Tag: #mežs

Sēnes ir visu gadu!

Bērzu sulas, zāļu tējas, sēņu lasīšana. Kaut kas tik latvisks kā tautasdziesmas, Jāņu siers, pirtī iešana vai Dziesmu svētki.
Ja paši nevaram, tad stāvam rindā un par brangu cenu pērkam pirmos lāčpurņus. Gailenes klāt pie jaunajiem kartupeļiem. Cēlās bekas, vēl smaržojošas pēc sūnām.
Kāds asprātis pierakstīja, ka odi, kas dzīvo mežā, audzē ogas un sēnes. Tas ir sens paņēmiens latviešu pievilināšanai! Ka pavasaris atnāk ar kļavu sulām, bet rudens beidzas ar pēdējām sēnēm.
Es pazīstu kādas 10 sēnes, bet ir cilvēks, kurš zina daudzreiz vairāk un lasa tās augu gadu. Mans sarunu biedrs ir ĒRIKS ZAČS, kuru daudzi pazīst arī kā aktīvu un veiksmīgu erudīcijas spēļu dalībnieku.
Agrāk sēnes sālīja, marinēja, kaltēja. Tu arī taisi krājumus, vai arī uzskati, ka vienmēr tiksi pie kādas svaigas? Tiešām sēņu sezona tev ir visu gadu?
“Sēnes ir visu gadu! Ja sāk no pavasara, tad pirmās ir Austrijas agrenes, lāčpurņi, ķēvpupi, bisītes. Tad maija beigās parādās baravikas, apšubekas, briežu jumtene, maija auzene. Vēlā rudenī un ziemā – smiltenes, austeru sānause, salnas gliemezene, samtkāta ziemene, porcelāna tintene, kakaobrūnā spīgulīte. Porcelāna tintene man garšo cepta ar sīpoliem.
Arī gailenes ir ziemā. Gadās siltas ziemas, tādu tagad ir daudz.”
Kādus vēl noslēpumus Valentīnam Lukaševičam atklāj viņa sarunas biedrs Ēriks Začs, lasiet žurnāla aktuālajā numurā.