Tag: Žurnāls A12

“Turēt saulīti iekšā”

Publiski paust, ko patiesi domā, ne visi uzdrošinās, bet repere Daiga Barkāne jeb ŪGA, kuras dzimtā vieta ir Rēzeknes novada Bērzgale, to dara bez robežām. Katrs to var dzirdēt viņas debijas albumā „LG ir HH” („Ausmeņa Records”, 2020), kas tika nominēts un martā tika pie divām balvām – Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks “un “Zelta Mikrofons 2021” kategorijā „Debija”. Kāpēc, viņasprāt, sabiedrībā ir jācilā skarbās tēmas, un kas dara viņu par sevi pārliecinātu uz skatuves – par to žurnāla jaunajā numurā!
Foto: Evija Pušmucāne

Ivara Matisova publikācijas

Ivars Matisovs, publikācijas žurnālā „A12” jeb autora „Janvāra tēzes”:
1) I. Matisovs žurnālā „A12” regulāri publicējas jau kopš pašiem šī preses izdevuma pimsākumiem. Jau pirmajā žurnāla numurā (2012. gada jūlijs/augusts) tika publicēts raksts „Ar laivām pa Latgales zilajiem ezeriem un upēm”.
2) Līdz 2020. gada nogalei dienas gaismu ir ieraudzījis 51 žurnāla „A12” numurs un divi tā pielikumi. Tikai divos no šiem preses izdevumiem nav bijis publicēts I. Matisova raksts, toties pāris žurnālos publicēti vairāki šī ražīgā autora, iespējams, pat grafomāna raksti – tātad kopumā vairāk nekā pussimts pilnvērtīgu publikāciju (apmēram četru atsevišķu grāmatu apjomā).
3) Rakstu tematiskais diapazons ir bijis visplašākais – izvērsti ekskursi telpā un laikā, kultūrvēsturiski izrakumi, kino iespaidi un mūzikas impresijas. Reizēm pat šķiet, ka šiem rakstiem ir kāds noslēpumains kolektīvais autors – tik plaša un daudzpusīga ir aptverto tēmu ģeogrāfija un hronoloģija.
4) Visietilpīgākais un informatīvi piesātinātais rakstu cikls ir „Ceļojums apkārt Baltijas jūrai” – kopumā 12 publikācijas divu gadu garumā. Tam seko vēl vairāki ne mazāk interesanti un nozīmīgi tematiskie rakstu cikli, kas veltīti Latgales atspulgiem un nospiedumiem kino ainavā, Latgales mūzikas vēsturei pēdējā pusgadsimta garumā un jau gandrīz aizmirstajām muižām vientuļos klejojumos pa maziem Latgales lauku ceļiem.
5) „Latgales melomāna piezīmes” – rakstu cikls 6 cēlienos (2018. gada decembris–2019. gada novembris). Latgales (populārās) mūzikas enciklopēdijas uzmetums dziļi subjektīvā skatījumā jeb klausījumā.
6) „Latgales kino panorāma ierindas skatītāja acīm” – 3 rakstu cikls (2020. gada februāris – 2020. gada jūlijs). Kino fana piezīmes par kinopasaules un Latgales gana sarežģītajām attiecībām daudzu paaudžu ilgumā.
7) „Klejojumi pa maziem ceļiem” – ģeogrāfiskas un kultūrvēsturiskas skices par Latgales apslēptajiem dārgumiem – pamestām muižām, kapsētām un visvisādiem brīnumiem (2020. gada augusts – 2021. gada februāris).
Dzīve taču turpinās, vai ne?
Ivars Matisovs
Foto: Edīte Husare

Rakstīšanas griba un literāras veiksmes

INGA PIZĀNE 2020. gada 13. novembrī saņēma nozīmīgo Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā par krājumu „Siena, ko nosiltināt” (2019). Līdz tam ir iznācis debijas krājums „Tu neesi sniegs” (2016) un angļu valodā „Having Never Met” (2018) Amerikā Džeida Vila (Jayde Will) atdzejojumā. Inga dzimusi un augusi Krāslavā, bet šobrīd dzīvo Rīgā. Rakstīšana ir aktīvs personības stāvoklis, Inga daudz publicējas un piedalās starptautiskos literatūras festivālos Eiropā un Amerikā. Viņa labprāt piekrita padalīties ar „A12” piecos dzīves vērojumos par to, kas veicina panākumus izvēlētajā jomā.

