Tag: #neatkarīgiviedokļi

Volūdai juobyut kūptai

Jau gondreiž godu Vaļsts volūdys centrā struodoj lingviste Muora MORTUZĀNE-MURAVSKA. Juos atbiļdeiba ir taišni latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumi – sevkurs interesents, kuram ir vaicuojumi par pareizraksteibu voi kū cytu ar volūdu saisteitu, var ar jū sasazynuot i nūskaidruot atbiļdis. Muoru drūši var saukt par vīnu nu zynūšuokūs latgalīšu volūdys specialistu – jei voda praktiskys nūdarbeibys, ir ari lelys dalis beidzamajā desmitgadē izdūtūs latgalīšu gruomotu korektore.

Interviju ar Māru lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Amanda Anusāne.

Žurnāls pieejams tirdzniecībā drukātā veidā un elektroniski. Vairāk info – mūsu mājaslapā a12.lv.

Viss ir iespējams

Sporta žurnālists un komentētājs Anatolijs KREIPĀNS dzimis Daugavpilī un bērnību pavadījis netālajā Kraujā, ko vēl tagad sauc par savu miera ostu un kur aizbrauc ikreiz, kad ir brīvāks brīdis. Tas gan nav bieži, jo Anatolijs strādā daudz: gatavo un ierunā sporta ziņas, raksta spēļu apskatus, komentē sacensības un regulāri papildina savu “dainu skapi” – mapes, žurnālus un klades ar sporta faktiem un rezultātiem, kas pēcāk noder, komentējot spēles. Ne velti daudzi viņa zināšanas sportā dēvē par enciklopēdiskām.

Ar Anatoliju Kreipānu tiekamies Daugavpils stadionā “Lokomotīve” īsi pirms spīdveja sacensībām. Fonā rūc motori, sportistiem iesildot savus uzticamos darba zirgus – motociklus. Arī Anatolijs iesildās komentēšanai – pārrunā sacensību gaitu ar tiesnešiem un ievāc vēl pēdējo informāciju par pretiniekiem – motosportistiem no Tarnuvas spīdveja komandas Polijā. Tikmēr uz stadionu plūst skatītāju straumes, lai atbalstītu savējos.

            Profesionāla sporta spēļu komentētāja noslēpumi – uzziniet tos, lasot žurnāla augusta/septembra numuru.

Lietu un cilvēku stāsti

Atjaunotais nams pie Rēzeknes pilskalna sāka savu darbību pirms gada. Ambiciozais nosaukums “Brīvvalsts dārgumu nams” atspoguļo apkopotās kolekcijas būtību – te ir vēsturiski priekšmeti un liecības no dažādām privātkolekcijām, kas aptver laika posmu no Latvijas Brīvības cīņām līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pilsēta šādai ekspozīcijai izvēlēta tāpēc, ka lielākā tās daļa saistīta ar vēsturiskajiem notikumiem, kas norisinājās tieši Latgales teritorijā. Par cilvēku sasniegumiem un nopelniem liecina valsts, policijas, robežsardzes un lielāko organizāciju apbalvojumi, dokumenti, krūšu nozīmītes, medaļas, fotogrāfijas, formastērpi, kā arī citas unikālas tā laika vēstures liecības. Daudzi no šiem priekšmetiem ir atgriezušies no Vācijas, Amerikas un citām valstīm, uz kurieni tos, bēgot no dzimtenes kara gados, bēgļi bija paņēmuši līdzi kā dārgu un vērtīgu.

Žurnāla augusta/septembra numurā saruna ar dārgumu nama dizaineri Aigu VAITKUS un vadītāju Jolantu LEITĀNI.

Normunds Dukaļskis un viņa dzīvesstila bizness

“Vairāk nekā desmit darbinieki, lielākas ražošanas telpas un nopietna ražošana. Protams, tas tik un tā būs mazais bizness, bet stabils un tepat reģionā. Produktam tirgus niša ir laba, ir jāpaplašina sortiments, jāturpina mērķtiecīgi attīstīties un augt,” tā savu kokapstrādes uzņēmumu pēc pieciem gadiem nākotnē redz uzņēmuma īpašnieks Normunds Dukaļskis. SIA “Dunorm” Rēzeknes novadā darbojas kopš 2020. gada un ir viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubatora dalībniekiem.

Normunda ieteikumi iesācējiem biznesā un paša pieredze. Uzziniet, lasot žurnāla jauno numuru.

Tautas mākslas vēstījuma gleznas

Ukrainiete LILIJA MALIAROVA Rēzeknē dzīvo kopš pērnā gada jūnija. Lilijas grafiks ir ļoti piesātināts – nupat atklāta pirmā gleznu personālizstāde Rēzeknes novada pašvaldības administrācijas ēkā, daudz laika tiek veltīts bērniem, līdzās darbam mācības autoskolā, vēl pošanās ciemos uz Ukrainu, lai bērnu brīvlaikā apciemotu savus un vīra vecākus. Skatoties uz plaukstošo jauno sievieti, grūti iedomāties, ka viņa gājusi cauri dzīvošanai okupētajā Izjumā, karā zaudēts vīrs, bēgšana no kara cauri visai Krievijai bez graša kabatā, pilnībā paļaujoties uz krievu brīvprātīgo palīdzību. Un nonākšana Latvijā, lai mēģinātu sākt dzīvi no jauna. Par ukraiņu gara spēku, mākslu un sadzīvošanu ar kara radītajām traumām žurnāla “A12” saruna ar Liliju Maliarovu.
Lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Kruoslovys divys golvonuos upis

 Ir vītys iz Latgolys kartis, kurys nalīk golvu mīrā. Tu redzi tū vītu niule, tu zyni kūta par pādejim divejim godsymtim, bet gribīs īt i īt dziļuok.

