Tag: Dagdas novada pašvaldība

Stanislavs Maļkevičs un SIA Staisons

Par STANISLAVU MAĻKEVIČU laiku pa laikam daīt koč kū dzierdēt, i vys tī ir lobi vuordi: restauriejs vysaidys kūka lītys apleicīnis bazneicuos, uzjiemiejs, kurs atsateista, roksta projektus i eistynoj aizvin jaunys idejis, pats jis napīkiust stuosteit, ka taišni Dagda ir vīta, kur dzeivoj i gryb iz prīšku ite dzeivuot, i cytim tū īsoka!

Vīnkuorši, tok kvalitativi
Sasateikom gondreiž jau vosorys vydā, deļ tuo vysa pyrms vaicoju, kas itymā goda laikā Stanislavam ir pats aktualuokais, pi kuo niu struodoj? Stuosteit jam ir daudz kū, i atsateisteišonys process naapsastuoj – jau piec stuņdis juobyut vīnā cytā seminarā, kur kai reize runuos par papyldu finaņsejuma pīsaisteišonys īspiejom. Tok niu, vosorā, Stanislava izveiduotais i vadeitais uzjāmums „Staisons” izpylda vairuokus pasyutejumus kempinga muojeņu ceļtnīceibā. Škārsteiklā var apsavērt biļdis, kai izaver taidys moduļu muojenis, kurys var izreiz aizvest i vajadzeigajā vītā nūlikt.
Vydā tod var veiduot, kū vajag, – ci vīnkuorši guļamustobu, ci apreikuot kaidu cytu kempingam vajadzeigūs funkciju nūdrūsynuošonai – kukneite, duša, tualets – a kū gryb… Vīnys taidys muojenis cena niu asūt 3800 eiru. Daugovpiļs pusē gostu sāta „Beibuks” pastateja 15 taidu muojeņu: desmit dzeivuojamuos, vīna dušom, ūtra tualetim, vēļ garaža, pierts i vīna biroja vesšonys administrativajom vajadzeibom. Niu ari kempings „Siveri” pasyutejuši taidu muojeņu deļ saimnīciskūs funkceju nūdrūsynuošonys. Iz uorzemem gon vēļ naeksportej – cikom vyss ite pat, pa Latveju.
(..)
Par Stanislavu Maļkeviču losit augusta/septembra numerī.
Foto: Juris Viļums

Dagda – vys vēļ spēt atdzimt, a koč nu palnu!

Subjektivs vierīņs iz vīnu nu gaišuokūs Latgolys vītu.
Bez puorspeilejuma i līka patosa grybu saceit, ka Dagdys piļsāta ir vīna nu mozūs Latgolys pērļu. Tei asūt poša mozuokuo Latgolys piļsāta, ka riekinoj piec plateibys (tikai treis kvadratkilometri). Ari dzeivuotuoju skaits piec oficialūs datu – niu ap 2000 – nav nikaids lelais, tok puorspiej Zylupi (1300), Viļaku (1200), Kuorsovu (1900). Piec gaidamuos pošvaļdeibu reformys tū planavuots apvīnuot ar Kruoslovu, tok nazkod padūmu godūs ir bejs ari atseviškys Dagdys rajons. Poši gaišuokī aba īviereibys cīneigī godi gon ite ir bejuši vēļ daudz seņuok – Hilzenu i piec tam Buinicku vaļdeišonys laikā Dagda beja Latgolys kuļturys i tuo laika progresivūs ideju centrs. Ari vēļ seņuokā paguotnē ite nūteikti ir daguši daudzeji gunkuri – piļsātys teritorejā ir diveji piļskolni, a vysā nūvoda teritorejā kūpā saskaiteju vysmoz divdesmit sešus, daži atkluoti pavysam naseņ – beidzamuo goda laikā!
Suokumā beja vuords…
Tradicionalais stuosts viestej, ka Dagda ir daudz i gona bīži daguse i nu tuo asūt cielīs ari vītys nūsaukums. Ka braukuši puori pakolnim, tod vaicovuši pyrmajim brauciejim, ci otkon tī nazkas dagūt? Kaids lelais kuorms ci koč mozuo tierguotuoju butkeņa… „Da,” taidu atbiļdi sajiemuši i tod „nūkristiejuši” par Dagdu – „Dag? Da!” Tok itais skaidruojums nūteikti ir vairuok anekdotiskys kai patīss. Koč voi deļ tuo, ka filologi stuosta – senejim latgalim nimoz taidys apstyprynuojuma partikulys (jā, da) vysā nav bejs, Zīmeļlatgolā gon asūt īsaguojs vuordeņš „nui”. A myusu pusē iz vaicuojumu atbiļdiejuši ar tū pošu darbeibys vuordu. Pīvadumam: „Sīnu pļausi?” „Pļaušu.”
Dagdys vuordam asūt daudz senejuoka izceļsme, kas eistyn ir saisteita ar gaismu i ari sanskritā ‘dagdha’ ir vuords, kas saistās ar degšonu, izdegšonu, sausumu i sauli.
Keltim, kas asūt baltu tautu gona tiveji radinīki, par Dagdu sauc vīnu nu jūs svareiguokūs dīvu – tys asūt myrušūs vaļsteibys vaļdinīks, tok reizē ari cylvāku ciļts radeituojs, kura vuords tulkuojumā zeimejūt „lobais, labsirdeigais dīvs”. Parostai jū attāloj kai buorzdainu karali – tys ir tāvu tāvs, kam asūt ari būru mīts, ar kura vīnu pīskuorīni var nūgalynuot, sovukuort ar ūtru mīta golu pīsaaisteikūt – atdzeivynuot. Vairuokys tuos pusis muzykaluos apvīneibys sovā nūsaukumā ir īkļuovušys Dagdys vuordu. Popularuokuo ir diveju muziķu apvīneiba, kas roda tai sauktū pasauļa muzyku (world music) ar vysaiduokim etnomuzykys elementim, tok ir ari cyti muokslinīki – smogais roks, džezs i pat hiphops. Sovulaik, byudams Irejā, pats paraudzeju, kai garšoj Dagdys vuordā nūsauktais ols.
Gols golā ari Raiņs itū vuordu ir jiems par lobu asam i sova myuža beidzamajūs godūs saraksteja romanu dzejā „Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Romana formats ailēs suokumā nabejs paradzāts, tok pats Raiņs asūt sacejs: „Izauga dzejoļi paši no sevis, kā zemei izaug zāle, bez dārznieka māksliskās izvēles.” Taidā veidā dzeja pījēme dīnysgruomotys formu, kurā ar dīnu ritiejumu sasasauc ari dvēselis puordzeivuojumi. Napuorprūtami golvonuo varūņa prototips ir pats Juoņs Plīkšāns, autors ideņtificejās ar trimdinīku, ceineituoju, golvonū liriskū varūni Dagdu, kurs dūdās iz dzimtini, tok, škārsojūt rūbežu, tragiski īt būjā – teik nūsauts. Literaturpietnīki slavej itū pīcu gruomotu cyklu: „…atspoguļo Dagdas iekšējo cīņu ar tautas pagātnes notikumiem un saviem māju, piederības meklējumiem, tos caurvij neskaitāmi eksistenciāli jautājumi. (..) Redzams, ka Dagdas tēls iemieso pārcilvēka idejas, jo dzejas varonis izsaka pārdrošu vēlēšanos mēroties spēkā ar mūžību, uzvarēt to. (..) …attiecas uz paša Raiņa lozungu, labi zināmo, hrestomātiskāko ideju visā latviešu literatūras vēsturē: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”” (Agija Ābiķe-Kondrāte, Dzeja un doma. Skaistums un vara. 2015, kroders.lv).
Pylnu rokstu par Dagdu losit žurnalā “A12”.
Foto: Evija Pušmucāne