Atklāt dzimto pilsētu no jauna
“Saknes man ir ļoti svarīgas, smeļos no tām joprojām – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pēdējā laikā daudz rakstu par bērnību un bieži braucu uz Krāslavu ciemos, iemūžinot savu dzimto pilsētu fotogrāfijās. Tagad, kad Krāslavā vairs nedzīvoju, tā šķiet vēl skaistāka un īpašāka. Droši vien daļēji pie vainas ir nostalģija, taču pilsēta viennozīmīgi kļuvusi arī sakoptāka. Krāslavas šarmu sāk pamanīt arī kino cilvēki. Tā ir iemūžināta gan filmā „Pilsēta pie upes”, gan īsfilmā „Pirmais tilts”. Daugavas loki ir elpu aizraujoši. Tas ir spēks un enerģija, ko jūtu ikreiz, kad esmu tur. Krāslavā dzīvo mana mamma, un, esot tur, mēs daudz kopā staigājam ar suni.
Pēdējā laikā tuva vieta ir Ostas iela, kas paveras uz Daugavu, uz Daugavas lokiem, uz tiltu. Es tur gandrīz katru reizi aizeju, kad esmu Krāslavā. Gandrīz kā rituāls, patiesībā tikai paskatos, kā Daugava iet konkrētajā gadalaikā. Tas skats ir ļoti mainīgs, atšķirīgs. Tur jūt pamatīgu enerģiju no upes. Vēl tur ir maza ieliņa gar Daugavu – Kaplavas iela. Tur koka mājiņas no vienas puses, no otras – Daugava, man ļoti patīk. Trešo vietu, kas man patīk Krāslavā, atklāja mamma, jo viņa bieži staigā ar suni. Viņš bieži vien aizved negaidītos virzienos. Pļavu iela it kā ne ar ko īpašu neizceļas. Vienkārši iela, bet kalna dēļ man tā iela ir iepatikusies. No turienes var forši nofotografēt. Es gandrīz vienmēr staigāju ar fotoaparātu rokās. Tas man tāds hobijs.
Krāslavas salīdzinājums ar Šveici vietā. Pilsēta ļoti daudziem ir pārsteigums, daudz pauguru, ielu, kas ved stāvā kalnā vai lejā.
Tā kā daudzus gadus Krāslavā nedzīvoju, man šajā brīdī liekas, ka Krāslavu atklāju pilnīgi no jauna. Tai vecumā līdz 18 uz pilsētu skaties pilnīgi citādi, kaut kādā ziņā gribas ātrāk izrauties uz citurieni. Tāds vecums, ka gribas redzēt vēl kaut ko. Bet kad esi daudz redzējis, nostiprinās sakņu izjūta – gribas pilnīgi no jauna atklāt tuvas vietas.”
Kādi vēl ir Ingas Pizānes spēka avoti, lasiet februāra/marta numurā.

 

Foto: Inese Grizāne, Inga Pizāne, Žurnāls A12

Kā veicas tūrismam?

Katru gadu Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” piešķir vai atjauno vides kvalitātes zīmi „Zaļais sertifikāts” lauku tūrisma uzņēmumiem, kuri ievēro videi draudzīgas saimniekošanas principus. Šogad no 23 sertifikātiem četrus ir saņēmušas Latgales viesu mājas ‒ „Paradīzes” Balvu novadā, Aglonas pusē „Upenīte”, viesu māja „Mežinieku mājas” un “Zaļā sala” Rēzeknes novadā.
„Zaļās salas” saimniece RITA TĒRAUDA dalās tūrismam nepieredzētu laiku pārvarēšanas pieredzē, uzsverot, ka veiksmes pamatā ir iegūtās prasmes sabiedriskajās organizācijās.
Žurnāla “A12” rubrikā “Es un mēs” lasiet vairāk.

Foto:

Māris Justs

#piecas vērtības

Vargaņu muzyka, dirigiešona, senejuo muzyka, baroka muzyka, dzīduošona… Ruodīs, muzykys pasauļam ir sovys galaktikys, kas līk apbreinā nūtreisēt. Itūreiz sasateikam ar muziki ILZI GRĒVELI-SKARAINI. Jei ir dzymuse Stiernīnē, vuicejusēs Jāzepa Vītola Latvejis muzykys akademejā, Hāgā, Viļņā, i niu par sovu dzeivisvītu skaita Rēzekni, kur dažaidu vacumu bārnim i jaunīšim vuica muzyku. Paraleli, īsasaistūt dažaidūs projektūs, Ilze īspiej byut ari Reigā, kur jū var satikt ari kai pasnīdzieju akademejā. Ituo goda februarī jei sajēme „Lielo mūzikas balvu 2019” kai publikys simpateja, tok kai nominante jei beja ari kategorejā „Gada jaunais mākslinieks”. Vaicoju Ilzei, kaidā volūdā runuosim, jei soka: „Latgaliski.” Kaidys ir Ilzis pīcys vierteibys i dzeivis vuiceibys?
Par tū vaira žurnalā “A12”.
Foto:

Māris Justs

Personība – Inga Salmiņa

Līvāni ir atpazīstami kā vieta, kur ir sena stikla kausēšanas vēsture. Retais līvānietis teiks, ka neviens no viņa ģimenes nav strādājis Līvānu stikla fabrikā. Māksliniece INGA SALMIŅA atklāj, ka viņa gan nav. Taču darbošanās ar stiklu tagad ir kļuvusi par vienu no veidiem, kā piepildīt savu radošo aicinājumu un nest Līvānu vārdu ārpus pilsētas robežām. „Tie ir dzīves mirkļi, iespaidi, ko es iekausēju stiklā,” žurnālam „A12” teic Inga un stāsta, kas vēl viņu iedvesmo mākslas radīšanai.

