Tag: Žurnāls A12

Kā veicas tūrismam?

Katru gadu Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” piešķir vai atjauno vides kvalitātes zīmi „Zaļais sertifikāts” lauku tūrisma uzņēmumiem, kuri ievēro videi draudzīgas saimniekošanas principus. Šogad no 23 sertifikātiem četrus ir saņēmušas Latgales viesu mājas ‒ „Paradīzes” Balvu novadā, Aglonas pusē „Upenīte”, viesu māja „Mežinieku mājas” un “Zaļā sala” Rēzeknes novadā.
„Zaļās salas” saimniece RITA TĒRAUDA dalās tūrismam nepieredzētu laiku pārvarēšanas pieredzē, uzsverot, ka veiksmes pamatā ir iegūtās prasmes sabiedriskajās organizācijās.
Žurnāla “A12” rubrikā “Es un mēs” lasiet vairāk.

Foto:

Māris Justs

#piecas vērtības

Vargaņu muzyka, dirigiešona, senejuo muzyka, baroka muzyka, dzīduošona… Ruodīs, muzykys pasauļam ir sovys galaktikys, kas līk apbreinā nūtreisēt. Itūreiz sasateikam ar muziki ILZI GRĒVELI-SKARAINI. Jei ir dzymuse Stiernīnē, vuicejusēs Jāzepa Vītola Latvejis muzykys akademejā, Hāgā, Viļņā, i niu par sovu dzeivisvītu skaita Rēzekni, kur dažaidu vacumu bārnim i jaunīšim vuica muzyku. Paraleli, īsasaistūt dažaidūs projektūs, Ilze īspiej byut ari Reigā, kur jū var satikt ari kai pasnīdzieju akademejā. Ituo goda februarī jei sajēme „Lielo mūzikas balvu 2019” kai publikys simpateja, tok kai nominante jei beja ari kategorejā „Gada jaunais mākslinieks”. Vaicoju Ilzei, kaidā volūdā runuosim, jei soka: „Latgaliski.” Kaidys ir Ilzis pīcys vierteibys i dzeivis vuiceibys?
Par tū vaira žurnalā “A12”.
Foto:

Māris Justs

Personība – Inga Salmiņa

Līvāni ir atpazīstami kā vieta, kur ir sena stikla kausēšanas vēsture. Retais līvānietis teiks, ka neviens no viņa ģimenes nav strādājis Līvānu stikla fabrikā. Māksliniece INGA SALMIŅA atklāj, ka viņa gan nav. Taču darbošanās ar stiklu tagad ir kļuvusi par vienu no veidiem, kā piepildīt savu radošo aicinājumu un nest Līvānu vārdu ārpus pilsētas robežām. „Tie ir dzīves mirkļi, iespaidi, ko es iekausēju stiklā,” žurnālam „A12” teic Inga un stāsta, kas vēl viņu iedvesmo mākslas radīšanai.

Vairāk lasiet Žurnāls A12 jaunajā numurā. Pieejama arī žurnāla elektroniskā versija.
Foto: Evija Pušmucāne

Abonējiet žurnālu 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472, un tiksimies jūsu pastkastītē!

Bencha muudes stāsts

Gunita pieļauj, ka Rīgā vai tuvāk galvaspilsētai viņas uzņēmumam būtu vieglāk augt un attīstīties. „Būtu, bet es negribu! Vai tad mūsu tehnoloģiju laikmetā nav citu iespēju? Ir taču pasts un mašīnas piegādēm. Bet es ļoti labi saprotu, ka tekstila nozarē ir grūti ar darbaspēku, jo te vajadzīgs tieši roku darbs. Cilvēki jau brauc strādāt uz pilsētām – no Jelgavas uz Rīgu, no Ludzas uz Rēzekni. Varbūt var braukt strādāt arī pie manis uz Kārsavas novadu? Strādāt ir kur, telpas jau iekārtoju. No sava beņķīša pārcelšos uz normālu krēslu, bet benčs būs goda vietā!”

Gunita Mūrniece-Krišāne un viņas Bencha Muude – lasiet žurnāla “A12” oktobra/novembra numurā.

Foto: Evija Piebalga

Abonēt ir vieglāk nekā meklēt kioskos.

A12 4 (44)

Žurnāla “A12” jaunajā numurā latgalieša skats uz dzīvi līkumots – caur Rīgu un Londonu, atgādinot, ka īstā spēka vieta ir tepat Latvijā, Latgalē.

