Tag: #Inga Čekša Ratniece

A12 2(47) 2020

Tā vēl nekad nav bijis. Viens nieka vīruss, pāris mēnešos aplidojot planētu, ir apstādinājis nerimstošo dzīves ritmu, ekonomiku, lidmašīnu reisus un cilvēku tiešo saskarsmi.  Vai tas ir cilvēka vai dabas plānots scenārijs, tomēr šobrīd grūti prognozēt, kad ierastais dzīves ritms atgriezīsies. Taču šīs pārmaiņas mums ir uzdāvinājušas LAIKU. Laiku, ko varam veltīt sev tuvajiem cilvēkiem, laiku saviem hobijiem, šis ir kvalitatīvas un pozitīvas lasāmvielas laiks.

Žurnāla “A12” jaunais numurs ir klāt, šoreiz lasiet:

  • stāstu par Latgales kultūras gada balvas “Boņuks” laureātu – tēlnieku ar silto acu skatienu – Induli Folkmani, kurš šogad saņēma balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kulturas attīstībā;
  • Varakļānos – ciemiņš vai savējais? Vidzeme vai Latgale? Vietējo iedzīvotāju viedokļi;
  • Kā Latgali saulītē ceļ Pīters Ragaušs – uzņēmējs, mecenāts no Hjūstonas, ASV;
  • Balvu Centrālās bibliotēkas vadītājas Rutas Cibules un Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pieci dzīves jautājumi;
  • Kur mācās labākie būvnieki – Daugavpils Būvniecības tehnikuma stāsts;
  • Andeņu ciems un literāte Egita Kancāne;
  • Brāļi Rasimi – dzīve grupā “Bez PVN” un ārpus tās;
  • Jaunās ērģeles Kaunatā, un citi stāsti.

Par mums – stipriem garā un radošiem idejās.

Abonē un lasi mājās  – Tel: 23305181

Gadskārtu svētki – mirklis apstāties

Tuvojoties lielākajiem gadskārtu svētkiem – vasaras saulgriežiem, medijos aizvien biežāk skan Līgo un Jāņu dziesmas, reklāmas aicina pirkt svētkiem aktuālās lietas. Cilvēki sāk steigties, uztraukdamies, kā paspēt svētkiem sagatavoties. Taču man dažkārt gribas apstāties. Un izrādās, ka tā ir normāli, ka to man mēģina pateikt dabas balss. Par vasaras saulgriežiem, to saikni no senākajiem laikiem līdz mūsdienām – par to saruna ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesori, zinātnieci, latgaliešu folkloras pētnieci Angeliku Juško-Štekeli.
 
Kā jūs izjūtat mitoloģiskā spēka nozīmi mūsdienās, šajā tehnoloģiju pārņemtajā pasaulē, runājot par gaidāmajiem vasaras saulgriežiem?
Kad ar jaunāko paaudzi pārspriežam Līgo vakara un Jāņu tradicionālos rituālus, nereti pārsteidz, ka ļoti daudzi nemaz neiedziļinās, kāpēc tos veic, ko tas viņiem dod, kā tas ietekmē viņu un sabiedrības dzīvi, iespējams, arī pasaules ritu. Cilvēki ir aizmirsuši vasaras saulgriežu rituālu jēgu – ka šie svētki ir paredzēti kā atskaites punkts, lai līdz tiem noslēgtu kādu savas dzīves periodu un ka rituāli būtu jāveic, lai labvēlīgi ietekmētu nākamo dzīves posmu. Jaunieši nezina atbildi uz vienkāršiem jautājumiem: kāpēc viņi vij vainagu, kāpēc lec pāri ugunskuram vai sien sieru. Visbiežāk dzirdētā atbilde ir: tā darīja vecmāmiņas un mammas, tā darām mēs. Varbūt tas arī nav slikti, jo tradīcija saglabājas. Manuprāt, tā arī ir laba atbilde, bet tajā pašā laikā tomēr mazdrusciņ pietrūkst izpratnes. Vasaras saulgrieži parāda to ekvinokcijas punktu – saules „apstāšanās” punktu. Kas notiek tajā brīdī? Pēc šī brīža dienas kļūs īsākas, naktis – garākas.  Saulīte apveļas, pasaule apveļas, un atkal sāk iet uz ziemas pusi. Katra darbība, kuru mēs veicam, ir saistīta ar to, ka mēs apzināmies savu vietu šajā pasaulē. Tā ir mītiskās domāšanas ideja: darām ko tādu, lai palīdzētu tai dienai, uzturētu gaismu pa nakti, lai apgaismotu savus laukus, reizē pasauli. Mēs uztaisām simboliskus objektus, kas saulei palīdz rūtuotīs, rotāties vai līgoties.

