Tag: #aktuāli

Jaunumi

Literāte Ligija Purinaša

LIGIJA PURINAŠA jau ilguoku laiku ir radzama sabīdriskajā telpā ar pošys saraksteituos dzejis gruomotu „Sīvīte” i tuos populariziešonu plotajā škārsteikla i mediju vidē. Ligija ar itū gruomotu tyka pi Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks” i nominacejis Latvejis Literaturys goda bolvai. Tok niu jei kūpā ar sovim dūmubīdrim struodoj jau pi cytys gruomotys – rudinī izīs viesturis stuostu gruomota „Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”. Jei dorbojās ari bīdreibā „Centrs MARTA”, kas ir vīneiguo sīvīšu tīseibu aizstuoveibys organizaceja Latvejā – da šam vaira puorstuovāta Reigā i Līpuojā, niu ari Rēzeknē. Taipoš Ligiju var dzierdēt ari Latvejis Radejis raidejumā „Kolnasāta”, kur jei veidoj stuostus par myusu dīnu latgalīšu gruomotom.
Ligija ir studiejuse viesturi, baltu filologiju, kulturys teoriju, regionalūs mediju i komunikacejis zynuotni – ir īgivuse divejus bakalaura gradus, kab kertūs nūpītnai pi magistra īgiušonys, vēļ nav atroduse eistū virzīni.
Žurnalā „A12” pīduovojam verseji par ituo laika svareiguokajom pīcom atziņom nu Ligijas. Vairuok losit juņa/juļa numerī!
Foto: Māris Justs
Jaunumi

#piecas vērtības

Vargaņu muzyka, dirigiešona, senejuo muzyka, baroka muzyka, dzīduošona… Ruodīs, muzykys pasauļam ir sovys galaktikys, kas līk apbreinā nūtreisēt. Itūreiz sasateikam ar muziki ILZI GRĒVELI-SKARAINI. Jei ir dzymuse Stiernīnē, vuicejusēs Jāzepa Vītola Latvejis muzykys akademejā, Hāgā, Viļņā, i niu par sovu dzeivisvītu skaita Rēzekni, kur dažaidu vacumu bārnim i jaunīšim vuica muzyku. Paraleli, īsasaistūt dažaidūs projektūs, Ilze īspiej byut ari Reigā, kur jū var satikt ari kai pasnīdzieju akademejā. Ituo goda februarī jei sajēme „Lielo mūzikas balvu 2019” kai publikys simpateja, tok kai nominante jei beja ari kategorejā „Gada jaunais mākslinieks”. Vaicoju Ilzei, kaidā volūdā runuosim, jei soka: „Latgaliski.” Kaidys ir Ilzis pīcys vierteibys i dzeivis vuiceibys?
Par tū vaira žurnalā “A12”.
Foto:

Māris Justs
Jaunumi

Jaunie uzņēmēji

Uzņēmums ARMINO ir viens no LIAA Rēzeknes biznesa inkubatora kopienas jaunajiem dalībniekiem, kas no pirmajiem soļiem pirmsinkubācijas programmā šobrīd mērķtiecīgi aug par interesantu un konkurētspējīgu mācību materiālu ražotāju savā nišā. MAIRA DRELINGA uzņēmuma ARMINO stāsts nav tikai par biznesu, stāsts ir par ģimeni, par nepadošanos, par prieku darīt, un to, cik nozīmīgi, ka, ejot idejas īstenošanas ceļu, ir ceļabiedrs, uz kuru var paļauties. Un šis ceļabiedrs ir EGITA DRELINGA.
Par uzņēmumu ARMINO lasiet žurnāla jūnija/jūlija numurā.
Foto: Diāna Soročina
Jaunumi