Tekstilmākslinieces Kristīnes Lipkovas stāsts par izvēli aizbraukt kā vienīgo sarežģītas situācijas risinājumu. Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens jūtas kā Toronto latgalietis – lai kur ceļi vestu, sirds paliek Latgalē. Arī “Ghetto Games” darbojas preilēnietis Lauris Zalāns, kurš nevēlas pazaudēt savu identitāti un individualitāti. Tādi mēs esam – lepni būt latgalieši. Diriģents Jānis Stafeckis no Latvijas prom neraujas, jo prieku, gandarījumu un pozitīvus pārdzīvojumus rod, strādājot kopā ar autoritātēm mūzikā tepat. Literatūrzinātnieks un rakstnieks Valentīns Lukaševičs atklāj, ka izvēlīgs ir tikai cilvēkos un mēģina distancēties no mutes bajāriem, pļāpukulēm, profesionāliem strīdniekiem, jo “strīdos dzimst patiesība,bet tikpat bieži arī dusmas un ienaids”.

Kādu vēstures stāstu glabā Varakļānu pils, un vai Sauleskalna tūrisms jebkad vēl nesīs uzplaukumu, kā tas jau reiz bijis. Šajā numurā “A12” aicina ceļot kopā pa zeltrudenīgo Latgali, iegriežoties ne tikai zināmās un pazīstamās vietās, bet atklājot arī jaunus apvāršņus. Francūži Klements un Maksimiliāns ceļojot domā par iekšējo brīvību un dzīvi bez stereotipiem. Kā klājas Pētera Gailuma podnieka darbnīcai, kur iekoptās sētas radošo viesmīlību un labestību turpina uzturēt Maija Gailuma?

Šajā numurā intervija arī ar Dmitriju Savinu – krievu, kurš pateicas Latvijai par viņam doto brīvību. Kā viņš nokļuva šeit, un kur, viņaprāt, ir atslēga stabilai Latvijas attīstībai?

Žurnāls “A12” – par aktuālo un svarīgo šodien, par vērtībām, par mums pašiem.

Žurnāla tirdzniecības vietas

Pirkt žurnāla A12 numura elektronisko versiju

Abonēt 2020.gadam

No Rēzeknes uz Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa skati ,,LDS Balva 2018”

Jau 11.reizi Latvijas Dizaineru savienība apkopo un izceļ Latvijas labākos dizaineru darbus. Šogad tā no 5. līdz 7.oktobrim notika izstādes ,,DesignIsle 2018” ietvaros Ķīpsalā Rīgā.

Kā informē rīkotāji, šogad otrajā kārtā skolu, augstskolu un profesionāļu kategorijā ir izvirzīti kopumā simts četrdesmit deviņi darbi. Profesionāļu konkursā darbi pieteikti kategorijās ,,Lietu dizains” (šī gada temats – gaismas objektu, tas ir, gaismekļu, gaismas ķermeņu un lampu dizains), ,,Interjera dizains” un ,,Saziņas dizains” (šī gada temats – zīmes dizains).

Arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu nominācijā ,,Lietu dizains’’ pārstāvēja 4 absolventu dizaina darbi:

Turpināt lasīt

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

Starptautiskā veco ļaužu diena apliecina pasaules novecošanos

ANO Ģenerālā asambleja 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu izsludināja 1991.gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem vecajiem cilvēkiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pašlaik pasaulē cilvēku skaits, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, ir vairāk nekā 600 miljoni. Nākamajos 40 gados tas trīskāršosies. Pozitīvā ziņa – Eiropā līdztekus vidējais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus sievietēm un 75 gadus vīriešiem.

Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gadā Latgalē cilvēku skaits pēc 65 gadu vecuma ir 57 362, kas sastāda 21,7% no visiem iedzīvotājiem. Bēdīgā ziņa – no tiem 38 771 sieviete un tikai 18 591 vīrietis.

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12” ietvaros.

Žurnāls A12 4(37)/2018

Latgales žurnāls “A12” ar jaunām rubrikām pētīs pierobežu un ciemu stāstus

Šī gada augustā līdz ar 37. numura iznākšanu sešu gadu pastāvēšanas svētkus svin žurnāls par Latgali “A12”. Septīto darbības gadu žurnāls uzsāk ar divu jaunu rubriku pieteikšanu – stāstu sērijā “Cilvēks un ciems” tiks pētīti gan plaukstošie, gan izmirstošie Latgales ciemi, bet “Robežlīnijas” vedīs uz Igaunijas un Somijas nomalēm Krievijas pierobežā, lai meklētu iespējas un vilktu paralēles ar Latgales situāciju.

Žurnāls “A12” radies 2012. gadā Rēzeknē, un tas vēsta par cilvēku ceļiem un notikumiem lielākoties Latgalē – ap šoseju A12 no Jēkabpils līdz Latvijas Austrumu robežai. Žurnāls iznāk 6 reizes gadā, 2018. gada augustā svinot jau 37. numura izdošanu. Turpināt lasīt