Tag: #aktuāli

Jaunumi

Robijs Virano

“Tradicionāli bizness balstās uz izaugsmi. Tātad – kad tiek runāts par ekonomisko veselību un uzņēmuma rādītājiem, tad bieži vien tam pamatā ir jautājums par to, cik daudz mēs pārdevām šogad, par cik vairāk nekā pagājušogad. Par to, kādu iespaidu šāda uzņēmējdarbība atstāj uz dabas resursiem, personisko vai ģimenes veselību, runāts netiek. Tas nav ilgstpējīga biznesa modelis. Dabā ja tu dod, tu arī saņem. Ir līdzsvars starp cēloņiem un sekām. Bieži vien mēs par to nedomājam. Bizness nav tikai izspiešana, bet gan dziļāka izpratne par ekosistēmu un mūsu dabisko līdzatkarību. Es domāju, ka mēs kā sabiedrība pārejam no sistēmas, kurā galvenais bija sasniegumi, izaugsme un iekšzemes kopprodukta rādītāji, uz sistēmu, kur valda līdzsvars.”

Mārketinga guru, uzņēmējs, amerikānis ROBIJS VIRANO, Žurnāls A12 Nr. 4 (7) 2013.

Jaunumi

Syltajā molā – Aņdeņūs

Ar sirsneigu humoru i mīlesteibu bārnu acim Vuorkovys nūvoda Aņdeņu cīms 80. i 90. godūs paruodeits EGITYS KANCĀNIS stuostu kruojumā „Syltuo mola”, gruomota nūvārtāta ar „Boņuku 2019”. Egita ir reidzineica, bet „A12” ar jū pasarunuot dūdās iz Aņdenim. Tī sateikam Egitys mamu i tēti – Mariju i Juoni Kancānus. Tai teikom pi jaunu Aņdeņu stuostu. (..)

Volūdys sleipiešona

Gruomotys „Syltuo mola” redaktore ir Lideja Leikuma, profesoris juvelera precizitate, lobojūt tekstu latgaliski, naprosa komentaru. Egita apgolvoj, ka taišni volūdys sleipiešona prasejuse daudz vairuok laika par raksteišonu: „Beju nūdūmovuse, ka teksts Lidejai liksīs par primitivu, nainteresantu, napublicejam i vyss, lai īt tys projekts… Jei izlaseja i suoce smītīs: „Byus labi!” Jei car itim tekstim atguodova sovys bārnu dīnys, ar jū beja cīš vīgli struoduot, es pat najutu, ka mums kaida godu starpeiba. Tai nu septembra da novembram kotru pyrmūdīni ar Lideju piec juos lekcejom sešūs septeņūs sasatykom LU Humanitarūs zynuotņu fakultatē i lobovom kotru teikumu. Jei maņ praseja: „Izlosi itū teikumu, kai jū vēļ var pasaceit?” Bet maņ vysod ir treis varianti, mes izalasejom vīnu. Leikuma prosa, kai pi jiusu soka „rūgušpiens”. Vacmama saceja „reuguļs”, baba saceja „blyugžyns”, tāvs soka „ryugušpīns”. Īlykom „blyugžynu”, kam mozuok dzierdāts variants. Tai pi kotra vuorda.

Maņ 18. novembrī, taišni iz Latvejis symtgadi, beja paradzātys kuozys. Es Lidejai paziņovu, ka juopīlīk punkts, vaira nav laika. Pādejū reizi sasatykom pyrms 18. novembra, 22.00 stuņdēs beja juopamat fakultatis āka, izguojom, bet daudz vēļ palics, kū nūsleipēt. Izdūmovom, ka staceja tok vaļā. Kur agruok beja uzgaidomuo telpa, tagad nav sūleņu. Mes apsametem iz trepu betona apmalis. Apsorgs staigova, staigova garum mums, suoce vērtīs aizdūmeigai i pat praseit, kū mes te dorom. Beidzūt puorsalīcynova, ka mes naasam beistamys. Muns tūpūšais veirs gaideja pi stacejis mašynā, tik divūs naktī varēja izvoduot myus pa sātom.”

