilsētu un pagastu poļi.
Šogad kultūras dienas pasākumi turpinājās Ludzā, kur pie Ludzas Tautas nama tika atklāta Ferdinanda Antonija Osendovska piemiņai veltītā plāksne. Kā liecina Ludzas Novadpētniecības muzeja materiāli, Antonijs Ferdinands Osendovskis dzimis 1876. gada 27. maijā Ļucinā, Vitebskas guberņā (tagadējā Ludzas teritorijā) ārsta Marcina Osendovska un Viktorijas Bortkevičas ģimenē. Viņš bija pazīstams antikomunists, rakstnieks un žurnālists. Pasaules slavu ieguva Osendovska grāmata „Zwierzeta, ludzie, bogowie” („Zvēri, cilvēki, dievi”), tulkota 19 valodās. Starpkaru periodā aktīvi nodarbojās ar literāro darbību: iznāca 77 rakstnieka grāmatas, 150 tulkojumi 20 valodās. Vēstures avoti liecina, ka Ferdinands Antonijs Osendovskis par piedalīšanos 1905.gada revolūcijā līdz 1907.gadam bija ieslodzīts. No 1922.gada dzīvoja Polijā, kļūdams pazīstams ar grāmatām par Krievijas neseno vēsturi. 2.pasaules kara sākumā piedalījās poļu Pretošanās kustībā. Ferdinands Antonijs Osendovskis mira 1945.gadā pirms PSRS karaspēka ienākšanas Polijā.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Dzejas dienas Ludzā

Inga Čekša-Ratniece
Septembri var saukt ne vien par pirmo jaunā mācība gada mēnesi, bet arī dzejas mēnesi. Šogad jau 52.gadu pēc kārtas Latvijā sāksies dzejas dienas – laikā, kad tiek svinēta dzejnieka Raiņa dzimšanas diena. Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī Rīgā pašreizējā Esplanādē, atzīmējot Jāņa Raiņa 100.dzimšanas dienu.
Šogad dzejas dienu pasākumi notiks no 7. līdz 17.septembrim visā Latvijā.
Ludzā Dzejas dienu pasākumi sāksies ceturtdien. Ludzas Tautas namā tiks demonstrēta īsfilma „Dzeja Ludzai”. Savukārt piektdien vakarā Ludzas dzelzceļa stacijā notiks muzikāls Dzejas dienu pasākums „Dzeja iebrauc Ludzā”, kurā pazīstamās grupas „Dabosu durovas” līderis Arnis Slobožaņins dziedās savas populārās un mazāk zināmās dziesmas.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Šodien Ludzas mākslas skolā izlaidums

41 audzēknis šodien absolvē J. Soikāna Ludzas mākslas skolu. ,,Šogad mums ir viens no raženākajiem izlaidumiem’’, saka skolas direktora pienākumu izpildītāja Ināra Mikažāne. Parasti mākslas skolu beidz 20 – 24 audzēkņi.  Šajā gadā skaitlis ir lielāks, jo pirms 3 gadiem tika izveidota trīsgadīgā profesionālās ievirzes izglītības programma ,,Vizuāli plastiskā māksla”. Līdz ar to zīmēt, gleznot, veidot un citas mākslas prasmes var apgūt ne vien septiņu gadu garumā, mācības uzsākot  7 – 8 gadu vecumā, bet arī vidusskolēni. Šogad absolventu vidū ir 6 jaunieši, kuri pēc mācībām vidusskolās pēcpusdienās apmeklēja J. Soikāna Ludzas mākslas skolu. Šī skola ir pamats, lai turpinātu zinības un prasmes gūt mākslas vidusskolās, augstākajās mācību iestādēs Latgalē, Latvijā un ārpus valsts robežām. To jaunieši arī izmanto, pēc absolvēšanas studējot dizainu un mākslu.

Turpināt lasīt