Tag: #mūsējietur

Kā gan bez teātra!

“Kāpēc mums ir vajadzīgs teātris? Tas ir stāsts par mūsu dvēseles izaugsmi un garīgo kultūru. Īpaši šajā laikā, kad notiek karš, mums jābūt kritiski domājošiem un jākopj sava garīgā pasaule. Tā sadursme, kas šobrīd notiek, ka garīgums nav nepieciešams, dominē tikai materiālisms, ir šausmīga. Tas konflikts var novest pie ļoti lielas krīzes. Ir ļoti skumji, ja cilvēki domā, ka kultūra nav vajadzīga. Gribētos, lai tie, kuri tā saka, noņem aizsargmehānismus, kurus sev ir uzlikuši. Ja cilvēkam ir bail, viņš nocietinās un tad jautā, kāpēc viņam vajag mākslu. Bet māksla var attīrīt, tu vari stāvēt pie gleznas un raudāt, un palikt kaut uz sekundīti labāks cilvēks šajā pasaulē, vai arī pēc teātra izrādes padomāt.” (Inese Mičule, režisore, “A12” 2022/2023)
Žurnālā “A12” šī un citas Latgales cilvēku atziņas.
Žurnāls “A12” – ceļš uz Latgali. Patiesi, dziļi, skaisti.
Žurnāla “A12” abonements – lieliska dāvana svētkos!
Foto Māris Justs

Joku gabalus nespēlēsim

Iedzīvotāju iesaiste kopienas dzīvē caur teātra mākslu Latvijai ir jauna pieredze. Balvu novadā vēl pirms kovida laika tapa Tilžas teātra “Spogulis” kopienas laikmetīgais iestudējums “Breinuma līpa”, kura iniciatore ir amatierteātru režisore Inese Daukste. Izrāde balstījās uz izzinātajiem ciema stāstiem, to izspēlē iesaistot Tilžas iedzīvotājus. Tiekoties ar Inesi, lūkojam rast atbildes uz jautājumiem par attālāku vietu nākotnes izredzēm un paša cilvēka līdzdalību savas dzīves vides veidošanā.

Vairāk – žurnāla jaunajā numurā.

Foto autors Māris Justs

Žurnāls “A12” – pozitīva dāvana svētkos! Abonē, un tiekamies sešas reizes gadā.

 

 

Žurnāla “A12” abonements – lieliska dāvana svētkos!

“Mēs svinam svētkus, lai pārveidotu mūsu dzīvi, un kaut kas nozīmīgs sakustas mūsu dvēselēs. Tas ir aicinājums uzdrošināties dzīvi sākt no jauna.”

/Aigars Bernāns, no mūka A. Grīna pierakstiem, “A12”/

Žurnālā “A12” šī un citas Latgales cilvēku atziņas.

Žurnāls “A12” – ceļš uz Latgali. Patiesi, dziļi, skaisti.

Žurnāla “A12” abonements – lieliska dāvana svētkos!

Kad es pārvēršas par mēs

Ināra Groce, rubrika Es un mēs

Kad es pārvēršas par mēs

Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaits ir 210,9 tūkstoši, visvairāk iedzīvotāju ir emigrējuši no Latgales. Diasporā tiek uzturēts latvietības gars, un aktīvākās biedrības nezaudē saikni ar Latviju. Tiekamies ar Norvēģijas pilsētas Bergenas latviešu diasporas pārstāvēm – Ilgu Švāni, Baibu Zāli un Antru Sundi, latviešu biedrības “Bergausis” aktīvistēm. Tikāmies mākslas draugu plenērā Latgalē. Dažas atziņas no diskusijas par latviešiem šeit un pasaulē.

  • Ilga: “Kopjot latvietību, vispirms jādod iespēja bērniem. Biedrībā esam piesaistījuši lielu skaitu jaunās paaudzes, tad nonācām līdz tam, ka arī vecākiem nepieciešams piedāvājums. Mums darbojas latviešu amatierteātris, folkloras kopa, valodas skoliņa “Bergausis”, grāmatu klubs un arī luterāņu-latviešu draudze, koris. Kori gan savu nevar nodibināt, jo nav diriģenta. Ceram, ka kāds ieceļos, pagaidām sadarbojamies ar Oslo kori un diriģentu.”

