Otrajā diskusiju ciklā SARUNAS PAR SVARĪGO – komponists Platons Buravickis

14.jūnijā plkst.18.00 Lūznava muižas āra terasē ierobežotam cilvēku skaitam klātienē, bet vēlāk arī ierakstā biedrības ESTO mājaslapā un sociālajā tīklā facebook būs skatāma un klausāma otrā saruna diskusija ciklā „ Sarunas par svarīgo”. Ar komponistu un pianistu Platonu Buravicki runāsimies par viņa jaunradi un sabiedrībai aktuālām tēmām, diskutēsim par veidu, kā mūsdienu mūzika uzrunā sabiedrību.

Diskusiju cikla mērķis ir aicināt uz sarunu kādu sabiedrībai zināmu kultūras personību – literātu, mūziķi, kino režisoru, mākslinieku, baudīt viņa radītos darbus, kā arī diskutēt par mākslinieka-indivīda lomu sabiedrības vērtību veidošanā, tā spēju vai nespēju ietekmēt demokrātijas procesu norisi.
Platons Buravickis nebaidās publiski izteikt savu viedokli par mūzikas estētiku, jēgu un vērtību, viņš uzskata, ka karš ir ceļš uz cilvēces nāvi, bet Mūzika ir ceļš cilvēces dzīvei un tālākai attīstībai, tāpēc 21.gadsimtā profesijai Mūziķis jākļūst par dominējošo profesiju, kurai jānomaina profesija Militārists, kas bija valdošā 20.gadsimtā. Komponists nevairās no psiholoģiski sociālām tēmām, tiešas iedarbības uz klausītāju, tajā pašā laikā viņam tikpat svarīgi ir arī racionāli eksperimenti, tehnoloģijas un to radītās izmaiņas. Sarunā ar komponistu, ierakstos skanēs arī viņa sacerētās mūzikas fragmenti.

Covid-19 epidemioloģiskās drošības ierobežojumu dēļ uz klātienes sarunu varēsim pulcināt tikai nelielu cilvēku skaitu. Projekta ietvaros plānotas 19 tikšanās ar dažādiem kultūras jomu pārstāvjiem. Diskusiju cikls turpināsies līdz 2023.gadam. Tas būs pieejams visiem interesentiem, jo tiks raidīts arī biedrības ESTO mājaslapā biedribaslg.lv sociālajā tīklā facebook.

A12 Nr.54, 2021

Žurnāla “A12” vasaras numurs ir klāt! Šoreiz sarunās ar latgaliešiem vairāk atziņu par šo vairāk nekā gadu ilgo “vēsturisko pārdomu laiku”, kā to nosauc numura redaktore Inga Čekša-Ratniece.

Jaunajā numurā lasiet:

  • par to, kāds šis posms ir mūziķei un komponistei Laurai Jēkabsonei, kura zina – būt ceļā viņai ir svarīgi, kaut šobrīd tā ierastie līkloči izpaliek;
  • ceļazīmes, kas liecina, ka esi pareizajā vietā, – mākslas vēsturnieces Evijas Vasilevskas dzīve Akminīšos;
  • arī Latgalei savas “Siguldas” – uzņēmīgo jauniešu Daces un Artura de Vaļdenu stāsts;
  • vēsturisks skats uz Ludzu un kadri no Varnavičiem;
  • iedvesmai izmēģināt laivošanu šajā vasarā – Ivara Matisova līkumainais ceļojums pa Maltas upi un citi stāsti.

 

Tiekamies jūsu pastkastītēs un tirdzniecības vietās Latgalē un Rīgā!

Lai dabas smaržām un garšām piepildīta vasara!

