Tag: #Latgalescilvēki

Volūdai juobyut kūptai

Jau gondreiž godu Vaļsts volūdys centrā struodoj lingviste Muora MORTUZĀNE-MURAVSKA. Juos atbiļdeiba ir taišni latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumi – sevkurs interesents, kuram ir vaicuojumi par pareizraksteibu voi kū cytu ar volūdu saisteitu, var ar jū sasazynuot i nūskaidruot atbiļdis. Muoru drūši var saukt par vīnu nu zynūšuokūs latgalīšu volūdys specialistu – jei voda praktiskys nūdarbeibys, ir ari lelys dalis beidzamajā desmitgadē izdūtūs latgalīšu gruomotu korektore.

Interviju ar Māru lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Amanda Anusāne.

Žurnāls pieejams tirdzniecībā drukātā veidā un elektroniski. Vairāk info – mūsu mājaslapā a12.lv.

Vietu rada cilvēki un notikšanas

Kad Vispārējie dziesmu un deju svētki ir izjusti, nodziedāti un izdejoti, jāatgriežas savā pagastā, pilsētā, lai turpinātos ikdienā un tradīciju skaistumu veidotu sev līdzās. Par kultūras dzīves notikšanu mazās vietās, nelielās un būtiskās lietās sarunā ar aktīvu bērzgalieti Dailu EKIMĀNI. Šogad Rēzeknes novada Bērzgalei aprit 555 gadadiena, kopš šīs vietas nosaukums ir minēts rakstos.

Visu stāstu lasiet žurnālā.

Foto Māris Justs.

Žurnāla “A12” aktuālais numurs ir pieejams tirdzniecībā gan drukātā veidā, gan arī elektroniski. Plašāka informācija mūsu mājaslapā a12.lv.

Viss ir iespējams

Sporta žurnālists un komentētājs Anatolijs KREIPĀNS dzimis Daugavpilī un bērnību pavadījis netālajā Kraujā, ko vēl tagad sauc par savu miera ostu un kur aizbrauc ikreiz, kad ir brīvāks brīdis. Tas gan nav bieži, jo Anatolijs strādā daudz: gatavo un ierunā sporta ziņas, raksta spēļu apskatus, komentē sacensības un regulāri papildina savu “dainu skapi” – mapes, žurnālus un klades ar sporta faktiem un rezultātiem, kas pēcāk noder, komentējot spēles. Ne velti daudzi viņa zināšanas sportā dēvē par enciklopēdiskām.

Ar Anatoliju Kreipānu tiekamies Daugavpils stadionā “Lokomotīve” īsi pirms spīdveja sacensībām. Fonā rūc motori, sportistiem iesildot savus uzticamos darba zirgus – motociklus. Arī Anatolijs iesildās komentēšanai – pārrunā sacensību gaitu ar tiesnešiem un ievāc vēl pēdējo informāciju par pretiniekiem – motosportistiem no Tarnuvas spīdveja komandas Polijā. Tikmēr uz stadionu plūst skatītāju straumes, lai atbalstītu savējos.

            Profesionāla sporta spēļu komentētāja noslēpumi – uzziniet tos, lasot žurnāla augusta/septembra numuru.

Piešķirt jaunu jēgu

Mākslinieks ANDRIS KAĻIŅINS Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis scenogrāfa izglītību un kā izrāžu vizuālā tēla veidotājs sevi pierādījis jau vairākos teātros. Beidzamajā laikā par Andri vismaz tikpat daudz var dzirdēt arī kā par gleznotāju – aizvadītā gada laikā viņam bijušas vairākas personālizstādes. Jaunākā no tām – “Baltā zāle” mākslas telpā TUR – nokļuva arī “Purvīša balvas” žūrijas redzeslokā. Andra gleznas ir vienkrāsainas, to vēstījums uzticēts konkrētās krāsas īpašībām. Minimālisms raksturīgs arī viņa scenogrāfijas darbiem.

Kur meklējams Andra Kaļiņina mākslas ceļa sākums – lasiet žurnāla augusta/septembra numurā.

Foto Agnese Zeltiņa

Normunds Dukaļskis un viņa dzīvesstila bizness

“Vairāk nekā desmit darbinieki, lielākas ražošanas telpas un nopietna ražošana. Protams, tas tik un tā būs mazais bizness, bet stabils un tepat reģionā. Produktam tirgus niša ir laba, ir jāpaplašina sortiments, jāturpina mērķtiecīgi attīstīties un augt,” tā savu kokapstrādes uzņēmumu pēc pieciem gadiem nākotnē redz uzņēmuma īpašnieks Normunds Dukaļskis. SIA “Dunorm” Rēzeknes novadā darbojas kopš 2020. gada un ir viens no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Rēzeknes biznesa inkubatora dalībniekiem.

Normunda ieteikumi iesācējiem biznesā un paša pieredze. Uzziniet, lasot žurnāla jauno numuru.