 

  • Ilga  “Biedrības veiksmes stāsts: ir divi, pieci aktīvisti, kuri ziedo savu laiku un aicina visus kopīgi darboties, – esam aktīvi, pateicoties tiem trakajiem, tāpēc viss notiek. Bergenas folkloras kopa rāda pozitīvo piemēru, ka latviešiem ir jāsanāk kopā. Sāk veidoties līdzīgas kopas arī citās Norvēģijas pilsētās. Nevajag baidīties, ka viens ir tur, bet cits citur – sanākot kopā, rodas labi darbi un iedvesma darīt skaistu un paliekošu. Diasporā tas ir svarīgs darbs.”

 

  • Ilga: “Bergenā latviešu izaugsme nav bijusi tik vienkārša. Saskārāmies ar klasisko izaicinājumu – kā parunā: kur latvieši, tur daudz partiju, katram savs un nav vēlēšanās vienoties. Tomēr, ja ir atvērts skats uz dzīvi, saproti, ka kopā var izdarīt vairāk. Pēdējos gadus esam kopuši tieši sadarbību, veidojot biedrību kā organizāciju lietussargu, kuras sadarbojas un organizē pasākumus. Mēs tomēr neesam tik daudz latviešu, lai būtu, piemēram, divi deju kolektīvi, tāpēc apzināti visās situācijās meklējam to, kas mūs vieno un kā mēs varam apvienot tās atšķirības, lai ir efekts, nevis defekts.”

Turpināt lasīt

Ticēt īstam un dabiskam

Katrā valstī ir no ekonomiskajiem centriem attālāki reģioni, kuru burvība slēpjas cilvēku attiecībās, kultūras izpausmēs un lēnākā dzīvesveidā. Itālijas dienvidi, Sicīlija rada asociācijas ar Latgali, tikpat krāsaina un daudzveidīga un ne tik bagāta. Iepazīstot Palermo tradīcijas, mūsu pavadone ir vīnzine JEĻENA BEZANE. Jeļenu, tāpat kā filmas “Spītnieka savaldīšana” varoni, ir savaldzinājis ne tikai itālis, bet arī saulainā Sicīlija, kurp arī pārcēlusies un atradusi savu aicinājumu mazo vīnaudzētavu popularizēšanā sociālajās platformās.

Par Jeļenas bērnību Daugavpilī un vīna noslēpumiem lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Ticība

“Ticība cilvēku paceļ līdz neiespējamības robežai. Ticēt tam, ko nevar saprast ar prātu.”

/Andrejs Trapučka/

Žurnālā “A12” šī un citas latgaliešu atziņas.

Žurnāls “A12” – ceļš uz Latgali. Patiesi, dziļi, skaisti.

Foto Laura Mazure

Abonē A12 nākamajam gadam

“Anglijā ir skaidri likumi, tur respektē darbinieku, darba devējam vari pateikt, ka ir neciešami darba apstākļi, un viņš mēģina to labot, nevis atbild – re, kur durvis, un aiz tevis vēl gaida desmit cilvēku, kuriem vajag darbu. Anglijā novērtē cilvēku, kurš kvalitatīvi strādā. Latvijā darbinieks bieži vien ir atkarīgs no priekšnieka ambīcijām, no sabiedrības spiediena.
Latvijā bez iemesla vari vienkārši nepatikt kā cilvēks. Un tad radīs apstākļus, lai tu no darba aizietu pats.”
Daugavpiliete Kristine Lipkova ar ģimeni Anglijā dzīvo jau sešus gadus. Kāpēc viņa pārvācās un ko ir secinājusi, esot prom no Latvijas, – par to žurnālā “A12”.

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Māris Justs