Tag: #kultūrasmedijs

Mākslinieks Aivis Pīzelis

Jaunajā žurnāla numurā sarunājamies ar mākslinieku AIVI PĪZELI – uzzinām, kādas ir viņa sajūtas un novērojumi šajā sarežģītajā laikā, kā sokas darbi un kas ir viņa mūzīgais dzinējs.
Interviju lasiet jūnija/jūlija numurā.
Foto: Anrijs Požarskis

Dedzīgais ērģeļu pavēlnieks

KASPARS BAČKURS ir Kaunatas vidusskolas 8. klases audzēknis, kurš apkārtējo cilvēku uzmanību izpelnījies ar kādu cēlu darbu. Viņš ir aizrāvies ar mūziku un, piedaloties dažādos vietējā un arī starptautiskā mēroga klavierspēles konkursos, tajos par augstiem sasniegumiem iegūtos naudas apbalvojumus sakrājis un tos ieguldījis digitālo ērģeļu iegādē Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcai.
Ātrāk uz mūzikas skolu
Kaspars ir mērķtiecīgs un neatlaidīgs jaunietis, kurš papildus ikdienas skolas gaitām Kaunatā dodas arī uz Maltas mūzikas skolu un Rēzekni, kur privātskolotājas Lauras Ivanovas vadībā nu jau trešo gadu apgūst ērģeļspēli.
Kaspara mamma Žanna Bačkure atceras, ka interesi par mūziku dēls izrādījis jau pirmajā klasē, kad nevarējis vien sagaidīt, kad vecāki viņam ļaus braukt mācīties uz mūzikas skolu. Klavieres sācis spēlēt jau otrajā klasē, un pēc septiņiem gadiem aizdomājies, ka labprāt mācītos arī ērģeles, jo tas toreiz licies interesantāks, lielāks mūzikas instruments. Drīz vien uzzinājis, ka Rēzeknē ir iespēja to darīt, un, kā pats saka, šo iespēju nevarēja laist garām. Tobrīd Latgales vēstniecība GORS iegādājās digitālās ērģeles, kuras bija iespēja redzēt arī Kasparam. Tas viņam ļāva veikt apzinātu izvēli un pievērsties ērģeļspēlei.

Turpināt lasīt

Līgavas pūra lādes maģija

Tradīcijas mainās, reizumis arī izzūd pavisam, un tomēr pēc gadiem tās atkal tiek novērtētas un jaunieši pie tām atgriežas, novērojusi Dagdas Folkloras centra vadītāja INTA VIĻUMA, ar kuras gādību Latvijas simtgadei par godu izveidots līgavas pūrs ar simt priekšmetiem, kurus radījuši vai mantojumā gūtos uzdāvinājuši vietējie – Dagdas novada – iedzīvotāji. Informācija par pūra priekšmetiem apkopota arī „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomotā”. Par šo veikumu tās sastādītāja Inta Viļuma ir saņēmusi arī Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks”. Kopā ar idejas autori ielūkojāmies pūra lādē un sarunājāmies par kāzu tradīcijām un to nozīmi senāk un tagad.
Simts nav daudz
Ja Līvānos ir garākā tautiskā josta, kāpēc gan Dagdā nevarētu būt visbagātīgākais līgavas pūrs, nodomāja Inta Viļuma un gādāja, lai šī ideja veiksmīgi īstenotos, un viņai izdevās. Simts priekšmeti līgavas pūrā gan, izrādās, neesot daudz – senāk pielocīti pūri ar simts zeķu pāriem, simts cimdu pāriem vienuviet, plus visi pārējie priekšmeti. Pūra priekšmeti kādreiz esot meitai dāvināti, ziedoti. Jauna meita visu pūru viena nemaz neesot gatavojusi, tas viņai nācis mantojumā no mammas, vecmammas, viņa tikai atjaunojusi priekšmetus, kuri vairāk nonēsājušies, – cimdus, zeķes. Lai pagūtu sagatavot pūram simts pārus cimdu, zeķu, meitene jau no desmit gadu vecuma, ejot ganos, sākusi adīt. Visgrūtāk klājies kalpoņu meitām, kurām bija jānoada pūrs ne vien sev, bet arī saimniekmeitām.
Inta Viļuma ir ļoti gandarīta un pārsteigta par Dagdas iedzīvotāju lielo atsaucību un iesaistīšanos pūra locīšanā. Visvairāk priekšmetu pūrā – 24 – esot sagādājuši Šķaunes pagasta iedzīvotāji. Pūra izveidošanā piedalījās katrs Dagdas novada pagasts, cilvēki dalījās ar šiem priekšmetiem – gan izgatavoja jaunas mantas, gan ziedoja tās, kuras viņiem pašiem nākušas pūrā. Projektu sāka īstenot 2016. gadā, un jau 2018. gadā pūra lādē bija ielikts simtais priekšmets – ar domu, ka ik gadu lādes kolekcijā pievienosies pa vēl vismaz vienam priekšmetam, kas saistīts ar Dagdas novadu un 19. gadsimta vidus līgavas pūru, lai Latvijas 200 gadu jubilejā tajā jau būtu vismaz 200 vienību.
Projektu finansiāli atbalstīja Latgales reģiona attīstības aģentūra, Valsts kultūrkapitāla fonds, a/s „Latvijas valsts meži” un Dagdas novada pašvaldība.

