Tag: #Latgalesmedijs

ILŪKSTE – mazpilsēta ar upes vārdu

Un upe nozīmē mūžīgu plūšanu. Kā upēm ir divi pretēji krasti, tā Ilūkstes mazpilsētai ir divas identitātes – kultūrvēsturiska piederība Sēlijai, bet administratīva ietilpšana Latgalē. Vēsturiski Ilūkste ir sens centrs: gan tirdzniecības – ceļu krustcelēs, gan garīgais un izglītības – līdz Pirmajam pasaules karam te bija Baltijā lielākā katoļu baznīca un pirmā latīņu skola jau 1596. gadā, gan apriņķa – ar 3 pilsētu un 19 pagastu pārvaldāmo teritoriju. Pirmajā pasaules karā plaukstošo pilsētu sagrāva līdz drupām. Bet pilsēta atdzima – tik sīksti dzīvelīga ir šī vieta.
Žurnāla aktuālajā numurā par Latgales mazpilsētu ILŪKSTI – par tās sēlisko identitāti, iedzīvotāju aktivitāti, konfesijām, vēsturisko aspektu, seno bruģi, Valdas Rimšas pulksteņu kolekciju un “Sēļu istabu”.
 
Foto: Māris Justs, Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra novadpētniecības materiālu krātuves „Sēļu istaba” arhīvs

Kā mācīt mūziku?

Diriģents un ērģelnieks JĀNIS VELIČKO Rēzeknes pusē ienāca pavisam nesen – pirms četriem gadiem. Šajā laikā darbu apjoms un intensitāte ir jūtami augusi – Jānis ir Rēzeknes sākumskolas mūzikas skolotājs, zēnu kora „Vokālā iedvesma” un zēnu vokālā ansambļa „Mūzikas kvartāls” izveidotājs un vadītājs, Dricānu vidusskolas mūzikas skolotājs, baznīcas ērģelnieks un sieviešu vokālā ansambļa „Almus” vadītājs, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas koru diriģents un skolotājs. Jāņa personības un mūziķa tapšanas stāsts ir īpašas uzmanības vērts.
Stāstu lasiet žurnāla decembra/janvāra numurā!
Foto: Māris Justs

Biedrības Latgalē

Īstenot sapni, kurš iecerēts pirms 30 gadiem, radīt vilkmi vietējai sabiedrībai un rosināt Ziemeļlatgales atklāšanu. Tās ir tikai dažas lietas, kuras īsteno MARUTA CASTROVA, Balvu biedrības „Ritineitis” un pieaugušo izglītības centra „Azote” vadītāja.
Ritineitis ir kustības simbols, kurš raksturo Marutas daudzveidīgo darbību – Balvu tautas teātra režisore un aktrise, pasākumu un svētku organizētāja un vadītāja, ir veidojusi netradicionālas modes skates, pagalmu svētkus bērniem un pirts svētkus, ikgadējos koncertus uz Balvu ezera „Mūzika saulrietam”, vada tālākizglītības centru, un vēl daudzos notikumos tiek iesaistīti pilsētas un novada cilvēki. „Ritineitis” radās kā neformālas grupas apzīmējums. Latgalisks nosaukums, pateicoties Rutai Cibulei, kura līdzās kultūras sadarbības partneriem Alūksnē un Gulbenē ir piesaistījusi arī latgaliešus.
Rubrikā “Es un mēs” lasiet par biedrības “Ritineitis” aktivitātēm, žurnālā arī par citu Latgalē darbojošos biedrību darbību.
Foto: Māris Justs

Patiesi. Dziļi. Skaisti.

Šogad svētku laiks kluss, gaišs un balts.
Mēs, žurnāls “A12”, radām jums, akcentējot pozitīvo, aktuālo, iedvesmojamies paši un iedvesmojam jūs. Tiekamies arī 2021. gadā!
Abonēt ir droši un ērti. Abonēšanas indekss 2472.

