Tag: #Viļaka

A12 Nr.2/77, 2025

Jaunais žurnāla “A12” aprīļa/maija numurs – gaismas un iespēju stāsti

Izgaismojam personības un procesus, kas maina vidi mums apkārt.

  • Radošums ar atbildību un kvalitāti – intervija ar Aigaru Runči par grupas “Borowa MC” aktualitātēm un jaunajiem projektiem.
  • Atvērt durvis latgaliskajam – kas ir latgaliskums un kāpēc tas ir svarīgs?
  • Iespēju horizonts – Ieva Leišavniece, Sandra Igaune un Krista Medne iegādājušās ūdenstorni Balvu centrā, lai radītu vietu, kur satikties un atpūsties.
  • Sarunas pie Lubāna – dramaturgs Jānis Balodis par kopienas teātri un tā lomu vietējās identitātes stiprināšanā.
  • Latgales kontrabass Dānijā – intervijā ar mūziķi Eināru Eversu – kā mentalitāti varam sadzirdēt orķestra skanējumā.
  • Inka – sakritības un zīmes, kuras sauc uz Latgali.

Šis numurs ir veltīts tiem, kuri rada, iedvesmo un redz iespējas tur, kur citi redz robežas.

Žurnāls  A12 – pa īstam par mums!

 

A12 Nr.73, 2024

Žurnāla “A12” augusta/septembra numurā lasiet:
• Par misijas apziņu Latgalē un pārmaiņu procesiem vietējā kopienā. Portugālietes Mafaldas un latgalieša Edgara savstarpējā sinerģija, dzīvojot meža ielokā.
• Kas kopīgs ir ikonām, vilcieniem un Roberta Mūka muzejam? Gleznotāja Gita Palma stāsta par mākslu, kultūru un muzeja dzīvi.
• Īstais Rēzeknes iebiezinātais piens bija pazīstams cilvēkiem daudzās pasaules malās, joprojām mīļš arī rēzekniešu atmiņās. Pārtikas tehnologs-inženieris un vēsturnieks Artūrs Āboliņš atklāj, kas ir izpētīts par “Rēzeknes piena konservu kombinātu” un kāda vērtība ir seno pārtikas produktu iepakojumiem.
• Robežu sargā ne tikai žogi, bet arī cilvēki, kuri dzīvo pierobežā un ar mīlestību strādā laukos. Rakstā par Ilgu un Juriju Ivanoviem lasiet par viņu saimniekošanu dabisko pļavu ielokā, pagūstot gan attīstīt amatniecību, gan vadīt radošās darbnīcas un ekskursijas Zilupes apkārtnē.
• Viļakā tiekamies ar privātkolekcijas “Abrenes istabas” veidotāju un kolekcionāru Dzintaru Dvinski. Dzintars ir aizrautīgs novada vēstures pētnieks, kurš ar senām lietām restaurē pagātnē notikušā stāstus.

Visas dziesmas ir par mīlestību

Ziemeļlatgales dziesmu teicēja ANNA ANNUŠKĀNE no Viļakas pārstāv paaudzi, kas tradicionālo kultūru pārmantojusi, dziesmas mācoties no savas mātes un vecāsmātes. Anna vairāk nekā 20 gadus dzied un vada folkloras kopu “Atzele”, kas īpašu uzplaukumu piedzīvoja pēdējo gadu laikā. Folkloras kopas “Atzele” dalībnieki snieguši vērtīgu ieguldījumu novada folkloras izpētē, dodoties folkloras ekspedīcijās, tradicionālās kultūras mantojums ir dokumentēts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikologu lauka pētījumos un glabājas akadēmijas mūzikas arhīvā. Šis darbs nav palicis nepamanīts, starp Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju saņēmējiem ir arī Anna Annuškāne.