Turpināt lasīt

Bruoļi Rasimi

Guntis i Kristaps (Guntis Rasims i Kristaps Rasims) – nu jau daudzu godu latgalīšu kuļturys dzeive bez jīm ir gryutai īdūmojama. Jī obeji ar dūmubīdrim izveidova muzykys grupu „Bez PVN” (Bez PVN), kas laika gaitā ir pamainejuse sastuovu i nu jau septeņpadsmytū godu prīcej na tikai Latgolys, tok ari puornūvodu rokmuzykys klauseituojus. Paguojušuo goda rudinī beleti iz jūs koncertu „Gora” (Latgales vēstniecība GORS) lelajā zalā tyka izpuordūti i škārsteiklā ceļova regulari vaicuojumi piec kaida breiva beleta. Tagad jau ir izvielāts datums nuokamajam lelajam koncertam – ituo gods 21. novembris.
Dzeivis leluo skriejīņa vydā atsasāstam trejatā pi kuhneitis gaļdeņa i, dzerūt čaji i gondreiž vysu laiku īsmīdami, pasarunojam par bruoļu savstarpejūs attīceibu kimeji, kas aizvin dūd jaunys idejis i jaunys dzīsmis. Pī tam rudinī ir gaidams ari jauns grupys dzīšmu albums.
Apbreinojami – nu molys pasaverūt, jīm tai vyss vīglai saīt. Dora tū, kas pošim pateik, i tū, kas pošim ruodīs svareigs!

Sarunu ar bruoļim RASIMIM losi Žurnāls A12 apreļa-maija numerī. 
Foto: Viola Lapa

Atmiņu dārznieka breineigie augļi

Foto: Māris Justs un no personīgā arhīva.

Latgalietis PĪTERS ALOIZS RAGAUŠS (Peter Ragauss) no Hjūstonas, ASV, ir veiksmīgs uzņēmējs un mecenāts, kā arī kopš 2018. gada ‒ Latvijas goda konsuls Teksasas pavalstī. Ar Latviju viņu saista ne tikai radu raksti un labdarība, te viņš ir aktīvi iesaistījies arī uzņēmējdarbībā – kopā ar citiem investoriem tiek attīstīts sašķidrinātas dabasgāzes terminālis Skultē, ko cer pabeigt līdz 2024. gadam. Latgalē viņš aktīvi darbojas dažādos ar latgaliešu valodu un kultūru saistītos projektos, bet nākotnē reģionam novēl stiprināt vidusslāni, kas, viņaprāt, varētu sekmēt izaugsmi. Pīters ir precējies ar juristi Dženiferu Smitu, un viņu ģimenē aug divi bērni – 20 gadus vecā Emīlija un 15 gadus vecais Endrjū.