Latvieši Bergenā

Latviešus var sastapt visā plašajā pasaulē, tomēr tikai dažās vietās veidojas spēcīgas diasporas, kurās kopj latvisko garu. Norvēģijas pilsēta Bergena izceļas ne tikai ar ziemeļniecisko skaistumu, bet arī radošu latviešu kopienu. Pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Rēzeknes bērnu un jauniešu folkloras kopa „VĪTERI” ciemojās pie Norvēģijas latviešu kolektīva „BERGAUSIS”, arī tuvāk iepazīstot Norvēģijā dzīvojošās latviešu ģimenes. Latviešu kultūras skoliņa „Bergausis” uztur dzīvu latviešu valodas prasmi Bergenas komūnā dzīvojošo vismaz 500 latviešu un jauktajās ģimenēs. Saruna par sapņiem un mērķiem, kuri apvieno un iedvesmo Skandināvijas zemē dzīvojošos latviešus.
Vairāk lasiet žurnāla “A12” jūnija/jūlija numurā.
Jaunumi

Intervija ar Sarmīti Teivāni

Vasaras saulgriežu noskaņās arī žurnāls “A12”.

Fragments no jūnija/jūlija numurā lasāmās intervijas ar SARMĪTI TEIVĀNI, Daugavpils folkloras kopas „Svātra” vadītāju:
“Padomju laikos šos svētkus ļoti nepopularizēja, bet mēs, lauku bērni, bijām tie lielākie svētku gaidītāji. Ļoti gaidījām ugunskuru, negulēto nakti. Neatceros dziesmas, bet atceros kalmju un ugunskura dūmu smaržu, svaigi sietā siera garšu. Bērnības dienās Līksnā mums kaimiņos dzīvoja tāds Žaldovsku Juoņs. Jānis man likās īpašs vārds, Līgo vakarā gāju pie viņa kā pie Dieva dēla, ar lielu pietāti. Tomēr bērnības Jāņi bija vairāk tāda izdauzīšanās, tagad šiem svētkiem ir pavisam cits svars un nozīme. Arvien vairāk gribas salāgoties ar dabu, norimties. Sajust brīdi, kad daba tev ir paklanījusies, sakot – paskaties, esmu pilnbriedā. Paņem no manis visu, ko vari! Ir pēdējais laiks to mācīties. Tad, kad mēs dziedam saulgriežu un Jāņu dziesmas, bieži vien gribas dziedāt ne jau tās priecīgās, bet gan tās nedaudz skumjās un lēnās dziesmas, kurās tiek izdziedāta Jāņu dienas svētība. Jau trīs gadus piedalāmies akcijā „Garākā Līgo dziesma”, kas mūs ir pamudinājusi rīkot saulgriežu svinēšanu Daugavpilī 21. jūnijā. Esmu izbrīnīta par lielo atsaucību, cilvēki nāk, interesējas par dziesmām, tradīcijām. Tagad ļoti daudzi cilvēki meklē palīdzību, kā līdzsvarot sevi, un mani tas priecē. Protams, arī man ir brīži, kad negribas neko darīt, tikai sēdēt un mērcēt kājas ūdenī. Tomēr tad, kad ziedojam savas domas un darbus sabiedrībai, mēs arī saņemam ļoti daudz pretī. Saprotam, ka esam vajadzīgi. Tas palīdz dzīvot. Jāņi var būt skumji un var būt priecīgi svētki. Saulīte griežas uz rudens pusi, un tas ir normāls dabas ritējums. Es to pieņemu, jo pa Dīva lykumam “Tai tam byus byut!””
Pilnu rakstu lasiet žurnālā “A12”
Foto: Evija Pušmucāne
Jaunumi