 

“Annas Annuškānes un folkloras kopas “Atzele” īpašais nopelns ir vēlīnās izcelsmes instrumentālās tradicionālās mūzikas saglabāšana un popularizēšana. 20.gadsimta beigās lielāka vērība vairāk tika pievērsta tradicionālai dziedāšanai un etnogrāfiskajiem ansambļiem, tāpēc folkloras kopa “Atzele” netika pienācīgi novērtēta. Taču 21.gadsimta otrajā desmitgadē folkloras kopa “Atzele” un pati Anna Annuškāne kā teicēja Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras panorāmā jau ieņēma to nišu, ko pirms tam dalīja vairāki etnogrāfiskie ansambļi, kuros tobrīd jau bija nomainījušās paaudzes”, tā teikts Valsts kultūrkapitāla fonda pieteikumā. Žurnāls “A12” tiekas ar Annu Annuškāni sarunā par mīlestību un piedošanu.

Foto Māris Justs

Viļaka – izglītības pilsēta pierobežā

Inga Čekša Ratniece, Foto: Māris Justs
Viļakā vienkopus atrodas vairākas skolas: ģimnāzija, pamatskola, mūzikas un mākslas skola, bērnu un jaunatnes sporta skola.  Gribētos, lai te izveidojas pierobežas ģimnāzijas pilsētiņa – satiekot mūs, saka Viļakas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Veneranda Medne.
Vēstures fakti:  Viļakas Valsts ģimnāzija savu darbu sāka 1931.gadā kā humanitārā tipa ģimnāzija. 1944.gadā nosaukums tika mainīts, tā saucās Viļakas pilsētas vidusskola. 1996.gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu Valsts ģimnāzijas statuss atjaunots.

Turpināt lasīt

Viļakas Jauniešu iniciatīvu centram – 5

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Šī gada 1.novembrī Viļakas Jauniešu iniciatīvu centrs svinēs 5 gadu jubileju. Kopš tā izveides centru vada Madara Jeromāne. Kā stāsta vadītāja, tad centrs ir vieta, kur jaunieši sevi pilnveido neformālajā izglītībā, lietderīgi pavada savu brīvo laiku un paplašina redzesloku. Šo gadu laikā tas ir strauji attīstījies: no divām pagrabstāva telpām Viļakas Valsts ģimnāzijas pagrabā “izaudzis” līdz burvīgai divstāvu ēkai bijušajā mežniecības ēkā, kuru jauniešiem uzdāvināja Zemkopības ministrija.
,,Ikvienam jaunietim ir dota iespēja pašam izstrādāt jauniešu apmaiņas un cita veida projektus, apmeklējot dažādas bezmaksas apmācības un konsultējoties jauniešu centrā vai pie projektu vadītāja Viļakas novada domē’’ – tā Madara Jeromāne.

Turpināt lasīt

Luterāņi Viļakā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Pierobežas mazajā Viļakā atrodas trīs baznīcas un to draudzes: Jēzus Sirds Romas katoļu draudze,  luterāņu draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.

Nākamā gada rudenī Viļakas evaņģēliskā luterāņu baznīca svinēs 90.gadu jubileju. Luterāņu draudze dibināta vēl agrāk, proti, 1920.gadā. Sākotnēji dievkalpojumi tika noturēti vietējā skolā. 1926.gadā Viļakas pagasta padomes toreizējais priekšsēdētājs, mežzinis Kārlis Jozuus ierosināja Viļakas Ziemeļu karapulka pakalnā būvēt luterāņu baznīcu. Tās celtniecībai viņš norīkoja speciālus cilvēkus, kuri staigāja pa mājām un no draudzes locekļiem vāca ziedojumos cimdus, zeķes, lakatus, tamborējumus, tad rīkoja bazārus un ieguva naudu dievnama celtniecībai.  Būvniecības darbi sākās 1926.gadā pēc  J.Cīruļa projekta ar 120 sēdvietām. Darbi tika pabeigti divu gadu laikā. 1928.gada oktobrī jaunais dievnams iesvētīts. 1939.gadā H.Kolbe baznīcā iebūvēja ērģeles ar 72 stabulēm. Par unikālām tās tiek atzītas arī mūsdienās.  Turpināt lasīt

