Inga Čekša Ratniece

Kaut gan Latgalē Mārtiņu svinēšana, salīdzinot ar citiem reģioniem, nav ieguvusi lielu popularitāti, tomēr izglītības iestādēs šie svētki tiek atzīmēti. Visvairāk par Mārtiņdienas tradīcijām tiek stāstīts pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem un sākumskolas skolēniem. Šajā dienā notiek konkursi, koncerti, maskošanās.

Arī Mārtiņa vārdu Latgalē saviem lolojumiem vecāki nedod bieži, ko apliecina arī latviešu daiļliteratūra. Latvijā dzīvo 12974 Mārtiņi – tā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati. Populārs šis personvārds ir Ogres pusē. Savukārt Latgalē no šajā nedēļā svinamajiem vārdu īpašniekiem biežāk sastopamas ir Aleksandras, Leoni, Leonardi, Leonardas, Marki. Visvairāk šo vārdu īpašnieku ārpus Rīgas un Pierīgas dzīvo Daugavpilī.

Bet, ja runājam par Mārtiņiem, tad šajos seno latviešu ziemas sagaidīšanas svētkos beidzās pieguļas un ganu laiks. Arī pārējie zemes darbi bija jāpabeidz līdz Mārtiņdienai. Kad tie galā, var doties ķekatās. Ar šo dienu sākas arī ķekatu laiks.

Mārtiņa dienas tradīcijas pazīstamas ir arī Eiropas citu valstu iedzīvotājiem, kā, piemēram, vāciešiem, angļiem, dāņiem, zviedriem, igauņiem un somiem.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ja, kā šogad, Mārtiņdiena ir miglaina, būs silta ziema. Kāds laiks esot Mārtiņdienā, tāds būšot arī Ziemassvētkos. Šajā dienā ir jākauj zogs, tad nākamajā gadā būs laba miežu raža.