 

Līgavas pūra lādes maģija

Tradīcijas mainās, reizumis arī izzūd pavisam, un tomēr pēc gadiem tās atkal tiek novērtētas un jaunieši pie tām atgriežas, novērojusi Dagdas Folkloras centra vadītāja INTA VIĻUMA, ar kuras gādību Latvijas simtgadei par godu izveidots līgavas pūrs ar simt priekšmetiem, kurus radījuši vai mantojumā gūtos uzdāvinājuši vietējie – Dagdas novada – iedzīvotāji. Informācija par pūra priekšmetiem apkopota arī „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomotā”. Par šo veikumu tās sastādītāja Inta Viļuma ir saņēmusi arī Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks”. Kopā ar idejas autori ielūkojāmies pūra lādē un sarunājāmies par kāzu tradīcijām un to nozīmi senāk un tagad.
Simts nav daudz
Ja Līvānos ir garākā tautiskā josta, kāpēc gan Dagdā nevarētu būt visbagātīgākais līgavas pūrs, nodomāja Inta Viļuma un gādāja, lai šī ideja veiksmīgi īstenotos, un viņai izdevās. Simts priekšmeti līgavas pūrā gan, izrādās, neesot daudz – senāk pielocīti pūri ar simts zeķu pāriem, simts cimdu pāriem vienuviet, plus visi pārējie priekšmeti. Pūra priekšmeti kādreiz esot meitai dāvināti, ziedoti. Jauna meita visu pūru viena nemaz neesot gatavojusi, tas viņai nācis mantojumā no mammas, vecmammas, viņa tikai atjaunojusi priekšmetus, kuri vairāk nonēsājušies, – cimdus, zeķes. Lai pagūtu sagatavot pūram simts pārus cimdu, zeķu, meitene jau no desmit gadu vecuma, ejot ganos, sākusi adīt. Visgrūtāk klājies kalpoņu meitām, kurām bija jānoada pūrs ne vien sev, bet arī saimniekmeitām.
Inta Viļuma ir ļoti gandarīta un pārsteigta par Dagdas iedzīvotāju lielo atsaucību un iesaistīšanos pūra locīšanā. Visvairāk priekšmetu pūrā – 24 – esot sagādājuši Šķaunes pagasta iedzīvotāji. Pūra izveidošanā piedalījās katrs Dagdas novada pagasts, cilvēki dalījās ar šiem priekšmetiem – gan izgatavoja jaunas mantas, gan ziedoja tās, kuras viņiem pašiem nākušas pūrā. Projektu sāka īstenot 2016. gadā, un jau 2018. gadā pūra lādē bija ielikts simtais priekšmets – ar domu, ka ik gadu lādes kolekcijā pievienosies pa vēl vismaz vienam priekšmetam, kas saistīts ar Dagdas novadu un 19. gadsimta vidus līgavas pūru, lai Latvijas 200 gadu jubilejā tajā jau būtu vismaz 200 vienību.
Projektu finansiāli atbalstīja Latgales reģiona attīstības aģentūra, Valsts kultūrkapitāla fonds, a/s „Latvijas valsts meži” un Dagdas novada pašvaldība.

Turpināt lasīt