Būs izturība – būs panākumi

Zemnieku saimniecībā „LUKSTIŅMĀJAS” Rēzeknes novadā ciemojamies Darba svētkos – 1. maijā. Darbs te rit arī atpūtas dienās, īpaši tagad, pavasara plaukumā, kad sējas darbi vēl tikai sākušies. Kamēr saimnieks IVARS ĶIPURS strādā tīrumā, viņa dzīvesbiedre RUTA mums pastāsta, kāds šis visā pasaulē pārbaudījumiem pilnais laika posms ir viņu saimniecībā, kāda ietekme ir ārkārtas situācijas ierobežojumiem un kā jāsaimnieko, lai nepazustu krīzēs.
Klienti atbrauc paši
Z/s „Lukstiņmājas” ir viena no retajām saimniecībām, kas darbojas ilgstoši, nu jau 27 gadus – kopš 1993. gada. Sākotnēji specializējušies lopkopībā, bet nu jau 20 gadus nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. Ivars un Ruta Ķipuri apsaimnieko aptuveni 100 hektārus zemes – audzē burkānus, bietes, kāpostus, kartupeļus, sīpolus, papildus arī graudaugus un siltumnīcās – tomātus, gurķus. Tāpat arī pārstrādā kāpostus, tos skābējot, un tie jau ir kļuvuši diezgan populāri, nedēļā tiek pārdotas aptuveni 4 tonnas skābēto kāpostu.
Produkciju saimnieki realizē, noslēdzot līgumus un piegādājot to izglītības iestādēm, pārtikas veikaliem un kafejnīcām Rēzeknē, Viļānos, Maltā, Ludzā, Kārsavā, pārdod arī dārzeņu tirdzniecības bāzēm Daugavpilī un Rīgā. Saimniece teic, ka sūdzēties nav pamata, jo produkcijas noiets ir veiksmīgs. „Lukstiņmājām” ir arī savi klienti, kuri pērk dārzeņus tepat saimniecībā. „Agrāk biežāk piedalījāmies gadatirgos, tirdziņos, taču pēdējā laikā esam no tiem atteikušies, jo strādnieku ir mazāk, arī meitas jau ir izaugušas, viņām savas intereses. Tagad klienti paši atbrauc pie mums, jo arī viņiem tas ir izdevīgāk – uz pusi lētāk nekā tirgū vai veikalā,” saka Ruta Ķipure.
Ārkārtas situācijā – mazliet šoka
Zemnieku saimniecība algo trīs darbiniekus. Protams, strādā arī pati ģimene – vecākiem palīdz arī abas meitas. „Tagad jau viss diezgan normāli notiek, sākās darbs, taču marta otrajā pusē bijām spiesti atbrīvot no darba savus darbiniekus, jo nebija, ko darīt. Arī aprīļa pirmās nedēļas viņiem bija brīvas. Prece bija sašķirota, to bija plānots piegādāt skolām, bērnudārziem, taču pēkšņi skolas ciet, pasūtījumu nebija, arī lauku darbi vēl nebija sākušies. Veikalos tika ieviesti ierobežojumi, cilvēki iepirkās mazāk, līdz ar to preču noiets mazāks. Mums bija mazliet šoks. Daudz burkānu bijām izaudzējuši, tagad tie sāk bojāties, nav, kur likt. Labos burkānus piegādājam veikaliem, bet pārējos ir grūtības realizēt. Burkānu cena par kilogramu arī kritusies, mums Rīgas klients piedāvāja iepirkt par 8-10 eiro centiem kilogramā, taču nolēmām, ka tas neatmaksāsies – darbaspēks, transporta izdevumi… Nu, neko darīt, visur savi plusi, savi mīnusi. Citu gadu vinnējam, citu – zaudējam. Šogad iesējām mazāk. Skatīsimies, kā situācija mainīsies, centīsimies pielāgoties. Varbūt meklēsim papildu iespējas noietam, veikali tik un tā ir, var piedāvāt tiem. Protams, tagad daudz dārzeņu, ko bijām paturējuši skolām, būs jāmet laukā.”
Jautāju, kāda ir konkurence ar lēto produkciju no Polijas, Grieķijas un citām zemēm, vai ierobežojumi ietekmē saimniecību. „Mūs īpaši neskar, jo mēs strādājam ar līgumiem, mums ir pastāvīgie klienti. Protams, bāzes piedāvā to zemāko cenu, un arī iepirkumos ir tā zemākā, taču mums ir sava niša, mēs turamies pie savas cenas un neatdodam lēti. Liels pluss ir mūsu atrašanās vieta, līdz Rēzeknes Izglītības pārvaldei ir tikai 2,4 kilometri, dzīvojam piepilsētā, tāpēc sadarboties ar mums ir izdevīgi, attāluma ziņā mēs esam vinnētāji. Mēs arī paši veicam piegādi uz veikaliem, arī sestdienās, ja ir pieprasījums.” Piebilstu, ka cilvēki noteikti novērtē vietējo produkciju, tās kvalitāti. „Jā, protams. Mēs esam integrētie audzētāji, neesam bioloģiskā saimniecība, bet tik un tā mēs neizmantojam visu ķīmiju, cik vajadzētu, jo tas ir dārgs prieks. Mēs to lietojam mērenās devās. Ir klienti, kuri saka – jums tie sīpoli tik labi izskatās, droši vien liekat klāt ķīmiju. Nu neliekam, mums tikai ir izstrādāta sava niša, sava tehnoloģija, ar ko mēs kurā brīdī nomiglojam, piebarojam, ko vajag, to iedodam dārzenim, jāseko arī slimībām, tās jānovērš.”
Pilnu rakstu lasiet žurnāla “A12” aktuālajā numurā.
Foto: Evija Pušmucāne
Jaunumi

