Šķiet, ka INESI ROZI no Cēsu novada Drabešu muižas amatu mājas un folkloras kopas “Ore” kā spilgtu Vidzemes folkloras norišu kurbulētāju un pārstāvi zinu tikpat ilgi, cik pati esmu aktīva folkloras nozares procesos. Tie ir vairāk nekā piecpadsmit gadi. Taču tikai pavisam nesen ar lielu izbrīnu uzzināju, ka šī rosīgā vidzemniece ir dzimusi Latgalē, Kārsavas pusē. Par Latgales dzimtas biezajām saknēm, darbošanos folkloras laukā un piederības robežām – tie ir šīs sarunas ceļi, tiekoties Drabešu muižā starp koklēm, Āraišu ezera teikas māla āzīšiem un raibi austo lakatu rakstiem.
Edītes Husares sarunu ar Inesi Rozi lasiet žurnāla aprīļa/maija numurā.
Foto Edīte Husare, portāls Lakuga.lv
DIDZIS JAUNZEMS ir arhitekts, scenogrāfs, dizainers – daudzšķautņains mākslinieks. Vairāki Didža darbi saistīti tieši ar Latgali, tajā skaitā arī ekspozīcija “Kerbedzs”, kas nominēta Latvijas Dizaina gada balvai, pagājušā gada nogalē atvērts Daugavpils Inovāciju centrs, drīzumā tiks atklāts arī Ludzas pilsdrupu labiekārtojuma projekts. Veidotie darbi ir spilgts piemērs, kā izcelt vietu unikalitāti un radīt jaunus apskates objektus, kuru pamatā ir starpdisciplinaritāte un apmeklētāju iesaiste, līdzradot unikālu pieredzi.
Rēzeknes novada saimniecībā “LIEPKALNS” viesojamies martā, bet ārā ir tāds putenis, ka brīžiem nevar redzēt pat dažu metru attālumā. Mājās ir silti un mājīgi, aiz loga Ilzeskalna baltie pakalni, kurus vasarā klās griķu audzes. Šobrīd Jūlija un Aleksejs DANILINI uzņēmumā attīsta vairākus virzienus – graudkopību, pārstrādi, tūrismu un inovatīvos “Grikšus”. Par griķiem Danilinu ģimene var runāt stundām ilgi – cik tie ir veselīgi, garšīgi, mazprasīgi pret augsnes īpatnībām, augsni nenoplicinoši. Par saimniekošanu Latgalē sestajā paaudzē, mīlestību pret zemi un sapņu piepildījumu – saruna ar Jūliju un Alekseju Daniliniem.