
Ar sirsneigu humoru i mīlesteibu bārnu acim Vuorkovys nūvoda Aņdeņu cīms 80. i 90. godūs paruodeits EGITYS KANCĀNIS stuostu kruojumā „Syltuo mola”, gruomota nūvārtāta ar „Boņuku 2019”. Egita ir reidzineica, bet „A12” ar jū pasarunuot dūdās iz Aņdenim. Tī sateikam Egitys mamu i tēti – Mariju i Juoni Kancānus. Tai teikom pi jaunu Aņdeņu stuostu. (..)
Volūdys sleipiešona
Gruomotys „Syltuo mola” redaktore ir Lideja Leikuma, profesoris juvelera precizitate, lobojūt tekstu latgaliski, naprosa komentaru. Egita apgolvoj, ka taišni volūdys sleipiešona prasejuse daudz vairuok laika par raksteišonu: „Beju nūdūmovuse, ka teksts Lidejai liksīs par primitivu, nainteresantu, napublicejam i vyss, lai īt tys projekts… Jei izlaseja i suoce smītīs: „Byus labi!” Jei car itim tekstim atguodova sovys bārnu dīnys, ar jū beja cīš vīgli struoduot, es pat najutu, ka mums kaida godu starpeiba. Tai nu septembra da novembram kotru pyrmūdīni ar Lideju piec juos lekcejom sešūs septeņūs sasatykom LU Humanitarūs zynuotņu fakultatē i lobovom kotru teikumu. Jei maņ praseja: „Izlosi itū teikumu, kai jū vēļ var pasaceit?” Bet maņ vysod ir treis varianti, mes izalasejom vīnu. Leikuma prosa, kai pi jiusu soka „rūgušpiens”. Vacmama saceja „reuguļs”, baba saceja „blyugžyns”, tāvs soka „ryugušpīns”. Īlykom „blyugžynu”, kam mozuok dzierdāts variants. Tai pi kotra vuorda.
Maņ 18. novembrī, taišni iz Latvejis symtgadi, beja paradzātys kuozys. Es Lidejai paziņovu, ka juopīlīk punkts, vaira nav laika. Pādejū reizi sasatykom pyrms 18. novembra, 22.00 stuņdēs beja juopamat fakultatis āka, izguojom, bet daudz vēļ palics, kū nūsleipēt. Izdūmovom, ka staceja tok vaļā. Kur agruok beja uzgaidomuo telpa, tagad nav sūleņu. Mes apsametem iz trepu betona apmalis. Apsorgs staigova, staigova garum mums, suoce vērtīs aizdūmeigai i pat praseit, kū mes te dorom. Beidzūt puorsalīcynova, ka mes naasam beistamys. Muns tūpūšais veirs gaideja pi stacejis mašynā, tik divūs naktī varēja izvoduot myus pa sātom.”
Pylnu Sandrys Ūdris tekstu losit Žurnāls A12 jaunajā numerī.
Foto: Māris Justs
Egita Kancāne, Lidija Leikuma, #Andiņi, #Andeņucīms, #SiltuoMola, #Stuosti, #Latgola, #Latgale, #kultūrasmedijs, #Austrumlatvija, #Latgalesmedijs, #aktuāli, #radošielatgalieši
Krīzē neizpaliek laba lasāmviela un filmu skatīšanās. Turpinot rakstu sēriju par Latgali un kino, šoreiz atcerēsimies trīs visai atšķirīgus, neviennozīmīgi vērtētus un tomēr pasaules slavu guvušus kino nozares dižgarus, kuru saknes meklējamas tepat Latgales, kā izrādās, kinematogrāfiski visai leknajā substrātā. Fridrihs Ermlers, Teuvo Tulio un Hercs Franks Ivara Matisova pētījumā un skatījumā jaunajā 
Ievērojamus sasniegumus Latvijā un ārpus tās robežām guvušais pavārs HARALDS SAUŠS intervijā žurnālam “A12”. Lasiet
Ceļš no Rēzeknes uz Ilzeskalna pagastu ir rotaļīgi nerātns ‒ līkumo starp pakalniem un ielejām, gleznainiem ezeriem un tumšiem mežu puduriem. Ziemās te nereti autobuss noslīd no ceļa grāvī, bet dzejnieks Pēteris Jurciņš to kādreiz nodēvējis par skaistāko ceļu Latvijā. Ne jau veltīgi Ilzeskalns ir vienīgais pagasts Rēzeknes novadā, kurš nosaukts sievietes vārdā. Latviešu literārajā valodā tas ir Ilzeskalns, bet latgaliski Iļžukolns, tātad to Iļžu te ir bijis daudz. Laikam jau tāpēc, ka Latgalē arvien viss ir balstījies uz stiprām sievietēm, kuras uz saviem pleciem spēj panest ne tikai kalnus vien. Viena no tām noteikti ir ANNA VIŠĶERE, ilggadējā Ilzeskalna pagasta kultūras dzīves vadītāja. Viņas pārziņā ir ne tikai kultūras nama pasākumi, Annas aizraušanās ir savas apkārtnes vēstures pētīšana, bet gan priecīgos, gan skumjos brīžos Annas rokās iedziedas akordeons, bet pārdomas rindojas vārdos.
Vispatiesākie mākslinieki ir bērni, brīvi no aizspriedumiem un sabiedrības uzspiestajiem stereotipiem. Māksliniekam brīžam ir ejams garš ceļš, lai savos darbos atspoguļotu bērna patieso uztveri.
Vairāk par pasaules čempioniem breika dejās lasiet