Mākslinieks Aivis Pīzelis

Jaunajā žurnāla numurā sarunājamies ar mākslinieku AIVI PĪZELI – uzzinām, kādas ir viņa sajūtas un novērojumi šajā sarežģītajā laikā, kā sokas darbi un kas ir viņa mūzīgais dzinējs.
Interviju lasiet jūnija/jūlija numurā.
Foto: Anrijs Požarskis
Jaunumi

Dedzīgais ērģeļu pavēlnieks

KASPARS BAČKURS ir Kaunatas vidusskolas 8. klases audzēknis, kurš apkārtējo cilvēku uzmanību izpelnījies ar kādu cēlu darbu. Viņš ir aizrāvies ar mūziku un, piedaloties dažādos vietējā un arī starptautiskā mēroga klavierspēles konkursos, tajos par augstiem sasniegumiem iegūtos naudas apbalvojumus sakrājis un tos ieguldījis digitālo ērģeļu iegādē Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīcai.
Ātrāk uz mūzikas skolu
Kaspars ir mērķtiecīgs un neatlaidīgs jaunietis, kurš papildus ikdienas skolas gaitām Kaunatā dodas arī uz Maltas mūzikas skolu un Rēzekni, kur privātskolotājas Lauras Ivanovas vadībā nu jau trešo gadu apgūst ērģeļspēli.
Kaspara mamma Žanna Bačkure atceras, ka interesi par mūziku dēls izrādījis jau pirmajā klasē, kad nevarējis vien sagaidīt, kad vecāki viņam ļaus braukt mācīties uz mūzikas skolu. Klavieres sācis spēlēt jau otrajā klasē, un pēc septiņiem gadiem aizdomājies, ka labprāt mācītos arī ērģeles, jo tas toreiz licies interesantāks, lielāks mūzikas instruments. Drīz vien uzzinājis, ka Rēzeknē ir iespēja to darīt, un, kā pats saka, šo iespēju nevarēja laist garām. Tobrīd Latgales vēstniecība GORS iegādājās digitālās ērģeles, kuras bija iespēja redzēt arī Kasparam. Tas viņam ļāva veikt apzinātu izvēli un pievērsties ērģeļspēlei.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Līgavas pūra lādes maģija

