Tag: #radošielatgalieši

Edītes Husares domugraudi

EDEITE HUSARE jau daudzus godus ir zynoma kai vīna nu leluokajom latgalīšu volūdys popularizātuojom. Jei načeikst, ka latgaliskajam koč kas datryukst voi nateik īdūts, bet izdora poša. Edeitis vadeibā ir realizāti latgaliskī projekti vysaiduos jūmuos, treis leli dorbi padareiti voi aizsuokti ari paguojušajā godā: izdūta „Muna dzīšmu gruomota”, sataiseits Instagram konts @Latgola virtualai Latgolys apceļuošonai, kai ari darbeibu suocs latgalīšu rakstnīceibai veļteits raidīroksts (podkāsts) „Puslopys”. Pi kaidu atziņu Edeite ir tykuse, struodojūt ar latgaliskajim projektim – par tū losit

Žurnāls A12!
Foto: Kristīne Pokratniece

Gribu, lai ir skaisti

IRĒNA ZEPA dzīvo netālu no Rogovkas, Nautrēnu pagasta Lešku ciemā. Pavisam netālu no dzimtās vietas. Sanācis tā jocīgi – mājas pašas viņu atradušas.
„Tā jau runā, ka dzīvē nav nejaušību, tikai likumsakarības. Bet, ja man kāds būtu teicis, ka es dzīvošu kādreiz Rogovkā, nu nekad! Nu, lūk, vajadzēja nodzīvot pusi mūža, apiet pasauli, apceļot Āfriku, Ameriku, Indiju, lai atgrieztos te. Nekad jau par to nesapņoju, man ir licies, ka te jau nav nekā skaista, ne kalnu, ne ezeru, ne ainavas, vienmēr sapņoju par skaistu māju pie ezera. Bet tāds liktenis.
Te viss bija ieaudzis džungļos, skursteni nevarēja redzēt. Bet tad, kad es atbraucu uz šejieni, iedomājies, te ziedēja magones! Ar to bija viss pateikts, sapratu, ka šī vieta ir mana.
Es tā smiedamās saku – mana mazā džungļu paradīze. Nu jau būs sestā vasara.”
Par “magoņu meitu” Rogovkā IRĒNU ZEPU un citiem sīkstajiem latgaliešiem lasiet jaunajā žurnāla “A12” numurā.

Foto:

Māris Justs

Syltajā molā – Aņdeņūs

Ar sirsneigu humoru i mīlesteibu bārnu acim Vuorkovys nūvoda Aņdeņu cīms 80. i 90. godūs paruodeits EGITYS KANCĀNIS stuostu kruojumā „Syltuo mola”, gruomota nūvārtāta ar „Boņuku 2019”. Egita ir reidzineica, bet „A12” ar jū pasarunuot dūdās iz Aņdenim. Tī sateikam Egitys mamu i tēti – Mariju i Juoni Kancānus. Tai teikom pi jaunu Aņdeņu stuostu. (..)

Volūdys sleipiešona

Gruomotys „Syltuo mola” redaktore ir Lideja Leikuma, profesoris juvelera precizitate, lobojūt tekstu latgaliski, naprosa komentaru. Egita apgolvoj, ka taišni volūdys sleipiešona prasejuse daudz vairuok laika par raksteišonu: „Beju nūdūmovuse, ka teksts Lidejai liksīs par primitivu, nainteresantu, napublicejam i vyss, lai īt tys projekts… Jei izlaseja i suoce smītīs: „Byus labi!” Jei car itim tekstim atguodova sovys bārnu dīnys, ar jū beja cīš vīgli struoduot, es pat najutu, ka mums kaida godu starpeiba. Tai nu septembra da novembram kotru pyrmūdīni ar Lideju piec juos lekcejom sešūs septeņūs sasatykom LU Humanitarūs zynuotņu fakultatē i lobovom kotru teikumu. Jei maņ praseja: „Izlosi itū teikumu, kai jū vēļ var pasaceit?” Bet maņ vysod ir treis varianti, mes izalasejom vīnu. Leikuma prosa, kai pi jiusu soka „rūgušpiens”. Vacmama saceja „reuguļs”, baba saceja „blyugžyns”, tāvs soka „ryugušpīns”. Īlykom „blyugžynu”, kam mozuok dzierdāts variants. Tai pi kotra vuorda.

Maņ 18. novembrī, taišni iz Latvejis symtgadi, beja paradzātys kuozys. Es Lidejai paziņovu, ka juopīlīk punkts, vaira nav laika. Pādejū reizi sasatykom pyrms 18. novembra, 22.00 stuņdēs beja juopamat fakultatis āka, izguojom, bet daudz vēļ palics, kū nūsleipēt. Izdūmovom, ka staceja tok vaļā. Kur agruok beja uzgaidomuo telpa, tagad nav sūleņu. Mes apsametem iz trepu betona apmalis. Apsorgs staigova, staigova garum mums, suoce vērtīs aizdūmeigai i pat praseit, kū mes te dorom. Beidzūt puorsalīcynova, ka mes naasam beistamys. Muns tūpūšais veirs gaideja pi stacejis mašynā, tik divūs naktī varēja izvoduot myus pa sātom.”

Pylnu Sandrys Ūdris tekstu losit Žurnāls A12 jaunajā numerī.
Foto: Māris Justs

Egita KancāneLidija Leikuma#Andiņi#Andeņucīms#SiltuoMola#Stuosti#Latgola#Latgale#kultūrasmedijs#Austrumlatvija#Latgalesmedijs#aktuāli#radošielatgalieši

Turpināt lasīt