Zilupes bitenieks

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Pjotrs Goršanovs bitenieks ir jau trešajā paaudzē. Viņa bišu dravas atrodas dzimtajās mājās Ludzas novada Briģu pagasta Klišu ciema Bišu kalnā – pašā pierobežas zonā. Tāpēc dažkārt uzrodas medus kvalitātes eksperti – lāči no Krievijas. Pjotrs rāda 2010.gada vietējo laikrakstu, kad lāči izpostīja bišu mājas, jo viņiem jau nevajagot vīzu, lai šķērsotu robežu. Tā četrus gadus viņa bišu dravā ciemojās ķepaiņi. Pēdējos gados nav manīti. Bieži biškopim ir jādodas pārraudzīt savas bišu saimes, kas atrodas 10 km attālumā no dzīvesvietas Zilupē.
Pjotrs:
Mana dzīve ir šeit, Zilupē, un bišu dravās. Neesmu braucis projām, ja nu vienīgi, kad mācījos Malnavā. Jā, bija jaunībā doma aizbraukt darbā uz Baikāla-Amūras maģistrāli jeb BAM, bet tad vēl mācījos. Vēlāk jau vairs negribējās. No tehnikuma strādāt Zilupē nokļuvu pēc sadales. Šī māja man ir mantojumā no tantes. Agrāk te bija arī sava saimniecība – zirgs un govs. Tagad nav spēka. Bet ar bitēm ir paticis nodarboties vienmēr. Ar tām darbojās jau mans tēvs, arī vectēvs.  Tēvs bija kolhoza biškopis. Mūžībā aizgāja 83 gadu vecumā. Kā viņš projām, tā visas bites nomira.  Man bija jāsāk no nulles. Bites man ir kā ieradums, pat kā narkotika, bez kuras nevar. Citam tā ir makšķerēšana, man – biškopība. Bija pat 50 bišu saimes. Šogad palika tikai 14, jo nelabvēlīgi laika apstākļi: slikta iepriekšējā vasara un ziema, šogad bija lietaina vasara. Tāpēc maz medus. Pietiek sev, ir arī daudz radinieku Krievijā un Austrijā, Rīgā, kur vien viņu mums nav. Medus patīk visiem.

Vairāk par Pjotra Goršanova un viņa sievas Leokādijas dzīvi Zilupē stāstīsim žurnāla A12 jaunajā numurā decembra sākumā!

krasainais_logo