Tag: #Anna Rancāne

A12 2(47) 2020

Tā vēl nekad nav bijis. Viens nieka vīruss, pāris mēnešos aplidojot planētu, ir apstādinājis nerimstošo dzīves ritmu, ekonomiku, lidmašīnu reisus un cilvēku tiešo saskarsmi.  Vai tas ir cilvēka vai dabas plānots scenārijs, tomēr šobrīd grūti prognozēt, kad ierastais dzīves ritms atgriezīsies. Taču šīs pārmaiņas mums ir uzdāvinājušas LAIKU. Laiku, ko varam veltīt sev tuvajiem cilvēkiem, laiku saviem hobijiem, šis ir kvalitatīvas un pozitīvas lasāmvielas laiks.

Žurnāla “A12” jaunais numurs ir klāt, šoreiz lasiet:

  • stāstu par Latgales kultūras gada balvas “Boņuks” laureātu – tēlnieku ar silto acu skatienu – Induli Folkmani, kurš šogad saņēma balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kulturas attīstībā;
  • Varakļānos – ciemiņš vai savējais? Vidzeme vai Latgale? Vietējo iedzīvotāju viedokļi;
  • Kā Latgali saulītē ceļ Pīters Ragaušs – uzņēmējs, mecenāts no Hjūstonas, ASV;
  • Balvu Centrālās bibliotēkas vadītājas Rutas Cibules un Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pieci dzīves jautājumi;
  • Kur mācās labākie būvnieki – Daugavpils Būvniecības tehnikuma stāsts;
  • Andeņu ciems un literāte Egita Kancāne;
  • Brāļi Rasimi – dzīve grupā “Bez PVN” un ārpus tās;
  • Jaunās ērģeles Kaunatā, un citi stāsti.

Par mums – stipriem garā un radošiem idejās.

Abonē un lasi mājās  – Tel: 23305181

Annas kalni

Ceļš no Rēzeknes uz Ilzeskalna pagastu ir rotaļīgi nerātns ‒ līkumo starp pakalniem un ielejām, gleznainiem ezeriem un tumšiem mežu puduriem. Ziemās te nereti autobuss noslīd no ceļa grāvī, bet dzejnieks Pēteris Jurciņš to kādreiz nodēvējis par skaistāko ceļu Latvijā. Ne jau veltīgi Ilzeskalns ir vienīgais pagasts Rēzeknes novadā, kurš nosaukts sievietes vārdā. Latviešu literārajā valodā tas ir Ilzeskalns, bet latgaliski Iļžukolns, tātad to Iļžu te ir bijis daudz. Laikam jau tāpēc, ka Latgalē arvien viss ir balstījies uz stiprām sievietēm, kuras uz saviem pleciem spēj panest ne tikai kalnus vien. Viena no tām noteikti ir ANNA VIŠĶERE, ilggadējā Ilzeskalna pagasta kultūras dzīves vadītāja. Viņas pārziņā ir ne tikai kultūras nama pasākumi, Annas aizraušanās ir savas apkārtnes vēstures pētīšana, bet gan priecīgos, gan skumjos brīžos Annas rokās iedziedas akordeons, bet pārdomas rindojas vārdos.

Pie Annas ciemojamies Ziemassvētku priekšvakarā, kad kultūras nama zālē izpušķota egle, kuras galotne sniedzas līdz pašiem griestiem, atgādinot bērnības egles ar īstām, degošām svecītēm, kreppapīra vītnēm un vates sniega bumbām. Svētku laiks kultūras darbiniekiem ir visaizņemtākais, organizējot svētkus citiem, bet pašam paliek tikai milzīga noguruma, nereti arī vilšanās sajūta. No lauku kultūras darbiniekiem parasti tiek prasīts iespējamais un neiespējamais, piemirstot, ka visbiežāk tās ir sievietes bez speciālās izglītības, ar ģimenes un lauku saimniecības rūpēm un visai niecīgu atalgojumu. Taču Anna nerunā ne par naudu, ne par sarūgtinājumiem, bet par kalniem un ezeriem, par izcilām personībām, kuras nākušas no šīs skaistās un senās vietas, par vietējiem ļaudīm, kurus viņa pēc iespējas biežāk gribētu aicināt kopā, jo tā šobrīd ir lauku kultūras darbinieka misija – sasaukt kopā visas paaudzes. Turpināt lasīt

Varakļānu pils

“Pārsteidzoši, bet 18. gadsimta beigās klasicisma stilā būvētajai Varakļānu pilij piemīt kaut kas no Latgales lauku sētas vienkāršības un mājīguma. Kaut arī pils sākotnējie īpašnieki – Borhu dzimta – pieder pie varenākajām un bagātākajām Latgales muižnieku dzimtām, kaut arī pils sienu freskās skatāmi tveicīgo dienvidu zemju skati, kaut arī Varakļāni jaunajos laikos ir administratīvi nošķirti no Latgales, tomēr šī pils glabā ne jau Vidzemes, bet gan Latgales bagāto vēstures stāstu,” raksta Anna Rancāne.
Par mazo Latgales Rundāli – Varakļāniem – stāsta Varakļānu novada muzeja pārvaldniece Terese KorsakaŽurnāls A12 oktobra/novembra numurs.

Abonē Žurnāls A12 un uzzini!

Žurnāla “A12” abonēšanas indekss – 2472.

