Tag: #Latgaleskeramika

RABARBERS MĀLA KALNĀ

Akminīšu kalnā līst. Tajā pašā kalnā, kur, nezināma Meistara rokām rindām vien sastādīti, kuplo ozoli. Līst tikpat auksts lietus kā pirms pieciem gadiem novembrī, kad pēdējoreiz ciemojos Kaunatas pagasta Akminīšos pie podnieka Evalda Vasilevska. Viņam patika virpot podus te, kalnā, kad visapkārt dzied putni, un to viņš darīja līdz pat 2018. gada liktenīgajam augustam.
Bet maija lietus tomēr ir citādāks, caurspīdīgi zaļgans, urdošāks un cerīgāks, tāds, kas modina saknes, kas neļauj gulēt ne ozolzīlēm, ne cilvēkiem, kas izmērcē mālus, lai pielīp apaviem. Akminīšu mālus ir grūti notīrīt, no tiem ir grūti tikt vaļā, tas ievelk sevī un neļauj aiziet projām.
Evalda dzīvesbiedre, mākslas vēsturniece EVIJA VASILEVSKA šajos mālos ir iestigusi jau vairāk nekā divdesmit gadus. Tagad viņa kopā ar bērniem, Elvīru, Elizabeti un Eliāsu, ir apņēmusies atdzīvināt Akminīšus, vietu, kura tik daudziem Latvijā saistās ar Latgales podniecību. Te veidojās Tradicionalūs Zineibu tureituoju bīdreiba Pūdnīku skūla, kur ap Evaldu Vasilevski pulcējās talantīgi jaunieši, lai uzturētu un koptu tradicionālajā mantojumā balstītu jaunradi. Nu jau Akminīšu ceplis trīs reizes ir izkurināts, nupat uz cepļa kurināšanu podnieki pulcējās pirmsjāņos, 19. jūnijā, gluži kā toreiz, kad to darīja Evalds. Tajā tika apdedzināti arī Evijas veidotie trauki. 2019. gadā tika izdota viņas apjomīgā grāmata par Evaldu Vasilevski. Tagad iecerēts lielāks darbs par mākslas zinātnieku Jāni Pujātu. Bet – pāri visam ir rūpes par bērniem un Akminīšu māls, kas ir pārpilns ar visādām zīmēm.
Visu Anna Rancāne rakstu lasiet žurnāla “A12” jūnija/jūlija numurā.

Keramika Rēzeknes novadā

Žurnāla aktuālā numura PIELIKUMĀ – par Latgales keramiku Rēzeknes novada Ozolaines un Griškānu pagastos. Par Podnieku dienām, par “CUKRASĀTAS” UN “SVEČTURU” rokrakstu un darbu realizācijas iespējām.
STAŅISLAVS VIĻUMS: “Interese par Latgali un podniecību visu laiku ir bijusi, lielāka vai mazāka. Strādājam ar saviem klientiem, veikaliem, restorāniem un līdz ar to darbības modelis ar konkrētiem pasūtījumiem attīstās. Mums viss ir saplānots, ko un kā mēs darām. Daži brauc pie mums, mūsu traukus var iegādāties Rīgā. Liela daļa darbu aiziet projām no Latvijas, tūristi paņem līdzi, ārzemniekiem melnā keramika ir pieprasīta. Trauki ir visur, tikai Antarktīdā nav, Eiropā, Japānā, Āzijā ir. Jau 30 gadus veidoju podus, te visu kalnu ar podiem varētu noklāt.”
ANATOLIJS VITUŠKINS: “Cilvēki pazīst Latgales keramiku un vēlas iegādāties tieši to. Gadatirgos bieži jautā par Ušpeļu darbiem.
Patīk sarkanie trauki, tos lieku katrā ceplī, tie pievērš uzmanību.
Cilvēkiem patīk daudzžuburu svečturi, ko var uz kamīniem novietot vai jubilejās dāvināt. Svečturis rada gaismu, simbolizē dzīvo. Man pašam patīk sarkanie, paša izlolotā krāsa.”
Foto: Māris Justs