Pylnu Sandrys Ūdris tekstu losit Žurnāls A12 jaunajā numerī.
Foto: Māris Justs

Egita Kancāne, Lidija Leikuma, #Andiņi, #Andeņucīms, #SiltuoMola, #Stuosti, #Latgola, #Latgale, #kultūrasmedijs, #Austrumlatvija, #Latgalesmedijs, #aktuāli, #radošielatgalieši

Turpināt lasīt

Jaunumi

Svareiguos lītys caur puosoku

Dzejneica, bārnu gruomotys „Meikuleņš īpazeist omotus” (2018) autore, pīcu bārnu mama Meldra Gailāne Rēzeknis nūvoda Bieržgalī dzeivoj piec principa, ka vīnkuorši ļaun bārnim augt par breivom personeibom i atbolsta jūs realizēt sovys idejis. Literarūs pasuokumūs pīsadola kūpā ar sovu jaunuokū atvasi – sešgadeigū meitu Irbi Bārbalu, kurai jau nu pīcu godu vacuma ir pastuoveigys publikacejis, pat latgaliski, i gūdolguotys vītys literarūs konkursūs, vēļ jei spēlej kūkli i dzīd, palīk treju bruoļu napuorspāta ideju generiešonā. Sarunys par tū, kai rūnās teksti i kai dabiski atteisteit bārnu radūšumu.

Kotrys bārns ir atsevišks pasauļs

Bārni ir ļūti dažaidi, kotram ir sovys talantu izpausmis, pastreipoj Meldra. Juos vysim bārnim ir pa div eipaši izalaseitim vuordim. „Madara Luīze ir vacuokuo meita, taida vuordu kombinaceja tūšaļt atguoja. Nu suoku Madara beja tikai Madara, tod mes jū nūkristejom, maņ beja sajiuta, ka jai ir vajadzeigi div vuordi. Asmu sasamīriejuse, ka jei byus tei, kas vairuok dzeivuos pa uorzemem, jei īsakuortuojuse Anglejā. Jei nu bārna kuojis ir cīš patstuoveiga. Kod jai vēļ nabeja 10 godu, vīnu vokoru jei pi mane atīt i soka, ka 10 godu dzimšonys dīnu svinēs Reigā, maņ viņ juopazvonūt Maijai, juoprecizej daži seikumi, bet vysu golvonū jei jau sarunuojuse. Jei vīna poša ar viļcīni nūbrauce iz Reigu, nūsvinēja i prīceiga atbrauce iz sātu. Bet nu cik es nervozieju, voi jei tū varēja zynuot.
Kai liksi nuokušajim vīnu vuordu, ka pyrmajam bārnam div? Vacuokū dālu sauc Juris Imants. Pyrmū vuordu īlyka tāvs, bet Imants ir par pīmiņu Imantam Mikučam. Madara jau beja pīdzymuse, kod īsasaisteju žurnalistikys puļceņā „Pakavs”. Mikučs cīš daudz mums īdeve kai cylvāks i profesionaļs. Kod gaideju Juri, jis nūmyra. Taidā veidā gūdynoju sovu Školuotuoju. Valteram Viesturam nu suoku īlyku obejus vuordus, pyrmū mienesi sauču par Valteru, bet myusu cīmā beja nalaimis gadejums ar puiseiti vuordā Valters, maņ īsaceja, lai es tikai sovu dālu tai nasaucu. Tai jis palyka par Viesturu. Jis pats soka, ka vuords „Viesturs” pateik lobuok.
Jaunuokais dāls ir Jānis Andris, bet meita – Irbe Bārbala. Nazkai vysu laiku asmu gribiejuse meitu, kurū sauktu par Irbi, nasaverūt, ka jai ir ari muoseica Irbe. Latvejā ir tikai 36 Irbis, vēļ dažys Irbis div vuordu kombinacejuos. Kod gaideju Irbi, cīš bīži redzieju sapynā babu, ūtrys vuords nu juos.” Turpināt lasīt

Žurnāls

Dace Tihovska

“Ir aktīvi jāstrādā, lai lauztu gadu desmitiem uzturēto priekšstatu par neizbraucamo ceļu, pamesto māju, iedzērušu un kauslīgu cilvēku zemi Latgali. Es nepārspīlēju, liela daļa Latvijas tik tiešām tā vēl joprojām domā. Tāpēc man ir ļoti žēl, ka pārāk daudz un pārāk bieži mēs Latgalē šmakovku ceļam karoga vietā.”
Saruna ar Ludzas Mūzikas pamatskolas skolotāju, folkloras kopas “Ilža” un bērnu folkloras kopas “Žibuleits” vadītāju, dziedošās Tihovsku ģimenes mammu DACI TIHOVSKU žurnāla “A12” februāra/marta numurā.