A12 3(42) 2019

Jaunajā žurnāla „A12” numurā – par reģionālo attīstību Latvijā sarunā ar ekonomikas doktoru, profesoru Staņislavu Keišu; par Raiņa jaunu dienu zemi Berķeneli un Raiņa mājas garu; Annas Rancānes, Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieces, piecas dzīves atziņas; Podnieku dienu atskaņas; par to, kā mūsdienās uztveram vasaras saulgriežu svētku tradīcijas – intervija ar zinātnieci, folkloras pētnieci Angeliku Juško-Štekeli; pilsētpētnieks, ceļotājs un fotogrāfs Andris Uškāns par pilsētas sajūtas uzlabošanu – un citi aizraujoši stāsti. Žurnāls „A12” – patiesi par mums, latgaliešiem Latgalē un plašajā pasaulē.

Šodien Annas Rancānes jaunās grāmatas ,,Prīca i klusiešona” atvēršanas svētki

Tā ir Annas Rancānes jau astotā dzejas grāmata. Lasāmi no 2012.gada  tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Grāmatu ,,Prīca i klusiešona” papildina mākslinieces Gundegas Rancānes gleznas, tās maketu izstrādāja Daina Salmiņa, grāmatas literārā redaktore ir Ilze Sperga.

Dzejniece, žurnāliste Anna Rancāne dzimusi Miglinieku ciema Liuzenieko. Publicējas kopš 1975.gada. Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē un M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā. Strādājusi par izdevniecības ,,Liesma” redaktori, bija Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja, vēlāk laikraksta ,,Latgales Laiks’’ galvenā redaktore, kā arī laikraksta ,,Diena” reģionālā korespondente. Pašlaik ir Rēzeknes novada mājas lapas satura redaktore, kā arī raksta žurnālam A12. Turpināt lasīt

Izdota jauna Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”

Septembra beigās izdota jauna Latgales dzejnieces, literātes, žurnālistes, publicistes un arī dramaturģes Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”, kurā lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Anna Rancāne ir mūsdienu Latgales spilgtākā rakstītāja. Grāmatā “Prīca i klusiešona” dzeja, kas pārsvarā ir latgaliski un tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam, mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par naktsrakstiem un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam. Uz to atskatoties, Anna atzīst, ka tas sakritis ar krīzes laiku, vairs tā nevarētu rakstīt. Balstoties uz naktsrakstiem, 2017. gada aprīlī Lūznavas muižā tapis literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kuru līdz ar Annu Rancāni veidojusi režisore Māra Zaļaiskalns, aktrise Vizma Kvēpa un mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. Anna par jaunā krājuma iznākšanu saka: “Jaunys gruomotys izīšona ir svātki bez šaubu. Koč kuo nūslāgums. Ari koč kuo nūškieršonu nu sevis.”

Darbu krājuma māksliniece ir Gundega Rancāne, kuru ar Annu saista attāla radniecība – abas cēlušās no vienas Rancānu dzimtas dažādiem zariem. Sadarboties ar Gundegu Anna Rancāne vēlējusies jau sen, jo asinsradniecība nav bijis pats galvenais – svarīgāka bijusi garīgā tuvība un dzīves uztvere – brīžiem sakāpināti ekspresīva, krāsaina, spilgta, brīžiem niansēta un apcerīga. Grāmatā Annas literāros darbus izkrāso astoņas Gundegas Rancānes gleznas, ko vienotā stāstā salikusi māksliniece, maketētāja Daina Salmiņa. Krājuma “Prīca i klusiešona” literārā redaktore ir Ilze Sperga. Turpināt lasīt

A12 februāris/marts

Gada ritmu mēs varam izvēlēties paši. No viena Jaunā gada līdz nākamajam, no vienas „Boņuka“ balvas līdz otrai, likt atskaites punktā savu vai uzņēmuma dzimšanas dienu. Gads parādās caur vēstījumu, kas ir mūsu apņemšanās un nodomi. Nākotnes
pētnieki ir pierādījuši, ka mūsdienu jauniešiem būs jāapgūst vismaz trīs profesijas un dzīvē jānomaina vairāki darbi, jo pasaules tehnoloģijas attīstās. Tam paraugs ir novada uzņēmīgie, kuriem darbi un īstenojamās idejas veidojas projektu veidā – saspringti, mērķtiecīgi un ar konkrētu rezultātu, galvenais ir motivācija darīt. Tā par sevi stāsta viena no „Tautumeitām“ – Asnāte Rancāne. Turpināt lasīt

DABAS UN CILVĒKU SINERĢIJA

Anna Rancāne, Foto: Māris Maskalāns

2017. gadā Latgalē ir vēl viena svarīga jubileja – aprit desmit gadi Rāznas Nacionālajam parkam (RNP), lielākajai un nozīmīgākajai aizsargājamai dabas teritorijai Austrumlatvijā. Tas ir izveidots, lai saglabātu dabas vērtības un raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi plašā apvidū, kura centrā ir par Latgales jūru dēvētais Rāznas ezers. RNP teritorija, 59 615 ha, ir pārpilni ar skaistām ainavām, teiksmainiem pilskalniem un gleznainiem ezeriem, krāšņiem mežiem un pļavām, kur atrodamas retas fl oras un faunas vērtības, taču par dabas bagātību krātuvi ar pilnām tiesībām varētu saukt visu Latgali. Kur vēl vienkopus salīdzināmi nelielā valsts teritorijā var atrast gan lielākos un dziļākos ezerus, augstākos paugurus, gan dižākās upes – likteņupes Daugavas neskartos lokus un Lubāna mitrāja plašumus! Kā uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda zeize, Latgales lielākā vērtība ir tieši sinerģija, kas ir izveidojusies starp dabu un cilvēku. Turpināt lasīt