Tag: #daba

Jaunumi

Sēnes ir visu gadu!

Bērzu sulas, zāļu tējas, sēņu lasīšana. Kaut kas tik latvisks kā tautasdziesmas, Jāņu siers, pirtī iešana vai Dziesmu svētki.
Ja paši nevaram, tad stāvam rindā un par brangu cenu pērkam pirmos lāčpurņus. Gailenes klāt pie jaunajiem kartupeļiem. Cēlās bekas, vēl smaržojošas pēc sūnām.
Kāds asprātis pierakstīja, ka odi, kas dzīvo mežā, audzē ogas un sēnes. Tas ir sens paņēmiens latviešu pievilināšanai! Ka pavasaris atnāk ar kļavu sulām, bet rudens beidzas ar pēdējām sēnēm.
Es pazīstu kādas 10 sēnes, bet ir cilvēks, kurš zina daudzreiz vairāk un lasa tās augu gadu. Mans sarunu biedrs ir ĒRIKS ZAČS, kuru daudzi pazīst arī kā aktīvu un veiksmīgu erudīcijas spēļu dalībnieku.
Agrāk sēnes sālīja, marinēja, kaltēja. Tu arī taisi krājumus, vai arī uzskati, ka vienmēr tiksi pie kādas svaigas? Tiešām sēņu sezona tev ir visu gadu?
“Sēnes ir visu gadu! Ja sāk no pavasara, tad pirmās ir Austrijas agrenes, lāčpurņi, ķēvpupi, bisītes. Tad maija beigās parādās baravikas, apšubekas, briežu jumtene, maija auzene. Vēlā rudenī un ziemā – smiltenes, austeru sānause, salnas gliemezene, samtkāta ziemene, porcelāna tintene, kakaobrūnā spīgulīte. Porcelāna tintene man garšo cepta ar sīpoliem.
Arī gailenes ir ziemā. Gadās siltas ziemas, tādu tagad ir daudz.”
Kādus vēl noslēpumus Valentīnam Lukaševičam atklāj viņa sarunas biedrs Ēriks Začs, lasiet žurnāla aktuālajā numurā.
Jaunumi

#cieni_savu_zemi

ARTURS i DACE De VAĻDENI četru godu garumā atjaunovuši vacvacuoku sātu – kai ba jau parostu kuormu pīrūbeža laukūs – tūpūšuo Kruoslovys nūvoda Dagdys apleicīnis Svariņu pogostā. I leidz ar tū sataisejuši jaunu pīdūvuojumu Latvejis apceļuotuojim. Tikai niu, majā, uzjiemuši pyrmūs gostus. Atsauksmis cīš pozitivys. Vīna vaca, sakuortuota sāta ar kaminu, malnū pierti i nu jauna izroktu prūdu pi tuos. Kai radeita vīnai saimei, kas apceļoj Latgolu i pa vydu gryb atsapyust, nivīnam namaiseit i pi reizis pabyut vītā ar naparostu nūsaukumu.
„Siguldas”
Nā, tei nav Vydzeme. A, kai jau īvodā raksteits, kontrastu pylnuo Latgola – kai zynit, ite var atrast ari cytus na mozuok eksotiskus nūsaukumus: Malta, Pariža, Moskvina, nazkur asūt ari vītejuo Ēgipte… Niu ari „Siguldas”. Juoatzeist, ka pyrmajā breidī ari itūs ryndu autoram ruodejuos, ka tei pavysam nav loba izvēle sātai Latgolā. Kaidam itaids vuords var atsaukt atmiņā deveņdasmytajūs godūs popularu traktora pīkabi, ar kuru tyka savuokts sīns nu teiruma. Tok taišni itaidu vuordu vēļ pyrma symta godu Dacis vacvacuoki izavielejuši sovai sātai Locu aba Luoču solā – tymā laikā ite sūplok beja ap kaidu desmit sātu. Niu tikai vīna. Ari itei (nu jau ūtrei apdzeivuotuo) vairuokus godus beja nūstuovējuse tukša. Reizi pa reizei unuki da tai dabrauce, dasavēre, tok ar kotru reizi sāta izavēre vēļ biedeiguoka. Ka cylvāks vydā nadzeivoj, tod sātai nikaids garais myužs nav paradzams.
Kaidā reizē, otkon četrys stuņdis braucūt iz Reigu, kur obejim ir dorbs i paīt kasdīna, Dace ar Arturu izsprīduši, ka varātu uzajimt taidu kai atbiļdeibu par itū vacū budonku. Mož kaidu mozu kosmetisku remontu sataiseis, kab varātu poši, rodi i draugi dabraukt, atsapyust, malnū pierti izkūrt, gaļu pacept… Apleik teirumi i meži. Mīrs.
Nu jau proskriejuši četri godi, itai vītai atdūti vysi atvalinuojumi – sovs laiks, dorbs, nauda i atjauteiba. Kūpā maršrutā Latgola-Reiga-Latgola pīveikti kaidys 50 000 kilometru. Tikai pyrma goda saprotuši, ka itū sātu na tik sev lītuot, ari turistim varātu gona labi pasūleit. Tod ari aktivuok suokuši dūmuot sātys vuordu – koč kū ar solys nūsaukuma lūceišonu raudzejuši, tok atsagrīzuši pi viesturiskuo – lai palīk par pīmiņu seņčim i jim par gūdu lai dzeivoj tuoļuok. I pi reizis intriga kotram vaicuotuojam.
Vairuok losit žurnala vosorys numerī!
Jaunumi

Robijs Virano

“Tradicionāli bizness balstās uz izaugsmi. Tātad – kad tiek runāts par ekonomisko veselību un uzņēmuma rādītājiem, tad bieži vien tam pamatā ir jautājums par to, cik daudz mēs pārdevām šogad, par cik vairāk nekā pagājušogad. Par to, kādu iespaidu šāda uzņēmējdarbība atstāj uz dabas resursiem, personisko vai ģimenes veselību, runāts netiek. Tas nav ilgstpējīga biznesa modelis. Dabā ja tu dod, tu arī saņem. Ir līdzsvars starp cēloņiem un sekām. Bieži vien mēs par to nedomājam. Bizness nav tikai izspiešana, bet gan dziļāka izpratne par ekosistēmu un mūsu dabisko līdzatkarību. Es domāju, ka mēs kā sabiedrība pārejam no sistēmas, kurā galvenais bija sasniegumi, izaugsme un iekšzemes kopprodukta rādītāji, uz sistēmu, kur valda līdzsvars.”

Mārketinga guru, uzņēmējs, amerikānis ROBIJS VIRANO, Žurnāls A12 Nr. 4 (7) 2013.

Jaunumi

Izaugsmes treneris ANDŽEJS REITERS

“Lai būtu viegli šajā pārmaiņu laikmetā, ir jāatver sevī jaunas prasmes. Kādreiz “perestroiku” sauca par pārmaiņu laikmetu. Man liekas, tagad ir krietni vairāk pārmaiņu. Dažreiz laikmets mūs baksta vissāpīgākajos punktos. Tas nav aiz soda, kā to bieži tulkojam, tas ir aiz palīdzības, tāpēc, lai mēs ātrāk tiktu uz priekšu. Tieši tāpēc mēs sabiedrībā nonākam dažādās situācijās, lai saprastu, ka esam ļoti vienoti un tas attiecas uz tevi un mani. (..)
Skaistākais laiks ir tieši tad, kad mēs nezinām.”

Izaugsmes treneris ANDŽEJS REITERS, Žurnāls A12 5 (8) 2013