Pieaudzis velotūristu skaits Ziemeļlatgalē

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Kaut arī Viļakas novada Tūrisma informācijas centram nav velobraucēju skaitītāja, tomēr ikviens iedzīvotājs izjūt velotūristu rosību Viļakā un tās apkaimē. Kā stāsta centra vadītāja Linda Biseniece – Mieriņa, te ierodas tūrists, kurš izceļojis visu Latviju, bet Viļakā nav bijis. Šī puse ir neiepazītā. Tie ir velobraucēji gan no Latvijas, gan ārzemēm. Modē ir dabas tūrisms. Tādējādi cilvēki ļoti grib būt tuvāk dabai, klusumam un mieram. Līdz ar to Viļakas puse ir ideāls variants, kur to visu var iegūt. Par to ir pārliecināta Linda Biseniece – Mieriņa. Ārzemniekus piesaista arī robežas tuvums, vēloties pietuvoties Latvijas – Krievijas robežai. Viņiem tā ir eksotika.

Turpināt lasīt

Viļakā notika pirmais starptautiskais glezniecības plenērs

Inga Čekša-Ratniece

Latgalē glezniecības plenēri jau notiek gandrīz 40 gadus. Pirmais bija Krāslavā. Aktivizējās arī citas pilsētas un novadi kā Rēzekne, Ludza, Daugavpils, Preiļi, Riebiņi. Katrs plenēra rīkotājs meklē savai vietai raksturīgo izpausmi glezniecības pasaulē. Tāds tagad ir arī Viļakai, aizvadītājās divās nedēļās rīkojot pirmo glezniecības plenēru ,,Valdis Bušs’’.

,,2017. gada 25. jūlijā māksliniekam Valdim Bušam paliktu 93 gadi. Mākslinieka dzimšanas dienā Viļakā mēs atklājam starptautiskā glezniecības plenēra dalībnieku darbu izstādi. Satikšanās iemesls ir mūsu apzināšanās, ka Valda Buša atstātais mantojums ir nozīmīgs Latvijas un pasaules mērogā. Mēs vēlamies to saglabāt, darīt pieejamu un lepoties ar to. Mēs apzināmies savu atbildību mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Jo tieši šajā pusē – Susāju pagasta Pokševas ciemā ir uzsācies izcilā latviešu ainavu meistara dzīves ceļš,” stāsta Balvu mākslas skolas direktore, izstādes atklāšanas pasākuma vadītāja Elita Teilāne. Turpināt lasīt

Kas ir atradies Viļakas ezera krastos?

Šis jautājums ir ieinteresējis gan Viļakas tūristus un ciemiņus, gan pašus iedzīvotājus. Tādējādi Viļakas novada muzeja darbinieki, izmantojot sava arhīva materiālus un uzklausot vietējo ļaužu stāstus, izveidoja izstādi ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’.  Izrādās, ka Viļakas ezera krasts bijis kultūras un izglītības, arī rūpniecisks centrs. Atradusies skola, muiža, pils, karavīru kazarmas un linu fabrika. Izstādē aplūkojamas senās fotogrāfijas, arheoloģiski un sadzīves priekšmeti, pils makets, arī mūsdienu fotomateriāli ar iemūžinātiem dabas skatiem pie ezera – informē Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa.  Vadītāja norāda, ka izstāde nav apjomīga, taču tā spilgti ataino, cik Viļakas ezers ir nozīmīgs iedzīvotājiem.

Izstāde ,,Viļaka un tās apdzīvotība ezera krastos’’ Viļakas novada muzejā būs apskatāma līdz 30.jūnijam.

Jāpiebilst, ka Viļakas novada muzejs atrodas pilsētas kultūrvēsturei nozīmīgā 1913.gadā celtajā katoļu draudzes mājā, to tautā dēvē arī par ,,Gaismas zāli”. Muzejs stāsta par Viļakas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes vēsturi no 13.gadsmita līdz mūsdienām.

DSC_0129

Fotogrāfijas no izstādes par Viļakas ezeru un apdzīvotību
tā apkārtnē. Izstādes pamatā ir senas fotogrāfijas. Marienhauzenas pils maketu veidojuši Viļakas mākslas skolas audzēkņi.

krasainais_logo