Žurnāls “A12” – patiesi par mums

Abonē žurnālu “A12”! Žurnāls “A12” – sarunas ar interesantām, uzņēmīgām personībām, vēsturiski pētnieciski raksti, kultūras un grāmatu jaunumi. Pasaule strauji mainās, bet vērtības paliek, tāpēc “A12” rakstos par māju sajūtu, saknēm un piederību, par uzņēmību un drosmi palikt, kad visi aizbrauc, vai par saikni, kas liek atgriezties. Par drosmi ticēt un būvēt arvien no jauna. “A12” raksta par cilvēkiem, kas atrod skaistumu vienkāršajā, rada lielu vai mazu notikumu un īsteno savus sapņus. Žurnāls “A12” iznāk 6 reizes gadā. Patiesi, dziļi, skaisti visiem, kuri lasa un domā.
Abonēšanas indekss – 2472.

Abonēšanas indekss – 2472

Izmanto iespēju apsveikt Ziemassvētkos un gadumijā draugus un tuviniekus, uzdāvinot žurnāla “A12” abonementu!
Žurnāls “A12” rada uzrunu, visiem saprotamu, uztveramu, mākslinieciski un saturiski augstvērtīgu, idejiski novatorisku un pat inovatīvu, bet vienlaicīgi vienkāršu, sakņotu senā identitātē un tradīcijā. “A12” izpaužas rubrikās: Intervija/viedoklis, vērtības, notikumi, mūsējie tur, uzņēmīgie, dzimtas, kultūra, reportāža, stāstnieks, latgaliešu literatūra, personības, “A12” ciemi, dzimtas dzīvesstāsts. Katrs var atrast daļiņu sevis kādā no šiem stāstiem, vēstījumiem, vizualizācijām un redzējumiem. “A12” veido Latgales un Latvijas informatīvo telpu, pamatojoties uz pozitīvismu, apzināti ignorējot negatīvo un tā paužot savu nostāju, bet vienlaicīgi parādot tās lietas, kas kavē justies drošiem, atrast risinājumus problēmām.
T:23305181

Dāvana svētkos – žurnāla “A12” abonements

Sirsnīga dāvana Ziemassvētkos – žurnāla “A12” abonements 2021. gadam!
Žurnāls “A12” ir vienīgais drukātais medijs Latvijā, kura mērķis ir Latvijas autentiskākās sastāvdaļas – Latgales reģiona cilvēku – un procesu atspoguļošana. Žurnāls “A12” ir radīts, lai šo atšķirīgo Latgales kultūrtelpu mentāli un informatīvi integrētu Latvijas mediju telpā un celtu pašu iedzīvotāju pašapziņu un uzņēmību, saglabātu gan tradicionālo kultūras mantojumu, gan meklētu jaunus attīstības virzienus.

Būt patiesam

“Svarīgi, lai attiecības veidotos patiesas, citā reizē ir būtiski izrunāt kaut ko netīkamu, tomēr līdz galam – lai attiecības neveidojas uz meliem. Komunikāciju mēs veidojam paši, taču attiecībās ir divi cilvēki. Ja mēs domājam, ka šis cilvēks ir tāds un šitāds, tad tas nozīmē, ka šis cilvēks ir izveidojies tāds attiecībā uz mums pašiem. Ja viņš tāds ir, tad arī tu tāds esi. Attiecības ir kā pingpongs. Tu pasmaidīji – tev pasmaidīs, tu rupji atbildēji – tev atbildēs tāpat. Ja mēs kritizējam citu cilvēku, tad faktiski mums jāsaka nevis „viņš”, bet „es” tā vietā. Attiecības sāk veidoties tieši no mums, kā mēs runājam ar citiem.”
Jau sesto gadu pēc kārtas tika pasniegta Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā, un šogad par darbu „Otrie Ziemassvētki” to ieguva māksliniece AGRA RITIŅA. Gleznotāja jūtas gandarīta un atzīst, ka dzīvē ir daudz mācījusies un iedvesmojusies no Jāzepa Pīgožņa mākslas.
Žurnālā lasiet Agras Ritiņas dzīves vērojumus.
Foto: Evija Pušmucāne.
Abonējiet žurnālu “A12” nākamajam gadam, un žurnāla lappusēs jūs gaida tikšanās ar Latgales māksliniekiem, amatniekiem, dažādu arodu meistariem un jaunajiem uzņēmējiem.