Upei vysod ir divi krosti.

Ja pasaver kartē, var nūvāruot, ka ir daudzi piļsātu Daugovys lobajā krostā, bet nalels skaits ir kreisajā. Leidzeigi byus, ka mes pasavērsim viesturis kartēs, kur īzeimāti seņlatvīšu piļskolni i bruninīku piļs. Voi tei ir najaušeiba? Drūši viņ nā. 1835.godā fraņču zynuotnīks Gaspars Korioliss atkluoja fizikys lykumu, kurs izskaidroj daudzejis paruodeibys iz zemislūdis, kurys izraisa planetys grīsšonuos ap sovu asi. Parkū tik naīrosti plyust okeanūs straumis, tik sovaidi izalūka globaluos vieja plyusmys i tt. Parkū zīmeļu puslūdē iudiņs atvorūs ci izlītnēs ītak, riņķuodams pa stuņdinīka ruodeituoju īšonys vierzīņam, bet dīnvydu puslūdē ītak, grīzdamīs preteimā stuņdinīka ruodeituoju kusteibai?

            Fraņču zynuotnīka apraksteitū spāku suoce saukt juo vuordā. Koriolisa spāka ītekmē zīmeļu puslūdē upis vaira izskoloj lobūs krostus, partū tī ir stuovuoki. Partū byuvis pruoteiguok ir byuvēt lobajā krostā, jo tī parosti i augstuoki, taitod nu tūs tuoļuok var redzēt, jī mozuok applyust i tt.

Senejī cylvāki nikuo nazynuoja par Koriolisa spāka matematiskajom lykumsakareibom, bet jī fenomenu taipat izmontuoja sovā lobumā.

 Visu tekstu lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Valentīns Lukaševičs

KRĀSLAVAS PILSĒTAI – APAĻŠ SIMTS

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.

Aicinām teksta un bilžu ekskursijā pa Krāslavu toreiz un tagad – Ivara Matisova raksts žurnāla aprīļa/maija numurā.

Bagāžā Latgales pērles un Silaunieku boika

Šķiet, ka INESI ROZI no Cēsu novada Drabešu muižas amatu mājas un folkloras kopas “Ore” kā spilgtu Vidzemes folkloras norišu kurbulētāju un pārstāvi zinu tikpat ilgi, cik pati esmu aktīva folkloras nozares procesos. Tie ir vairāk nekā piecpadsmit gadi. Taču tikai pavisam nesen ar lielu izbrīnu uzzināju, ka šī rosīgā vidzemniece ir dzimusi Latgalē, Kārsavas pusē. Par Latgales dzimtas biezajām saknēm, darbošanos folkloras laukā un piederības robežām – tie ir šīs sarunas ceļi, tiekoties Drabešu muižā starp koklēm, Āraišu ezera teikas māla āzīšiem un raibi austo lakatu rakstiem.

Edītes Husares sarunu ar Inesi Rozi lasiet žurnāla aprīļa/maija numurā.

Foto Edīte Husare, portāls Lakuga.lv

Iesaistīties vidē

DIDZIS JAUNZEMS ir arhitekts, scenogrāfs, dizainers – daudzšķautņains mākslinieks. Vairāki Didža darbi saistīti tieši ar Latgali, tajā skaitā arī ekspozīcija “Kerbedzs”, kas nominēta Latvijas Dizaina gada balvai, pagājušā gada nogalē atvērts Daugavpils Inovāciju centrs, drīzumā tiks atklāts arī Ludzas pilsdrupu labiekārtojuma projekts. Veidotie darbi ir spilgts piemērs, kā izcelt vietu unikalitāti un radīt jaunus apskates objektus, kuru pamatā ir starpdisciplinaritāte un apmeklētāju iesaiste, līdzradot unikālu pieredzi.

Interviju ar Didzi Jaunzemu lasiet žurnāla “A12” aprīļa/maija numurā.

Foto Inese Grizāne

Dziedošā gide no Preiļiem

Zviedru autore Maivure Stīgengriena raksta, ka nejaušība ir dievišķa spēle, un tieši sakritības vai neizskaidrojamas sagadīšanās visvairāk ietekmē cilvēka dzīves ceļu. Šī atziņa spilgti raksturo dziedošo gidi Irēnu Kjarkužu no Preiļiem. Irēna neshēmo un smalki neaprēķina katru nākamo gājienu, taču notikumi un cilvēki paši viņu atrod. Īstajā vietā un laikā.

Par notikumiem, ekskursijām un izvēlēm – lasiet sarunu ar Irēnu Kjarkužu žurnālā.

Foto Māris Justs