Tag: #Zurnals_a12

A12 4(43)2019

Žurnāla “A12” jaunajā numurā uzzināsiet, kāpēc ir vērts iet svētceļojumā vai pārgājienā, – pieredzē dalās pieci drosmīgie. Braucot uz Latgali, tūristi un ekskursanti savā “must see” sarakstā iekļauj arī muzeju “Andrupenes lauku sēta”, kur ir iespēja degustēt pagastam raksturīgās asuškys un ne tikai. Kā top oriģinālie Daigas Latkovskas tērpi, un ko saviem klientiem piedāvā ” Fresh Terase” Rēzeknē? Ko savā ikdienā pagūst paveikt Ludzas “cielaviņa” Lolita Greitāne, un kā klājas Upītei bez skolas? Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns atklāj, kādas iekšējās pārmaiņas spēj nest darbošanās teātrī. Kā ir būt jaunam māksliniekam un ko dod ļaušanās dzīves iespējām, par to sarunā ar mākslinieci Viktoriju Grappu. Rubrikā “Vietas dzīvesstāsts” apskatām Bozovu – ciemu Kārsavas novada Malnavas pagastā, bet Latgales arhitektūras pērli šoreiz atrodam Balvos. Žurnāls “A12” – par būtisko Latgalē.

Pirkt elektronisko žurnāla versiju

A12 Nr. 2 (41) 2019

“Pavasars ir puorbaudis laiks gaideišonā,” puorlīcynuota žurnala “A12” redaktore Ināra Groce. Jaunajā žurnala numerī, kai vysod, dorbuotīs īdvasmojūšys tikšonuos, pīredzis i puorlīceibys stuosti, gudrys atzinis.

Izgleiteibys i zynuotnis ministre Ilga Šuplinska rūsynoj dūmuot kritiski, dareit pošim, na gaideit iz blata byušonom ar sovys pusis politikim. Režisors Normunds Pucis atkluoj filmu par nacionalūs partizanu kusteibu “Segvārds Vientulis” i “Sarkanais mežs” ideju i veiduošonys pīredzi.

Muokslinīka Osvalda Zvejsalnieka i muzikis Ilzis Grudulis nu puorlīceibu par golvonū radūša cylvāka ceļā – īdvasma i idejis rūnās strodojūt. Rāznys zvejnīks Venedikts Mihailovs pīdzeivuojs osus myuža pagrīzīņus, bet dzeivis gudrais veirs vysā pasaļuovs iz Dīvu i pasateic par sevkuru jam pīškiertū dīnu. Školuotuojs i dambretists Donāts Kondrovs sovim audzieknim vysod ceņtīs byut kai vacuokais bruoļs.

Aleksandrs Lubāns, “Kroma kolna bruolistis” vadeituojs, stuosta par arheologiskajim tārpim i sovys kulturtelpys atrasšonu. Uzjiemeigūs stuosti – kai Latgolā suoce dorbu kofeja grauzdātova i kai lūbās Malnovys šmakovkys ražūtnei, naizpalīk gasteišona restauratoris darbneicā i c.

Latgolys melomana Ivara Matisova pīzeimu trešajā cielīnī “Non Divisi”, “Fēnikss”, “Austrumeiropa” i daudzi cyti, kai dajiukts – izstuodis, jaunuos gruomotys i diski.

Sākas latgaliešu literatūras popularizēšanas akcija “Dūmoj ar komatim!”

Šobrīd, decembra vidū, sākas latgaliešu literatūras un valodas popularizēšanas akcija “Dūmoj ar komatim!”, kurā ar video un pastkaršu palīdzību latgaliešu kultūras aktīvisti pievērš uzmanību latgaliski radītiem literāriem darbiem un latgaliski rakstītiem tekstiem.

Vistrauslākā latgaliešu mūsdienu kultūras daļa šobrīd diemžēl ir literatūra. To statistiski apliecina gan nelielais katru gadu latgaliski izdoto grāmatu skaits, gan arī Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” nominācijas – balvas norises desmit gadu laikā literatūras nomināciju skaits pretendentu trūkuma dēļ no sešām pirmajā gadā (2008) ir samazinājies līdz divām (vismaz pēdējos četrus gadus). Jaunu augstvērtīgu (kas gūst ievērību kopējā latviešu literatūras laukā) darbu ir ļoti maz, tāpat literatūra latgaliski nav izplatīta lasāmviela tās lietotāju – lasītāju – vidū. Lai veicinātu latgaliešu literatūras popularitāti, atpazīstamību un arī lasīšanu latgaliski, biedrība “Latgolys Producentu Grupa” sadarbībā ar biedrību “Kukuži” īsteno projektu-akciju “Dūmoj ar komatim!”, kura mērķi plānots sasniegt ar 15 literāro darbu video vizualizācijām, kurās skanēs Latgales kultūrā zināmu cilvēku ierunātie dažādu laiku un dažādu latgaliešu autoru literārie darbi, un divu pastkaršu palīdzību, kuras būs pieejamas ikvienam gribētājam Rīgā un Latgalē bez maksas.