Viszemākā vēlētāju aktivitāte – Rēzeknes novadā gan reģiona, gan valsts mērogā

13.Saeimas vēlēšanās vienā no Latvijas lielākajiem novadiem – Rēzeknes novadā piedalījās 7236 balsstiesīgie, proti, 33,47%. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Uz vēlēšanu iecirkņiem ir devies tikai katrs trešais iedzīvotājs. Iespējams, ka novada vairāki vēlētāji vai nu apmeklēja Rēzeknes pilsētas vēlēšanu iecirkņus, vai ir atstājuši dzimto novadu un pašlaik dzīvo un strādā ārpus Latvijas, saglabājot Rēzeknes novada pierakstu.

Zema vēlētāju aktivitāte bija arī Ciblas novadā – 34,61%, proti, balsot devās 751 cilvēks. Tad seko Daugavpils novads, kurā piedalījās 35,66% – 5904 balsstiesīgie. Dagdas novadā – 36,71%, piedaloties vēlēšanās 2122 cilvēkam. Arī Zilupes un Riebiņu novadā uz vēlēšanām devās mazāk nekā 40% no balsstiesīgajiem: Zilupes novadā – 38,30 % (864 vēlētāji) un Riebiņu novadā – 38,80 % (1668 vēlētāji). Turpināt lasīt

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12” ietvaros.

Žurnāls A12 4(37)/2018

Latgales žurnāls “A12” ar jaunām rubrikām pētīs pierobežu un ciemu stāstus

Šī gada augustā līdz ar 37. numura iznākšanu sešu gadu pastāvēšanas svētkus svin žurnāls par Latgali “A12”. Septīto darbības gadu žurnāls uzsāk ar divu jaunu rubriku pieteikšanu – stāstu sērijā “Cilvēks un ciems” tiks pētīti gan plaukstošie, gan izmirstošie Latgales ciemi, bet “Robežlīnijas” vedīs uz Igaunijas un Somijas nomalēm Krievijas pierobežā, lai meklētu iespējas un vilktu paralēles ar Latgales situāciju.

Žurnāls “A12” radies 2012. gadā Rēzeknē, un tas vēsta par cilvēku ceļiem un notikumiem lielākoties Latgalē – ap šoseju A12 no Jēkabpils līdz Latvijas Austrumu robežai. Žurnāls iznāk 6 reizes gadā, 2018. gada augustā svinot jau 37. numura izdošanu. Turpināt lasīt

A12 jūnijs/jūlijs 2018

Žurnāla A12 jaunais numurs ar vasaras smaržu:

  • Dziesmu un deju svētku vēstneši Mārtiņš, Elīna un Gundega Kiščenko, viņi Lūznavā arī veido latgalisku viesu māju.
  • Jauna rubrika par logu mežģīnēm nu jau atstātās un sabrukušās koka mājās.
  • Tikšanās ar starptautiskā džeza mākslinieku konkursa uzvarētāju Matīsu Čudaru, viņa saikne ar Bērzgali.
  • Saruna ar etnomuzikologi Andu Beitāni un viņas grāmatu par Ziemeļlatgales dziesmas spēku, kuru tagad iepazīst pat Vīnē.
  • Intervija ar dzejnieku un publicistu Viktoru Avotiņu.
  • Jauna rubrika par sievieti vadošā amatā – bijusī Balvu rajona pašvaldības vadītāja Regīna Kuļša.
  • Kaņepju skola starp Viļāniem un Varakļāniem, kuru izveidojuši rīdzinieks un portugāliete.
  • Dziesmu svētki Latgalē vēstures lappusēs un fotogrāfijās.
  • Draudzības velobrauciens 100 km pa Latgali Latvijas simtgadei.

Iedvesmojieties, lasot žurnālu A12!

