Jaunais žurnāla “A12” aprīļa/maija numurs – gaismas un iespēju stāsti
Izgaismojam personības un procesus, kas maina vidi mums apkārt.
- Radošums ar atbildību un kvalitāti – intervija ar Aigaru Runči par grupas “Borowa MC” aktualitātēm un jaunajiem projektiem.
- Atvērt durvis latgaliskajam – kas ir latgaliskums un kāpēc tas ir svarīgs?
- Iespēju horizonts – Ieva Leišavniece, Sandra Igaune un Krista Medne iegādājušās ūdenstorni Balvu centrā, lai radītu vietu, kur satikties un atpūsties.
- Sarunas pie Lubāna – dramaturgs Jānis Balodis par kopienas teātri un tā lomu vietējās identitātes stiprināšanā.
- Latgales kontrabass Dānijā – intervijā ar mūziķi Eināru Eversu – kā mentalitāti varam sadzirdēt orķestra skanējumā.
- Inka – sakritības un zīmes, kuras sauc uz Latgali.
Šis numurs ir veltīts tiem, kuri rada, iedvesmo un redz iespējas tur, kur citi redz robežas.
Žurnāls A12 – pa īstam par mums!
Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.
Pie jaunās uzņēmējas Karīnas Stivriņas Krāslavas novadā nokļūstam pa sniegotiem lauku ceļiem, baudot meža ainavas un baltā tērptās viensētas. Viesu māja „Karina home” ir izveidota bijušajā veikalā, atklājot citu redzējumu tik ierastām un vienmuļām ēkām, jo apmeklētāji aizvien vairāk novērtē estētisku un vietai raksturīgu vidi. Karīna atklāj, ka ir ļoti gribējusi radīt ko jaunu tieši šeit un veidot piepildītu dzīvi laukos.
“Ne tikai pasaulei, bet pašai Latvijai bija pārsteigums par ļoti glezno, krāsaino un dzīvespriecīgo kopskatu. Ļoti daudzas audējas precējušās ar baltkrieviem vai pašām ir baltkrievu saknes, tur klāt nāk tā dzīvespriecīgā stīga. Man tā asociējas ar Latgali, segas uzzied kā puķes. Kad visu saliek kopā, tad rāmais vidzemnieks tā kā dabū ar mietu pa pieri. Cik tas ir krāsaini un dzīvespriecīgi! Vidzemē ir ļoti niansētas krāsu pārejas, smalkākas krāsu nianses, bet Latgalei ir sulīgas, spēcīgas, izteiksmīgas krāsas.”