ŽURNĀLS „A12” ir latgalietis.

Radies iedvesmā un mīlestībā. Lai pa īstam pastāstītu par mums, mums pašiem un pasaulei. Mēs bijām entuziastu grupiņa, kura vēlējās darboties kopā, un kā radošu platformu šai kopā būšanai izvēlējāmies veidot žurnālu.
Mēs atklājam latgalieša raksturu – nedaudz spīts, tradīciju zināšanas un dzirkstoša mentalitāte. Vēl klāt var minēt viesmīlību un atklātību, drosmi dalīties skumjās, rūpēs un arī priekos. Andris Klepers kādā intervijā teica – īpašā Latgales viesmīlība varētu kļūt par pasaulē atpazīstamu standartu – kā Zviedrijā ir „hike”, Dānijā „hygge”, bet Latgalē ir ceļamaize un ceļakāja.
„Latgaliskā spītība, pārliecība man palīdz dzīvot un diez vai bez tās būtu iespējams kāpt uz lielās skatuves,” – Ilze Grēvele-Skaraine.
Abonēt ir droši un izdevīgi! Abonē žurnālu “A12”, un būsim kopā arī turpmāk. Abonēšanas indekss ir 2472. Kā abonēt? Ieskaties mūsu mājaslapā www.a12.lv un atrodi vajadzīgo informāciju gan par abonēšanu, gan žurnāla tirdzniecības vietām visā Latvijā.

Džeza dzīve Latgalē

Žurnālā “A12” lasiet par džeza dzīvi Latgalē un džeza festivālu “ŠĶIUŅA DŽEZS”, kas Lūznavas muižā notiek kopš 2018. gada.

Fragments no Ivara Matisova raksta “Jaunas tradīcijas dzimšana”:

Latgalē džezs ilgu laiku ir bijis tikpat populārs kā baptisms vai luterānisms kristiešu vidē, bet situācija sāka mainīties 20. gadsimta 90. gados. 1995. gadā Daugavpilī notika pirmais starptautiskais džeza festivāls, ko tagad pazīstam ar nosaukumu „Jazz Joy Spring”. Tas norisinās ik pēc diviem gadiem aprīļa beigās un pērn klausītājus pulcēja jau 16. reizi. 90. gados džeza mūzikas koncerti regulāri norisinājās arī Latgales Televīzijas Mūzikas festivālu ietvaros Rēzeknē, bet 2000. gadu sākumā fascinējošus vadošo Lietuvas džeza mūziķu (V. Labutis, L. Šinkarenko, N. Malūnavičūte, O. Molokojedovs) priekšnesumus uz Rēzeknes KN skatuves vēl joprojām nespēju aizmirst – diemžēl pēc triju gadu aktivitātes perioda šis pasākums gluži vienkārši izčākstēja…

Jauns posms džeza mūzikas koncertdzīvē Latgalē sākās pēc koncertzāles „Gors” atklāšanas 2013. gadā – aizvadīto septiņu gadu laikā šeit ir uzstājušies daudzi pasaules līmeņa džeza mākslinieki. Regulārs „Gora” Lielās skatuves viesis ir mūsu valsts vadošais džeza kolektīvs – Latvijas Radio bigbends, kas sniedzis daudzveidīgas koncertprogrammas kopā ar Raimondu Paulu un spožiem solistiem no dažādām pasaules valstīm. Manā vērtējumā par spilgtākajiem džeza mūzikas notikumiem uz „Gora” skatuves atzīmējami četri – izcilā Austrālijas trompetista Džeimsa Morisona un Latvijas Radio bigbenda kopprojekts „Mare Balticum” (2014), Grammy prēmijas laureāta ASV saksofonista Ērnija Votsa kvarteta (Ernie Watts Quartet) koncerts (2013), Stinga ģitārista Dominika Millera grupas uzstāšanās (2014), kā arī „Xylem Trio” un gruzīnu dziedātājas Nato Metonidzes koncertprogramma ar komponista Gijas Kančeli skaņdarbiem (2018).

Visu rakstu lasiet oktobra/novembra numurā.
Foto: Santa Kļaviņa