Latgaliskā identitāte un saknes

Lai gan izaudzis Amerikas Savienotajās Valstīs, Pīters ir 100% latgalietis ar saknēm Rikavā un Nautrēnos. Viņa dzimtas kokā ir daudz Latgales kultūras kopēju, rakstnieku un apgaismotāju, cita starpā Andryvs Jurdžs – Pītera vectēva vectēvs –, kurš drukas aizlieguma laikā (1865-1904) ar roku pārrakstīja grāmatas latgaliešu valodā.
Savu dzimtas koku no tēva puses Pīters ir izpētījis līdz pat 1780. gadam. Viņam ir svarīgi apzināties savas saknes. Pītera vectēvs ir bijis rakstnieks, tāpat kā vectēva brālis Jānis Cibuļskis – dzejnieks, kultūrvēsturnieks, skolotājs –, kurš strādāja kopā ar Vladislavu Loci. Izsūtīts uz Sibīriju, pēc tam aizvests būvēt kanālu Rostovā pie Donas, taču viņam izdevās atgriezties Latvijā. Citas izcilas personības radinieku starpā ir koktēlnieks Kopču Juoņs, rakstnieks Dekters (Donats Mūrnieks), kā arī priesteris Kazimirs Vilnis, kuru Izraēlas valdība ir oficiāli apbalvojusi par ebreju glābšanu Rīgā.
Abi Pītera vecāki satikās un apprecējās ASV. Mammas vecāki emigrēja uz Ameriku, savukārt tēva vecāki 1949. gadā tika izsūtīti uz Sibīriju, kur pēc trim gadiem nomira. Tēvam izdevās nokļūt ASV. Iebraucēji toreiz apmetās uz dzīvi Mičiganā, jo tur bija darbs. Latgaliešiem bija sava kopiena un Aglonas Dievmātes katoļu baznīca (angliski: Our Lady of Aglona). Tobrīd Mičiganā dzīvoja daudz latgaliešu, tostarp bīskaps Jāzeps Rancāns. Pīters stāsta, ka atšķirības starp latviešiem un latgaliešiem bija jūtamas arī ASV. Latviešu biedrības namā, ko uzbūvējuši pašu rokām, svinot dažādus gadskārtas svētkus, varēja tomēr just zināmu neuzticēšanos starp abām kopienām, kas galvenokārt skaidrojams ar atšķirīgajām konfesijām. Mūsdienās atšķirības gan vairs nav jūtamas, jaunieši kultūras ziņā ir kļuvuši tuvāki amerikāņiem. Pītera vecāki savā starpā sarunājās latgaliski, un arī viņš pats līdz skolas vecumam runājis latgaliski. Tādēļ viņš skaidri atceras, ka jau no bērnības ir bijis tieši Pīters, nevis Pēteris. Pavisam nesen Pīters ir panācis, ka viņa vārds Latvijas oficiālajos dokumentos tiek atveidots, pamatojoties uz latgalisko identitāti.

Visu Ingas Zeltiņas-Ušpeles rakstu par Pīteru Ragaušu lasiet Žurnāls A12 aprīļa/maija numurā.

veikals.a12.lv/products/a12-nr-47-2020/

 

 

 

 

 

 

 

Izaugsmes treneris ANDŽEJS REITERS

“Lai būtu viegli šajā pārmaiņu laikmetā, ir jāatver sevī jaunas prasmes. Kādreiz “perestroiku” sauca par pārmaiņu laikmetu. Man liekas, tagad ir krietni vairāk pārmaiņu. Dažreiz laikmets mūs baksta vissāpīgākajos punktos. Tas nav aiz soda, kā to bieži tulkojam, tas ir aiz palīdzības, tāpēc, lai mēs ātrāk tiktu uz priekšu. Tieši tāpēc mēs sabiedrībā nonākam dažādās situācijās, lai saprastu, ka esam ļoti vienoti un tas attiecas uz tevi un mani. (..)
Skaistākais laiks ir tieši tad, kad mēs nezinām.”