Vairāk lasiet Žurnāls A12 jaunajā numurā. Pieejama arī žurnāla elektroniskā versija.
Foto: Evija Pušmucāne

Abonējiet žurnālu 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472, un tiksimies jūsu pastkastītē!

Bencha muudes stāsts

Gunita pieļauj, ka Rīgā vai tuvāk galvaspilsētai viņas uzņēmumam būtu vieglāk augt un attīstīties. „Būtu, bet es negribu! Vai tad mūsu tehnoloģiju laikmetā nav citu iespēju? Ir taču pasts un mašīnas piegādēm. Bet es ļoti labi saprotu, ka tekstila nozarē ir grūti ar darbaspēku, jo te vajadzīgs tieši roku darbs. Cilvēki jau brauc strādāt uz pilsētām – no Jelgavas uz Rīgu, no Ludzas uz Rēzekni. Varbūt var braukt strādāt arī pie manis uz Kārsavas novadu? Strādāt ir kur, telpas jau iekārtoju. No sava beņķīša pārcelšos uz normālu krēslu, bet benčs būs goda vietā!”

Gunita Mūrniece-Krišāne un viņas Bencha Muude – lasiet žurnāla “A12” oktobra/novembra numurā.

Foto: Evija Piebalga

Abonēt ir vieglāk nekā meklēt kioskos.

A12 4 (44)

Žurnāla “A12” jaunajā numurā latgalieša skats uz dzīvi līkumots – caur Rīgu un Londonu, atgādinot, ka īstā spēka vieta ir tepat Latvijā, Latgalē.

Tekstilmākslinieces Kristīnes Lipkovas stāsts par izvēli aizbraukt kā vienīgo sarežģītas situācijas risinājumu. Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens jūtas kā Toronto latgalietis – lai kur ceļi vestu, sirds paliek Latgalē. Arī “Ghetto Games” darbojas preilēnietis Lauris Zalāns, kurš nevēlas pazaudēt savu identitāti un individualitāti. Tādi mēs esam – lepni būt latgalieši. Diriģents Jānis Stafeckis no Latvijas prom neraujas, jo prieku, gandarījumu un pozitīvus pārdzīvojumus rod, strādājot kopā ar autoritātēm mūzikā tepat. Literatūrzinātnieks un rakstnieks Valentīns Lukaševičs atklāj, ka izvēlīgs ir tikai cilvēkos un mēģina distancēties no mutes bajāriem, pļāpukulēm, profesionāliem strīdniekiem, jo “strīdos dzimst patiesība,bet tikpat bieži arī dusmas un ienaids”.

Kādu vēstures stāstu glabā Varakļānu pils, un vai Sauleskalna tūrisms jebkad vēl nesīs uzplaukumu, kā tas jau reiz bijis. Šajā numurā “A12” aicina ceļot kopā pa zeltrudenīgo Latgali, iegriežoties ne tikai zināmās un pazīstamās vietās, bet atklājot arī jaunus apvāršņus. Francūži Klements un Maksimiliāns ceļojot domā par iekšējo brīvību un dzīvi bez stereotipiem. Kā klājas Pētera Gailuma podnieka darbnīcai, kur iekoptās sētas radošo viesmīlību un labestību turpina uzturēt Maija Gailuma?

Šajā numurā intervija arī ar Dmitriju Savinu – krievu, kurš pateicas Latvijai par viņam doto brīvību. Kā viņš nokļuva šeit, un kur, viņaprāt, ir atslēga stabilai Latvijas attīstībai?

Žurnāls “A12” – par aktuālo un svarīgo šodien, par vērtībām, par mums pašiem.

Žurnāla tirdzniecības vietas

Pirkt žurnāla A12 numura elektronisko versiju

Abonēt 2020.gadam

No Rēzeknes uz Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa skati ,,LDS Balva 2018”

Jau 11.reizi Latvijas Dizaineru savienība apkopo un izceļ Latvijas labākos dizaineru darbus. Šogad tā no 5. līdz 7.oktobrim notika izstādes ,,DesignIsle 2018” ietvaros Ķīpsalā Rīgā.

Kā informē rīkotāji, šogad otrajā kārtā skolu, augstskolu un profesionāļu kategorijā ir izvirzīti kopumā simts četrdesmit deviņi darbi. Profesionāļu konkursā darbi pieteikti kategorijās ,,Lietu dizains” (šī gada temats – gaismas objektu, tas ir, gaismekļu, gaismas ķermeņu un lampu dizains), ,,Interjera dizains” un ,,Saziņas dizains” (šī gada temats – zīmes dizains).

Arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu nominācijā ,,Lietu dizains’’ pārstāvēja 4 absolventu dizaina darbi:

Turpināt lasīt

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas