Svareiguos lītys caur puosoku

Dzejneica, bārnu gruomotys „Meikuleņš īpazeist omotus” (2018) autore, pīcu bārnu mama Meldra Gailāne Rēzeknis nūvoda Bieržgalī dzeivoj piec principa, ka vīnkuorši ļaun bārnim augt par breivom personeibom i atbolsta jūs realizēt sovys idejis. Literarūs pasuokumūs pīsadola kūpā ar sovu jaunuokū atvasi – sešgadeigū meitu Irbi Bārbalu, kurai jau nu pīcu godu vacuma ir pastuoveigys publikacejis, pat latgaliski, i gūdolguotys vītys literarūs konkursūs, vēļ jei spēlej kūkli i dzīd, palīk treju bruoļu napuorspāta ideju generiešonā. Sarunys par tū, kai rūnās teksti i kai dabiski atteisteit bārnu radūšumu.

Kotrys bārns ir atsevišks pasauļs

Bārni ir ļūti dažaidi, kotram ir sovys talantu izpausmis, pastreipoj Meldra. Juos vysim bārnim ir pa div eipaši izalaseitim vuordim. „Madara Luīze ir vacuokuo meita, taida vuordu kombinaceja tūšaļt atguoja. Nu suoku Madara beja tikai Madara, tod mes jū nūkristejom, maņ beja sajiuta, ka jai ir vajadzeigi div vuordi. Asmu sasamīriejuse, ka jei byus tei, kas vairuok dzeivuos pa uorzemem, jei īsakuortuojuse Anglejā. Jei nu bārna kuojis ir cīš patstuoveiga. Kod jai vēļ nabeja 10 godu, vīnu vokoru jei pi mane atīt i soka, ka 10 godu dzimšonys dīnu svinēs Reigā, maņ viņ juopazvonūt Maijai, juoprecizej daži seikumi, bet vysu golvonū jei jau sarunuojuse. Jei vīna poša ar viļcīni nūbrauce iz Reigu, nūsvinēja i prīceiga atbrauce iz sātu. Bet nu cik es nervozieju, voi jei tū varēja zynuot.
Kai liksi nuokušajim vīnu vuordu, ka pyrmajam bārnam div? Vacuokū dālu sauc Juris Imants. Pyrmū vuordu īlyka tāvs, bet Imants ir par pīmiņu Imantam Mikučam. Madara jau beja pīdzymuse, kod īsasaisteju žurnalistikys puļceņā „Pakavs”. Mikučs cīš daudz mums īdeve kai cylvāks i profesionaļs. Kod gaideju Juri, jis nūmyra. Taidā veidā gūdynoju sovu Školuotuoju. Valteram Viesturam nu suoku īlyku obejus vuordus, pyrmū mienesi sauču par Valteru, bet myusu cīmā beja nalaimis gadejums ar puiseiti vuordā Valters, maņ īsaceja, lai es tikai sovu dālu tai nasaucu. Tai jis palyka par Viesturu. Jis pats soka, ka vuords „Viesturs” pateik lobuok.
Jaunuokais dāls ir Jānis Andris, bet meita – Irbe Bārbala. Nazkai vysu laiku asmu gribiejuse meitu, kurū sauktu par Irbi, nasaverūt, ka jai ir ari muoseica Irbe. Latvejā ir tikai 36 Irbis, vēļ dažys Irbis div vuordu kombinacejuos. Kod gaideju Irbi, cīš bīži redzieju sapynā babu, ūtrys vuords nu juos.”

Prioritate byus muzykys instruments bārnim, na dzeivūkļa remonts

Meldrys bārni ir par sevi puorlīcynuoti i poši meklej īspiejis radūši izapaust. Voi tei ir eipaša audzynuošona? „Mes dzeivojam piec principa, ka vīns ūtram natraucejam i namaisom augt. Ka bārnim ir kaidys idejis, es ceņšūs jūs atbaļsteit, nūdrūsynuot taidus apstuokļus, ka jī var vysmoz pamieginuot sovys idejis. Tai jī var puorsalīcynuot, voi pateišom tys, kū jī grib dareit, ir jūs voi na jūs, a varbyut tī vajag realizēt sevi piļneibā. Partū asmu bārnim īsaguoduojuse kūkli, gitaru, na atlykuse naudu dzeivūkļa remontam.
Saleidzynūši ar cytim bārnim, munejī daudz pīsadola uorpusškolys nūdarbeibuos i pasuokumūs, nūmetnēs, sporta treneņūs, jī ir cīš aktivi bārni. Ka es radzu kaidu īspieju, tod es jū pīsoku i pīduovoju pīsadaleit. Viesturs ar Janci itūvosor „Sūpluok” nūmetnē beja, niule jī apmeklej Rēzeknē Lideru školu. Iz školu beja atbraukuši nu RTA ar prezentaceju, tys jūs pošus īinteresēja. Vuicuos video taiseit, apsaīt ar fotoaparatu.
Reizem ari dzieržu: „Mammu, es tur negribu.” Tod mes sarunojam, lai aizbrauc pyrmū dīnu, ka napatiks, var atsagrīzt iz sātu. Parosti pyrmajā dīnā īsapateik, tod palīk da gola.”
Puors vosorys jī vysi braukuši iz Kroma kolna pasuokumim, Juris pastuosta spūdruokūs īspaidus – apsavāruši pili, ceinejušīs senejūs latgaļu tārpūs i bruņuojumā. Jim īdavuši mītus, kas apteiti ar materialu, kas īsytūt nasuop. Jam cīš patics ceineitīs ar zūbynim. Lūka saušonā puorejim nabejs izredžu iz bolvom, treis bruoli ari pajāmuši vysys treis bolvys – zūbynu, karūgu i lūku. Vyslobuok saun Viesturs, jam dobys dūts talants bez eipašys treniešonuos.
Juris vuicuos jau 9. klasē, jis nazkod cīš labi zeimēja, Meldrai cīš ir gribiejīs, lai jis parauga sevi ari itymā vierzīnī. Bet te juo dūmys ar mamys idejom nasakreit. Tok Jančam pateik struoduot ar kūku. Puišim, saprūtams, kasdīnys planūs ir ari sporta zāle. Viesturs tics vēļ pi gitarys spieliešonys, jis vīnkuorši vosorā paziņuoja, ka grib spēlēt gitaru. Tai jis pi juos i tyka. Jancis jau paguojušu godu spieliejs školā.
Nu kurīnis saimē muzikalitate? Meldra pat apmulst: „Nazynu. Mani pat nu kora 1. klasē izsvīde – bolsa maņ naass. Muns napīpiļdeitais sapyns dzīduot palyka. Maņ tū tūreiz apstuokli naatļuove realizēt, bet saīt, ka itū sapynu nazkai pīpylda muni bārni. Dūmys var materializētīs cytaidā veidā, kai nu suoku sepināts. Tei eisti nav bārnu pīspīšona muzykai. Irbe suoce dzīduot tod, kod es poša suoču dzīduot sīvīšu vokalajā ansamblī. Jei staiguoja ar mani iz mieginuojumim. Kod izaveiduoja meitiņu ansamblis, jei aizguoja iz tīni. „Vīterūs” tyka najauši vīnā Lūznovys muižys reikuotajā Muokslys piknikā. Folklorys draugu kūpa „Vīteri” beja atbraukuši prezentēt gruomotu „Zelta puķe”, bet es pīsadaleju ar „Meikuleņu”. Piec uzastuošonys mekleju bārnu, a juos nav. Verūs – „Vīteru” puļceņā. I vēļ tai uzavad, it kai ar jim byutu atbraukuse. Tai jū uzaicynuoja „Vīterūs”. Jancis beja īsasaistejs „Vīterūs, spēlēja ceitaru, garmošku, kūkli. Itamā vosorā byus Dzīšmu i deju svātki, jis doncoj Veremūs tautys daņčus. Navar braukt ar div kolektivim, beja juoizalosa. Jis nūlēme palikt daņču kolektivā, „Vīterus” īpauzēt. Tūtīs atroda gitaru. Ir apzinis sajiuta, ka nadreikst pīviļt kolektivu.”

Pylnu Sandrys Ūdris rokstu par Meldra Gailāne losit Žurnāls A12 februara/marta numerī.

Foto: Māris Justs