Izaugsmes treneris ANDŽEJS REITERS, Žurnāls A12 5 (8) 2013

Priesteris AIGARS BERNĀNS

“Vislielākais, ko var darīt, ir cilvēkmīlestības darbi. Tuvākajam vai ikvienam. Ikviens – tāda ir beznosacījuma mīlestība. Laba darīšana.
Ja tu dari labu, tad nav jāuzdod jautājums, vajag viņam to vai nevajag, novērtē vai nenovērtē. Jo Jēzus arī saka, ja tu dari labu bez nosacījumiem, tad tas arī ir labi. Un ikviens darbs ar sevis pilnveidošanu ir pats grūtākais. Ir cilvēki, kas ir varējuši vadīt veselus karapulkus un gūt uzvaras, bet ar sevi nav tikuši galā. Tas jau ir vissarežģītākais – tikt galā ar sevi.”

Priesteris AIGARS BERNĀNS, Žurnāls A12 4 (7) 2013.

 

Syltajā molā – Aņdeņūs

Ar sirsneigu humoru i mīlesteibu bārnu acim Vuorkovys nūvoda Aņdeņu cīms 80. i 90. godūs paruodeits EGITYS KANCĀNIS stuostu kruojumā „Syltuo mola”, gruomota nūvārtāta ar „Boņuku 2019”. Egita ir reidzineica, bet „A12” ar jū pasarunuot dūdās iz Aņdenim. Tī sateikam Egitys mamu i tēti – Mariju i Juoni Kancānus. Tai teikom pi jaunu Aņdeņu stuostu. (..)

Volūdys sleipiešona

Gruomotys „Syltuo mola” redaktore ir Lideja Leikuma, profesoris juvelera precizitate, lobojūt tekstu latgaliski, naprosa komentaru. Egita apgolvoj, ka taišni volūdys sleipiešona prasejuse daudz vairuok laika par raksteišonu: „Beju nūdūmovuse, ka teksts Lidejai liksīs par primitivu, nainteresantu, napublicejam i vyss, lai īt tys projekts… Jei izlaseja i suoce smītīs: „Byus labi!” Jei car itim tekstim atguodova sovys bārnu dīnys, ar jū beja cīš vīgli struoduot, es pat najutu, ka mums kaida godu starpeiba. Tai nu septembra da novembram kotru pyrmūdīni ar Lideju piec juos lekcejom sešūs septeņūs sasatykom LU Humanitarūs zynuotņu fakultatē i lobovom kotru teikumu. Jei maņ praseja: „Izlosi itū teikumu, kai jū vēļ var pasaceit?” Bet maņ vysod ir treis varianti, mes izalasejom vīnu. Leikuma prosa, kai pi jiusu soka „rūgušpiens”. Vacmama saceja „reuguļs”, baba saceja „blyugžyns”, tāvs soka „ryugušpīns”. Īlykom „blyugžynu”, kam mozuok dzierdāts variants. Tai pi kotra vuorda.

Maņ 18. novembrī, taišni iz Latvejis symtgadi, beja paradzātys kuozys. Es Lidejai paziņovu, ka juopīlīk punkts, vaira nav laika. Pādejū reizi sasatykom pyrms 18. novembra, 22.00 stuņdēs beja juopamat fakultatis āka, izguojom, bet daudz vēļ palics, kū nūsleipēt. Izdūmovom, ka staceja tok vaļā. Kur agruok beja uzgaidomuo telpa, tagad nav sūleņu. Mes apsametem iz trepu betona apmalis. Apsorgs staigova, staigova garum mums, suoce vērtīs aizdūmeigai i pat praseit, kū mes te dorom. Beidzūt puorsalīcynova, ka mes naasam beistamys. Muns tūpūšais veirs gaideja pi stacejis mašynā, tik divūs naktī varēja izvoduot myus pa sātom.”

Pylnu Sandrys Ūdris tekstu losit Žurnāls A12 jaunajā numerī.
Foto: Māris Justs

Egita Kancāne, Lidija Leikuma, #Andiņi, #Andeņucīms, #SiltuoMola, #Stuosti, #Latgola, #Latgale, #kultūrasmedijs, #Austrumlatvija, #Latgalesmedijs, #aktuāli, #radošielatgalieši

Turpināt lasīt

Latgale un kino

Krīzē neizpaliek laba lasāmviela un filmu skatīšanās. Turpinot rakstu sēriju par Latgali un kino, šoreiz atcerēsimies trīs visai atšķirīgus, neviennozīmīgi vērtētus un tomēr pasaules slavu guvušus kino nozares dižgarus, kuru saknes meklējamas tepat Latgales, kā izrādās, kinematogrāfiski visai leknajā substrātā. Fridrihs Ermlers, Teuvo Tulio un Hercs Franks Ivara Matisova pētījumā un skatījumā jaunajā Žurnāls A12 numurā.
Lasi un atklāj pārsteidzošo.

