Inga Čekša-Ratniece, Foto:  no Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva

Ceļojošā izstāde ,,Latvijas valsts izveide: Krāslava-Latgale-Latvija” stāsta par Latvijas tapšanas pirmsākumiem, nacionālās atmodas aktivitātēm Latgalē, Latgales latviešu kongresa lomu Latvijas valsts izveidē.

Turpina Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste Baiba Matvejenko:

Izstādes prezentācijas laikā klātesošie tika aicināti pārdomāt un izteikt vēlējumu, kādu tie vēlētos redzēt Latviju nākotnē. Daudzi no Krāslavas pamatskolas skolēniem vēlēja veselību Latvijai un tās iedzīvotājiem, un pauda vēlmi, lai tie, kuri ir devušies uz ārzemēm darba meklējumos, atgriežas atpakaļ plaukstošajā un ekoloģiski tīrajā Latvijā.

Ceļojošā izstāde sastāv no 6 stendiem. Tā veidota, lai apzinātu Latvijas valsts veidošanās sākumu no lokālā līmeņa, proti, kā dzimtā novada vēstures notikumi iekļāvās Latvijas vēstures kontekstā. Izstāde ir paredzēta pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem. Tā tiks piedāvāta Krāslavas novada izglītības iestādēm kā izzinošs materiāls – informē Baiba Matvejenko. Turpināt lasīt

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs

Upītes pamatskola sadarbībā ar Nemateriālās kultūras mantojuma centru „Upīte” jau otro gadu pēc kārtas rīko radošo darbu un zīmējumu konkursu veltītu novada dzejniekam un patriotam Antonam Slišānam –  informē Upītes pamatskolas skolotāja Sandra Bukša.

Konkursa rīkotāji norāda, ka pērn tika saņemti vairāk nekā 100 darbi ne vien  no Viļakas novada, gan arī kaimiņu novadu skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm.

Konkursa nolikums paredz konkursā iesaistīt Latgales ikvienu skolu. Tā mērķis ir apliecināt piederību un mīlestību savam dzimtajam novadam un stiprināt latgalisko kultūridentitāti. Skolēni tiek aicināti iesniegt Radošo darbu, kā, piemēram, eseju, miniatūru vai cita žanra darbu latviešu vai latgaliešu valodā. Zīmējumu konkursā atainot sava novada dabu, cilvēkus, ģimeni, tradīcijas. Tēma – „Man nav nikou svarīguoka, kai muna tāvaine, muna volūda i saime” (O.Slišāns). Jāpiebilst, ka katrs dalībnieks var iesniegt neierobežotu skaitu savu darbu līdz 2018.gada 7.janvārim Upītes pamatskolā. Vairāk informācijas nolikumā, apmeklējot portālu www.vilaka.lv vai zvanot konkursa rīkotājiem.

Turpināt lasīt

Inga Čekša Ratniece

Kaut gan Latgalē Mārtiņu svinēšana, salīdzinot ar citiem reģioniem, nav ieguvusi lielu popularitāti, tomēr izglītības iestādēs šie svētki tiek atzīmēti. Visvairāk par Mārtiņdienas tradīcijām tiek stāstīts pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem un sākumskolas skolēniem. Šajā dienā notiek konkursi, koncerti, maskošanās.

Arī Mārtiņa vārdu Latgalē saviem lolojumiem vecāki nedod bieži, ko apliecina arī latviešu daiļliteratūra. Latvijā dzīvo 12974 Mārtiņi – tā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati. Populārs šis personvārds ir Ogres pusē. Savukārt Latgalē no šajā nedēļā svinamajiem vārdu īpašniekiem biežāk sastopamas ir Aleksandras, Leoni, Leonardi, Leonardas, Marki. Visvairāk šo vārdu īpašnieku ārpus Rīgas un Pierīgas dzīvo Daugavpilī.

Bet, ja runājam par Mārtiņiem, tad šajos seno latviešu ziemas sagaidīšanas svētkos beidzās pieguļas un ganu laiks. Arī pārējie zemes darbi bija jāpabeidz līdz Mārtiņdienai. Kad tie galā, var doties ķekatās. Ar šo dienu sākas arī ķekatu laiks.

Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas ir arī Eiropas citu valstu iedzīvotājiem, kā, piemēram, vāciešiem, angļiem, dāņiem, zviedriem, igauņiem un somiem.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ja, kā šogad, Mārtiņdiena ir miglaina, būs silta ziema. Kāds laiks esot Mārtiņdienā, tāds būšot arī Ziemassvētkos. Šajā dienā ir jākauj zogs, tad nākamajā gadā būs laba miežu raža.

Inga Čekša Ratniece

280 km attālumā no Rīgas – Latvijas austrumu daļā – atrodas Ciblas novads. Tas izveidojās 2000.gadā, sākotnēji apvienojoties Ciblas un Līdumnieku pagastiem. Tad 2009.gadā Ciblas novadam pievienojās Blontu, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagasti. Novads robežojas ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadiem, arī Krieviju. 37 km garumā ir Latvijas valsts un Eiropas Savienības robeža ar Krievijas Federāciju.

Ciblas novada platība ir 509 km2. Novads ir bagāts ar ezeriem, proti, tajā atrodas  17 lielāki un mazāki ezeri vai to daļas. Kādreiz novadā bijušas 11 muižas, kas nav raksturīgi reģiona citiem novadiem. Pēdējo gadu laikā krasi sarucis iedzīvotāju skaits. Tagad tajā dzīvo ap 3300 cilvēkiem, no kuriem 75% ir latvieši, 20% – krievi, ir arī baltkrievi.

Ciblas novadā atrodas 5 izglītības iestādes: Ciblas vidusskola, Pušmucovas pamatskola, Blontu un Ciblas pirmskolas izglītības iestādes un Ezersalas speciālā internātpamatskola.

Turpināt lasīt

Inga Čekša Ratniece

Krāslavas novadā tā sāksies Lāčplēša dienā – 11.novembrī, cilvēkus pulcinot Lāpu gājienā, kurš sāksies no Baznīcas ielas līdz piemineklim ,,Māte Latgale raud’’. Jāteic, ka piemineklis ir veltīts Krāslavas un Dagdas novadu visu okupāciju varu terora upuru piemiņai. To veidojuši tēlnieki Indulis un Ivo Folkmaņi.

Lāčplēša dienas svētki turpināsies Krāslavas kultūras namā, piedāvojot koncertu ,,Es radu Latviju’’.

Latvijas dzimšanas dienas aktivitātes notiks 17.novembrī Krāslavas kultūras namā – Valsts svētku svinīgais pasākums, kura laikā būs godināti balvas „Krāslavas novada gada cilvēks  2017’’ saņēmēji. Tad sekos Brāļu Auzānu un Slavenā Jersikas orķestra koncerts.

Latvijas 99.gadadienai veltīti pasākumi notiek arī novada visās izglītības iestādēs.

Krāslavas novads atrodas Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā. Tas izveidojās jau 2001.gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam. 2009.gadā novadam pievienojās arī Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasti. Novads robežojas ar Latvijas Dagdas, Daugavpils un Aglonas novadiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabalu. Krāslavas novadā dzīvo ap 45% latviešu, 20% krievu un 20% baltkrievu, ir arī poļi un ukraiņi. Krāslava atrodas 264 km attālumā no Rīgas un 233 km no Vitebskas.