Foto: Māris Justs

Jaunumi

Dāvana pastkastītē 6x gadā

Vislabākā dāvana ir iedvesmojoša lasāmviela. Žurnāla „A12” dziļi pozitīvie stāsti iedvesmos smaidam, skaisti uzņēmīgie piemēri radīs drosmi pārvarēt izaicinājumus, patiesi analizēsim un meklēsim labākos mūzikas un mākslas notikumus Austrumlatvijā, domāsim, kā dzīvi veidot labāku un vienkārši iepriecināsim, domājot par labo.

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472

Jaunumi

Personība – Mārtiņš Kozlovskis

Mārtiņš Kozlovskis: „Latgaliskais ‒ tā ir identitāte, kultūra, lietu uztveršanas būtība. Tu to nevari izskaust, to nevari iemācīties. [..] Kad ārzemniekiem jeb tiem no importijas, kuriem nav nekādas sajēgas, skaidroju, kas ir latgalietis, saku, ka tas ir latvietis ar krievu mentalitāti ‒ vienkāršs un viesmīlīgs, sirsnīgs un atvērts.”

Mārtiņa Kozlovska jeb Kozmena stāsts Žurnāls A12 oktobra/novembra numurā.
Foto: Anrijs Požarskis
Abonē žurnālu 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472.

Jaunumi

Personība – Jānis Stafeckis

LNSO/Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris festivāla “Vasarnīca” laikā Latgales vēstniecība GORS notika starptautiskie jauno komponistu meistarkursi. Sešu jauno autoru darbus iestudēja un atskaņoja Rēzeknes kamerorķestris. Koncerta programmas muzikālais vadītājs bija Jānis Stafeckis. Interviju ar Jāni lasiet Žurnāls A12 oktobra/novembra numurā.

Foto: Anrijs Požarskis

Abonē Žurnāls A12 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472.

Jaunumi

Sauleskalns

Sauleskalns ir Latvijā populārs vietvārds, ir arī tāds uzvārds, bet neviena vieta ainavas un slavas ziņā nevar mēroties ar Krāslavas novada Kombuļu pagasta Sauleskalnu – pateicoties Vissavienības tūristu bāzei, par zilo ezeru zemes ainavu no Sauleskalna un Latgales dabu jūsmojuši simtiem tūkstošu. Ir viedoklis, ka Latgalei šī padomju laika tūrisma industrija Sauleskalnā un Ezerniekos neko labu nav devusi, bet tur strādājušie tā nedomā – tam bija milzu pieprasījums.

Sauleskalna bāzes bijušie darbinieki regulāri salido, lai kopā atcerētos, kā paši apgalvo, interesantāko posmu savā dzīvē. Šoreiz satikties ar žurnālu „A12” atrada laiku direktora vietnieks un vēlāk bāzes direktors Aleksandrs Lapkovskis, lietvede Leontīne Dzalbe, tūristu instruktore Marija Višņevska, Rita un Ēriks Vanagi – bārmene un vecākais instruktors.
Vairāk – žurnālā “A12”.

Abonē un uzzini!

Jaunumi

Iedvesmojoša lasāmviela

Vislabākā dāvana ir iedvesmojoša lasāmviela. Žurnāla „A12” dziļi pozitīvie stāsti iedvesmos smaidam, skaisti uzņēmīgie piemēri radīs drosmi pārvarēt izaicinājumus, patiesi analizēsim un meklēsim labākos mūzikas un mākslas notikumus Austrumlatvijā, domāsim, kā dzīvi veidot labāku un vienkārši iepriecināsim, domājot par labo.

Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Jaunumi

Vai iekšējā brīvība var traucēt citam?

Vai iekšējā brīvība var traucēt citam? Ko cilvēkam nes klusums, un kas par dzejnieku pauž visprecīzāk – saruna ar viņu, atmiņas par viņu vai tomēr viņa darbi? Kurp mūs visus ved tehnoloģiju vara, un – ja neesi sociālajos tīklos, vai tevis nav vispār?
Literatūrzinātnieks un rakstnieks, žurnālists un raidījumu vadītājs VALENTĪNS LUKAŠEVIČS ir viens no drosmīgajiem, kurš izvēlas dzīvot tā, kā pašam vajadzīgs – lai radītu, lai brīvi elpotu, lai spētu būt pats – ar savu pasaules redzējumu, ar savu vērtību sistēmu, misijas apziņu un unikalitāti.

Pieci Valentīna dzīves vērojumi žurnālā “A12”.

Jaunākie ieraksti
Vecāki ieraksti