#ŽurnālsA12, #kino, #kinopasaule, #Latgalesdižgari, #Latgale, #Latgalesmedijs, #Austrumlatvija, #kultūrasmedijs, #TeuvoTulio, #FridrihsErmlers, #HercsFranks, #Ludza, #Rēzekne, #Makašāni

Svareiguos lītys caur puosoku

Dzejneica, bārnu gruomotys „Meikuleņš īpazeist omotus” (2018) autore, pīcu bārnu mama Meldra Gailāne Rēzeknis nūvoda Bieržgalī dzeivoj piec principa, ka vīnkuorši ļaun bārnim augt par breivom personeibom i atbolsta jūs realizēt sovys idejis. Literarūs pasuokumūs pīsadola kūpā ar sovu jaunuokū atvasi – sešgadeigū meitu Irbi Bārbalu, kurai jau nu pīcu godu vacuma ir pastuoveigys publikacejis, pat latgaliski, i gūdolguotys vītys literarūs konkursūs, vēļ jei spēlej kūkli i dzīd, palīk treju bruoļu napuorspāta ideju generiešonā. Sarunys par tū, kai rūnās teksti i kai dabiski atteisteit bārnu radūšumu.

Kotrys bārns ir atsevišks pasauļs

Bārni ir ļūti dažaidi, kotram ir sovys talantu izpausmis, pastreipoj Meldra. Juos vysim bārnim ir pa div eipaši izalaseitim vuordim. „Madara Luīze ir vacuokuo meita, taida vuordu kombinaceja tūšaļt atguoja. Nu suoku Madara beja tikai Madara, tod mes jū nūkristejom, maņ beja sajiuta, ka jai ir vajadzeigi div vuordi. Asmu sasamīriejuse, ka jei byus tei, kas vairuok dzeivuos pa uorzemem, jei īsakuortuojuse Anglejā. Jei nu bārna kuojis ir cīš patstuoveiga. Kod jai vēļ nabeja 10 godu, vīnu vokoru jei pi mane atīt i soka, ka 10 godu dzimšonys dīnu svinēs Reigā, maņ viņ juopazvonūt Maijai, juoprecizej daži seikumi, bet vysu golvonū jei jau sarunuojuse. Jei vīna poša ar viļcīni nūbrauce iz Reigu, nūsvinēja i prīceiga atbrauce iz sātu. Bet nu cik es nervozieju, voi jei tū varēja zynuot.
Kai liksi nuokušajim vīnu vuordu, ka pyrmajam bārnam div? Vacuokū dālu sauc Juris Imants. Pyrmū vuordu īlyka tāvs, bet Imants ir par pīmiņu Imantam Mikučam. Madara jau beja pīdzymuse, kod īsasaisteju žurnalistikys puļceņā „Pakavs”. Mikučs cīš daudz mums īdeve kai cylvāks i profesionaļs. Kod gaideju Juri, jis nūmyra. Taidā veidā gūdynoju sovu Školuotuoju. Valteram Viesturam nu suoku īlyku obejus vuordus, pyrmū mienesi sauču par Valteru, bet myusu cīmā beja nalaimis gadejums ar puiseiti vuordā Valters, maņ īsaceja, lai es tikai sovu dālu tai nasaucu. Tai jis palyka par Viesturu. Jis pats soka, ka vuords „Viesturs” pateik lobuok.
Jaunuokais dāls ir Jānis Andris, bet meita – Irbe Bārbala. Nazkai vysu laiku asmu gribiejuse meitu, kurū sauktu par Irbi, nasaverūt, ka jai ir ari muoseica Irbe. Latvejā ir tikai 36 Irbis, vēļ dažys Irbis div vuordu kombinacejuos. Kod gaideju Irbi, cīš bīži redzieju sapynā babu, ūtrys vuords nu juos.” Turpināt lasīt