Tautas mākslas vēstījuma gleznas

Ukrainiete LILIJA MALIAROVA Rēzeknē dzīvo kopš pērnā gada jūnija. Lilijas grafiks ir ļoti piesātināts – nupat atklāta pirmā gleznu personālizstāde Rēzeknes novada pašvaldības administrācijas ēkā, daudz laika tiek veltīts bērniem, līdzās darbam mācības autoskolā, vēl pošanās ciemos uz Ukrainu, lai bērnu brīvlaikā apciemotu savus un vīra vecākus. Skatoties uz plaukstošo jauno sievieti, grūti iedomāties, ka viņa gājusi cauri dzīvošanai okupētajā Izjumā, karā zaudēts vīrs, bēgšana no kara cauri visai Krievijai bez graša kabatā, pilnībā paļaujoties uz krievu brīvprātīgo palīdzību. Un nonākšana Latvijā, lai mēģinātu sākt dzīvi no jauna. Par ukraiņu gara spēku, mākslu un sadzīvošanu ar kara radītajām traumām žurnāla “A12” saruna ar Liliju Maliarovu.
Lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Brīnums, kurš paliek

To, kas mums pieder, īpaši novērtējam krīžu un nemieru laikos. Maijā atzīmējam Latvijas neatkarības atjaunošanu, atjaunotajā valstī ir dzimušas jau divas paaudzes. Vēsturiski neatkarības atjaunošanas process bija vairāku politisku notikumu secība, kura sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību veidošanos, deklarācijas pieņemšanu un valsts neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu. Šobrīd lolojam un sargājam to, kas mums pieder, tomēr publiskajā telpā izskan atšķirīgi viedokļi par mūsu valsts vērtībām. Kā veidojās tad un kā attīstās tagad mūsu sabiedrība – saruna ar Kazimiru Šļakotu.

Sarunu lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Foto Māris Justs.

Desmit kā viens

Pirmā no pamatiem celtā akustiskā koncertzāle Latvijā – Latgales vēstniecība “Gors” – maijā atzīmēs 10 gadu jubileju. “Gorā” notiek viss: koncerti, opera, balets, teātris, izstādes, kino, semināri, pat laulības un jubileju svinības. “Gors” ir kļuvis par Latgales seju. Desmit gadu garumā koncertzāle ir izveidojusi augstu kultūras dzīves kvalitātes latiņu. “Gora” vadītāja Diāna ZIRNIŅA un Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona RUPAINE ir svarīgākie zobratiņi sarežģītajā “Gora” mehānismā. Koncertzālē strādā no tās pirmsākumiem un, kā pašas teic, ir saslimušas ar “Goru”.

Par to, kāda bija GORA pirmā desmitgade, kā koncertzāles idejas autoriem izdevās izlauzties cauri apkārtējo neticības un skepses labirintu pirms GORA tapšanas un aizkulišu stāstus lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Foto no privātā arhīva.

Ir juostruodoj!

Tehnologeju zynuotuoja, bloga Kursors.lv golvonuo redaktora KRISTAPA SKUTEĻA vuords vysmoz daļai ļaužu varātu byut zynoms. Ka nav skaiteits blogs, tod maneita juo aktivitate tviterī, dzierdāts tehnologeju apskots radejā Star FM catūrtdīņu reitūs voi koč kod radzāts televizejā. Socialajūs teiklūs Kristaps nasabeist nu tīšys volūdys i ari myusu sarunā atkluoti stuosta par sovu profesionalū ceļu, Kursors.lv tehnologeju apskotu atškireibu nu influenceru reklamom, kai ari sovom puordūmom par Latvejis lauku dzeivi iz prīšku. Kristaps leluokū daļu bierneibys pavadejs Ludzys nūvoda Pušmucovā, kur īsavuicejs struoduot, i dorbs jam ari niu ir lela vierteiba.
Vairāk lasiet žurnāla februāra/marta numurā.
Foto Amanda Anusāne

Dzīvot tautas mūzikā

Sarunu ar Gunāru Igauni ir grūti aprakstīt, tā ir jāredz. Vai vismaz jādzird. Jādzird Gunāra sulīgie epiteti, sirsnīgie smiekli, instrumentu spēle un stāsti, kuros ik pa laikam viņš pāriet uz savu dzimto latgaliešu valodu. Rakstot ir vēlme pēc daudzām izsaukuma zīmēm teikumu beigās. Jo Gunārs deg par savu darbu, idejām, ģimeni un Latgali. Uzaudzis un skolojies Rēzeknes novada Dricānos, viņš nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo turpat netālajā Gaigalavā. Turp var doties aplūkot viņa radīto Mūzikas instrumentu muzeju un darbnīcu, Šmakovkas muzeju, mājīgo hosteli “Muzikanti”. Gunāru var satikt ballēs, koncertos, festivālos, redzēt televīzijā.  Sava uzņēmuma mājaslapā viņš saka: “Tautas mūzika ir mana dzīve. Gan izglītība, gan ģimene, gan daudzu gadu darbs – tas viss nesaraujami saistīts ar mūziku.”

Interviju ar Gunāru Igauni varat izlasīt žurnālā “A12”.

Foto Māris Justs