Ideja par “Dūmoj ar komatim!” radās latgaliešu literātam Oskaram Orlovam (Raibīs): “Ideja par “Dūmoj ar komatim” roduos vysā paseņ, verūtīs literarūs procesus uorzemēs, kur gruomotom teik taiseiti treileri, i cytys mini publicitatis akcejis. Tok tys pi myusu eipaši plaši nateik izmontuots. Itymā informativajā pasaulī eipaši literaturai vajadzeigs jauns, aizraunūšs, kūduleigs veids, kai jū pasnēgt, varbyut īiņteresēt skaiteituoju/klauseituoju. Literatura – tei ir mysudīnu cylvāka naatkareiba. Pošam pīsadolūt vysaiduos dzejis i prozys nūtikšonuos, asu nūvāruojs, ka cytu reizi pošim autorim ir biklums i navareiba runuot sovus goradorbus i rakstnīkam na vysod tys ari ir juodora. Jam teksti juoroksta, na juodūmoj, kai jī juopasnādz auditorejai. Deļ tuo ari itūreiz tekstus runoj cyti – latgaliskajā sabīdreibā zynomi ļauds.” Turpināt lasīt

Latgalē Adventes laiku ievada dievkalpojumi baznīcās

Ziemassvētku jeb Bērniņa Jēzus gaidīšanas svētkus arī šogad Latgales dievnami ievadīja ar svētajām misēm un baznīcu zvanu skaņām. Kristiešu liturģiskā gada sākums jeb Advente sākās 2.decembrī. Tradicionāli tā ir ceturtā svētdiena pirms Ziemassvētkiem. Ticīgie šo laiku velta gavēšanai, pārdomām klusumā. Par tradīciju ne vien dievnamos, bet arī gandrīz vai katrā mājā jau ir kļuvis Adventes vainags  –  vienotības un mūžības simbols, katru svētdienu tajā iededzot pa vienai svecītei. No egļu zariem pītie vainagi ir kā sākums brīnumam, sirdsmiera meklējumiem un gaidīšanas priekam. Tādējādi nav nekas neparasts, ka jau pirms Adventes sākuma bērnudārzos, skolās, radošajos interešu pulciņos mazi un lieli, jauni un veci iesaistās vainagu darināšanas procesā. Arī pielietoto materiālu dažādībā ir kaut kas neparasts un bieži vien inovatīvs, tomēr galvenā doma nepazūd – iestājies gaidīšanas un atnākšanas laiks. Izpētot pasākumus Latgales pagastos un ciematos, gandrīz vai katrā bija Adventes vainagu darināšanas radošās darbnīcas. Rēzeknes novadā piemēram apgūt šīs prasmes varēja Gaigalavas pagasta sabiedrisko aktivitāšu centrā „Strūžānu skola”, Ratnieku tautas nama radošajā darbnīcā ,,Mans Adventes vainags”.

Gaidīšanas laika tradicionālais simbolizētājs Adventes vainags, kā liecina vēsture, kristīgajās konfesijās ir ienācis no luterāņiem. Pirmajā svētdienā iedegtā svece ir veltīta cerībām, otrā būs par mīlestību, trešā – par prieku, ceturtā – par mieru.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

No Latvijas lielajām pilsētām iedzīvotāju skaits visvairāk samazinās Daugavpilī

Salīdzinot ar 2016.gadu, Daugavpilī tas sarucis par 1,6 % jeb 1342 cilvēkiem 2017.gadā. Rēzeknē samazinājies tikai par 0,1 % jeb 18 iedzīvotājiem. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā Latvijā 2017.gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits saruka par 15,7 tūkstošiem cilvēku.

Skatoties reģionu griezumā, tieši Latgalē dzīvo visvairāk vecu cilvēku. 21,16% no visiem iedzīvotājiem ir sasnieguši 65 gadu vecumu un vairāk. Līdztekus šis reģions ir ar lielāko darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru – 64,7 %, bet ar mazāko bērnu īpatsvaru – 13,7 %.