Abonēt Latvijas Pastā vai redakcijā pa tālr. 23305181

Žurnāla A12 tirdzniecības vietas.

 

A12 februāris/marts

Gada ritmu mēs varam izvēlēties paši. No viena Jaunā gada līdz nākamajam, no vienas „Boņuka“ balvas līdz otrai, likt atskaites punktā savu vai uzņēmuma dzimšanas dienu. Gads parādās caur vēstījumu, kas ir mūsu apņemšanās un nodomi. Nākotnes
pētnieki ir pierādījuši, ka mūsdienu jauniešiem būs jāapgūst vismaz trīs profesijas un dzīvē jānomaina vairāki darbi, jo pasaules tehnoloģijas attīstās. Tam paraugs ir novada uzņēmīgie, kuriem darbi un īstenojamās idejas veidojas projektu veidā – saspringti, mērķtiecīgi un ar konkrētu rezultātu, galvenais ir motivācija darīt. Tā par sevi stāsta viena no „Tautumeitām“ – Asnāte Rancāne. Turpināt lasīt

Zilupē ir lielākā zirgaudzētava Latvijā

Inga Čekša-Ratniece
Tā atrodas Zilupes novada Zaļesjes pagasta Lomošos, blakus Latvijas – Krievijas robežai. Izveidota jau 1982.gadā, kurā dzimuši un izaudzināti daudzi pasaules slavu iemantojuši zirgi. Šobrīd audzētavā ir ap 100 tīršķirnes zirgiem, pārsvarā Hanoveras un Holšteinas šķirnes. Zirgi paredzēti sportam – konkūra un iejādes disciplīnās. Stāsta zirgaudzētājs Roberts Škapars:
Gribam atjaunot Zilupes zirgaudzētavas vārdu un nest to tālāk pasaulē. Latgales vide ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Ne tikai Latgales vide, bet kopumā visa Latvija ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Mums vēl viena zirgaudzētava ir Pierīgā. Spējam izaudzēt ļoti labus zirgus, pat lielākās Eiropas valstis pērk no mums. Vairāki ir kļuvuši par olimpiešiem. Te, pierobežā, ir diezgan viegli būt uzņēmīgam, jo uzņēmīgi ir vietējie iedzīvotāji. Var redzēt, ka cilvēki iet, dara un galvenais, ka nesūdzas, saprotot, ka ar sūdzēšanos tālu netiks, un darbi paši nedarīsies. Uzņēmējam, kurš grib sekmīgi darboties te, jābūt atvērtam un labestīgam. Tad viņš būs gaidīts un atbalstīts. Tādi paši ir pierobežas vietējie iedzīvotāji.

Turpināt lasīt

Zilupes bibliotēkā iegriežas arī ārzemnieki

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Tā žurnālam A12 stāsta Zilupes pilsētas bibliotēkas vadītāja Nadežda Ļemeševa.  Visbiežāk tie ir amerikāņi un vācieši, kuri Latvijas – Krievijas robežu šķērso  Terehovas robežkontroles punktā.
Turpina Nadežda Ļemeševa:
Bibliotēkā ir daudz grāmatu.  Pašlaik ieviešam elektronisko katalogu. Lasītājus skaits – ap 800. Tie ir dažādi vecumi, sākot no pirmsskolas vecuma līdz sievām un vīriem labākajos gados.  Vecākajam lasītājam ir 87 gadi. Bibliotēkā ir divas nodaļas – bērnu un pieaugušo. Pie mums visvairāk lasa daiļliteratūru. Agrāk bija savādāka situācija, jo vairāk lasīja bērni, viņi gatavoja dažādus referātus, bet tagad – nē. Grāmatas ir krievu un latvieši valodā. Angļu valodā maz, jo nelasa. 1000,00 EUR katru gadu piešķir pašvaldība. Pasūtam arī presi, pārsvarā vietējo. Centralizēti no izdevniecībām saņemam grāmatas. Mums ir 10 datori ar interneta pieslēgumu. Vai internets ir konkurents grāmatām, iespējams, ka – jā. Arī cilvēku paliek mazāk. Tātad mazāk lasītāju. Agrāk viņu skaits pārsniedza tūkstoti.     Turpināt lasīt