Tradīcijas mainās, reizumis arī izzūd pavisam, un tomēr pēc gadiem tās atkal tiek novērtētas un jaunieši pie tām atgriežas, novērojusi Dagdas Folkloras centra vadītāja INTA VIĻUMA, ar kuras gādību Latvijas simtgadei par godu izveidots līgavas pūrs ar simt priekšmetiem, kurus radījuši vai mantojumā gūtos uzdāvinājuši vietējie – Dagdas novada – iedzīvotāji. Informācija par pūra priekšmetiem apkopota arī „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomotā”. Par šo veikumu tās sastādītāja Inta Viļuma ir saņēmusi arī Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks”. Kopā ar idejas autori ielūkojāmies pūra lādē un sarunājāmies par kāzu tradīcijām un to nozīmi senāk un tagad.
Simts nav daudz
Ja Līvānos ir garākā tautiskā josta, kāpēc gan Dagdā nevarētu būt visbagātīgākais līgavas pūrs, nodomāja Inta Viļuma un gādāja, lai šī ideja veiksmīgi īstenotos, un viņai izdevās. Simts priekšmeti līgavas pūrā gan, izrādās, neesot daudz – senāk pielocīti pūri ar simts zeķu pāriem, simts cimdu pāriem vienuviet, plus visi pārējie priekšmeti. Pūra priekšmeti kādreiz esot meitai dāvināti, ziedoti. Jauna meita visu pūru viena nemaz neesot gatavojusi, tas viņai nācis mantojumā no mammas, vecmammas, viņa tikai atjaunojusi priekšmetus, kuri vairāk nonēsājušies, – cimdus, zeķes. Lai pagūtu sagatavot pūram simts pārus cimdu, zeķu, meitene jau no desmit gadu vecuma, ejot ganos, sākusi adīt. Visgrūtāk klājies kalpoņu meitām, kurām bija jānoada pūrs ne vien sev, bet arī saimniekmeitām.
Inta Viļuma ir ļoti gandarīta un pārsteigta par Dagdas iedzīvotāju lielo atsaucību un iesaistīšanos pūra locīšanā. Visvairāk priekšmetu pūrā – 24 – esot sagādājuši Šķaunes pagasta iedzīvotāji. Pūra izveidošanā piedalījās katrs Dagdas novada pagasts, cilvēki dalījās ar šiem priekšmetiem – gan izgatavoja jaunas mantas, gan ziedoja tās, kuras viņiem pašiem nākušas pūrā. Projektu sāka īstenot 2016. gadā, un jau 2018. gadā pūra lādē bija ielikts simtais priekšmets – ar domu, ka ik gadu lādes kolekcijā pievienosies pa vēl vismaz vienam priekšmetam, kas saistīts ar Dagdas novadu un 19. gadsimta vidus līgavas pūru, lai Latvijas 200 gadu jubilejā tajā jau būtu vismaz 200 vienību.
Projektu finansiāli atbalstīja Latgales reģiona attīstības aģentūra, Valsts kultūrkapitāla fonds, a/s „Latvijas valsts meži” un Dagdas novada pašvaldība.

Turpināt lasīt

Jaunumi

Bruoļi Rasimi

Guntis i Kristaps (Guntis Rasims i Kristaps Rasims) – nu jau daudzu godu latgalīšu kuļturys dzeive bez jīm ir gryutai īdūmojama. Jī obeji ar dūmubīdrim izveidova muzykys grupu „Bez PVN” (Bez PVN), kas laika gaitā ir pamainejuse sastuovu i nu jau septeņpadsmytū godu prīcej na tikai Latgolys, tok ari puornūvodu rokmuzykys klauseituojus. Paguojušuo goda rudinī beleti iz jūs koncertu „Gora” (Latgales vēstniecība GORS) lelajā zalā tyka izpuordūti i škārsteiklā ceļova regulari vaicuojumi piec kaida breiva beleta. Tagad jau ir izvielāts datums nuokamajam lelajam koncertam – ituo gods 21. novembris.
Dzeivis leluo skriejīņa vydā atsasāstam trejatā pi kuhneitis gaļdeņa i, dzerūt čaji i gondreiž vysu laiku īsmīdami, pasarunojam par bruoļu savstarpejūs attīceibu kimeji, kas aizvin dūd jaunys idejis i jaunys dzīsmis. Pī tam rudinī ir gaidams ari jauns grupys dzīšmu albums.
Apbreinojami – nu molys pasaverūt, jīm tai vyss vīglai saīt. Dora tū, kas pošim pateik, i tū, kas pošim ruodīs svareigs!

Sarunu ar bruoļim RASIMIM losi Žurnāls A12 apreļa-maija numerī. 
Foto: Viola Lapa

Jaunākie ieraksti
Vecāki ieraksti