Latgale ir reģions, kurā latviešu ir mazāk nekā puse no visiem iedzīvotājiem, sastādot 45,9%. Turpināt lasīt

Otro reizi varēs rakstīt diktātu latgaliski

Sestdien, 3. novembrī, uz Otro pasaules diktātu latgaliešu rakstu valodā aicina “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija.  Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 latgaliskajā raidījumā “Kolnasāta” plkst. 18.15 gan visās LR1 frekvencēs Latvijā, gan interneta tiešraidē visā pasaulē.

Pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā pirmo reizi notika 2017. gadā, iedvesmojoties no iniciatīvas“Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, i ir pošsaprūtami, ka ari latgaliski var raksteit diktatu. Iniciativys mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdu i veicynuot tuos lītuojuma pīaugumu,” saka diktāta idejas autore un portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne. Turpināt lasīt

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12” ietvaros.

A12 jūnijs/jūlijs 2018

Žurnāla A12 jaunais numurs ar vasaras smaržu:

  • Dziesmu un deju svētku vēstneši Mārtiņš, Elīna un Gundega Kiščenko, viņi Lūznavā arī veido latgalisku viesu māju.
  • Jauna rubrika par logu mežģīnēm nu jau atstātās un sabrukušās koka mājās.
  • Tikšanās ar starptautiskā džeza mākslinieku konkursa uzvarētāju Matīsu Čudaru, viņa saikne ar Bērzgali.
  • Saruna ar etnomuzikologi Andu Beitāni un viņas grāmatu par Ziemeļlatgales dziesmas spēku, kuru tagad iepazīst pat Vīnē.
  • Intervija ar dzejnieku un publicistu Viktoru Avotiņu.
  • Jauna rubrika par sievieti vadošā amatā – bijusī Balvu rajona pašvaldības vadītāja Regīna Kuļša.
  • Kaņepju skola starp Viļāniem un Varakļāniem, kuru izveidojuši rīdzinieks un portugāliete.
  • Dziesmu svētki Latgalē vēstures lappusēs un fotogrāfijās.
  • Draudzības velobrauciens 100 km pa Latgali Latvijas simtgadei.

Iedvesmojieties, lasot žurnālu A12!

Abonēt Latvijas Pastā vai redakcijā pa tālr. 23305181

Žurnāla A12 tirdzniecības vietas.

 

A12 DECEMBRIS/JANVĀRIS

Žurnāla A12 jaunajā numurā:
  • Tikšanās ar Rīgas latgalieti Agri Bitānu.
  • Dodamies uz vietu, kur saule mostas agrāk – Zilupi.
  • Saruna ar trauslo un reizē uzņēmīgo Valentīnu Svarinsku no Rēzeknes novada Griškānu pagasta.
  • Vārkavas novada Rožkalnu pagasta Jadvigovā pie Lazdānu ģimenes.
  • Par Latgales koriem piemītošo enerģiju – kordiriģents ĒrikS Čudars.
  • Ciemojamies pie seno amatu meistariem – Salimona Kipļuka un Ivetas Gabrānes, izzinām aušanas tradīcijas Rēzeknē.
  • Latgalīšu reps no Ludzas – Ivo Grigalis un Didzis Kozlovs.
  • Viesojamies pie mērķtiecīgajiem latviešiem Lielbritānijā.
  • Iepazīstam rakstnieku Jezupu Laganovski.
  • Apceļojam Latgales lingvistiskās ainavas pilsētās un ciematos.
Iedvesmojieties arī jaunajā gadā, lasot žurnālu A12!
A12 abonēšanas indekss – 2472
ABONĒT LATVIJAS PASTS SISTĒMĀ:
abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2472

Pagātnes fakti šodienai.Nikodems Rancāns.

Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktors monsinjors Nikodems Rancāns (1870–1933) 1932. gadā: Myusu, pyrmus darbiniku, sapnis ir pīsapildejis, Latgola kai breivo Latgolas trešo zvaigzne ir cālusēs nu mīga un otrim sūlim īt pretim kuļturai.

Atšķirībā no daudzajām svešvalodām, kā krievu, poļu, franču, vācu, latīņu, ko viņš pratis, visgrūtāk gājis ar rakstīšanu un izteikšanos dzimtajā latgaliešu mēlē. Antons Rupainis romānā „Tauta grib dzeivōt“ par to saka: meicejōs ar celim uz krāsla un ar alkyunem uz golda kai uz sīna vazuma. Arī Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore, Vasaras saulgriežu gaviļniece (dzimšanas diena 22. jūnijā) Turpināt lasīt