Divskani „uo” var apzīmēt divējādi

Žurnāls A12 aprīļa/maija numurā Vinetas Vilcānes rakstā minēti septiņi interesanti fakti par latgaliešu valodu. Lūk, viens no tiem.
Divskani „uo” var apzīmēt divējādi
Latgaliešu vidū daudz šķēpu tiek lauzts un emocionālu strīdu aizvadīts par divskaņa „uo” jeb „ō” lietojumu mūsdienās. Tomēr velti tas tiek darīts.
20. gadsimta 20. gados uzsāka darbu pie latgaliešu rakstu valodas standarta izveides, tas notika garīdznieka, valodnieka Pītera Stroda vadībā. 1929. gadā Latvijas Izglītības ministrija apstiprināja Latgaliešu pareizrakstības noteikumus, kurus nereti dēvē par „Stroda rakstību” vai arī par „veco rakstību”. Saskaņā ar tiem „slavenais divskanis” bija pierakstāms kā „ō”. Tomēr jau tolaik P. Strods atzina, ka šo divskani labāk būtu pierakstīt ar diviem burtiem – „uo”. Par to viņš rakstījis žurnāla „Zīdūnis” 1929. gada 7. numurā: „Kas atsateic uz divskaņu „uo”, „ie” un „iu” litošonu, josoka, ka byutu piļneigi pareizi šos divskaņas īvest, tys ir, byutu piļneigi pareizi, jo mes raksteitu: bruoļs, muote, kuoja, muoja, struoduot, buols [..] Ivarojut tumar, ka pret šaidu raksteibas veidu byutu roduses porok lela braka, topec šus imeslu deļ taids raksteibas veids natyka pijimts. Ceresim tumar, ka pec godim laikam gon i šom divskaņom nabyus pretiniku un tod tikai vares jos ivest myusu pareizraksteibā.”
Latvijai atgūstot neatkarību, sākās darbs pie latgaliskā izkopšanas, tajā skaitā pilnveidoja latgaliešu rakstu valodas noteikumus, ņemot vērā arī P. Stroda un viņa savulaik vadītās komisijas darbu un ieceres. 2007. gadā Valsts valodas centrs apstiprināja Latgaliešu rakstības noteikumus. Tos nereti mēdz dēvēt par „jauno rakstību”, tādējādi pretnostatot 1929. gada pareizrakstības noteikumiem, lai gan tas nav korekti. Par tā sauktās „vecās rakstības” simbolu palika divskanis „ō” pretstatā tā apzīmējumam ar diviem burtiem – „uo”, kura lietošanu paredz 2007. gada noteikumi. Mūsdienu latgaliešu valodas kopēju, kuri raksta saskaņā ar 2007. gada noteikumiem, virzienā, jo īpaši no vecākās paaudzes cilvēku puses, tiek raidīti pārmetumi par latgaliešu valodas kropļošanu un latgalisko vērtību nodošanu, piesaucot arī pieminēto divskani, kurš tagad esot rakstāms nepareizi.
Grūti saprast, kādēļ šāda situācija izveidojusies un daļa cilvēku dzīvo maldos, jo 2007. gadā apstiprinātie Latgaliešu rakstības noteikumi pieļauj divskaņa “uo” apzīmēšanu arī ar “ō”. Katrs rakstīt gribētājs var izvēlēties sev ērtāko variantu.
Pārējos faktus par latgaliešu valodu uzziniet žurnāla aktuālajā numurā.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pagalmā būs skatāmi konkursa labākie darbi

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pagalmā būs skatāmi jauniešu sociālo plakātu konkursa „Esi aktīvs, piedalies!” labākie darbi.

14.maijā plkst.16.00 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pagalmā tiks atklāta sociālo plakātu konkursa “Esi aktīvs – piedalies!” laureātu apbalvošana  un 11 darbu zibakcijas izstāde. Konkursu organizēja biedrība ESTO, aicinot jauniešus ar vai bez priekšzināšanām mākslas jomā paust savu attieksmi par pilsoniskas sabiedrības procesiem un veicinot līdzcilvēku iesaisti pašvaldību vēlēšanu norisēs.

Pirmajā plakātu konkursā tika iesniegti 24 jauno mākslinieku darbu pieteikumi. Žūrija vērtēja autoru radošās idejas oriģinalitāti, darba tehnisko detalizāciju un izstrādi, kā arī plakāta iespējamo pielietojamību pašvaldību vēlēšanu kampaņās.
Par labākajiem darbiem žūrija atzina Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studentu Gitas Līpenītes-Čudares, Aivijas Gritānes, Ričarda Roberta Laganovska un Santas Katkevičas veidotos plakātus, kuri oriģinālā un trāpīgā veidā pauda aicinājumu uz atbildīgu lēmumu pieņemšanu un iesaistīšanos nākotnes sabiedrības veidošanā. Viens no žūrijas locekļiem, radošais vizionārs un reklāmas skolas pasniedzējs Raimonds Platacis atzina, ka “uzvarēja tie darbi, kas pēc vēstījuma un grafiskā izpildījuma nolasījās vislabāk”. Divpadsmit žūrijasprāt labākie darbi ir aplūkojami biedrības ESTO un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas mājaslapās.

Plakātu izstādes atklāšanas pasākumā, ievērojot visus distancēšanās noteikumus, dalībnieki, kuru darbi tiks eksponēti izstādē, saņems konkursa dalībnieka diplomus. Tiks pasniegta konkursa uzvarētāja balva, atzinības raksti, kā arī skatītāju simpātiju balva, ko noteiks biedrības ESTO un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas mājaslapu aptaujas balsojums.
Konkursā iesniegtie plakāti līdz pašvaldību vēlēšanu dienai tiks izstādīti vairākās ceļojošās izstādēs dažādās Latgales vietās, rosinot ikvienu novērtēt vēlēšanu nozīmību pilsoniskas valsts attīstībā un katra pienākumu iesaistīties lēmuma pieņemšanā un pašvaldību vēlēšanu procesā.

Sociālo plakātu konkurss “Esi aktīvs, piedalies!” tapis biedrības ESTO projekta “Klausies. Saproti. Rīkojies!” ietvaros, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu „Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Ko maskavietis dara Blontos?

KONSTANTĪNS BEĻSKIS ir dzimis maskavietis, lielāko daļu savas dzīves arī tur pavadījis. Bērnībā ar tēvu sanācis vairākas reizes atbraukt uz Latviju (pamatā Rīgas un Jūrmalas apkārtne), vēlāk Konstantīns atbilstoši vienai no savām darbības jomām par Latviju sagatavoja tūrisma ceļvedi, kura beigu daļā atrodamas arī dažas lapaspuses par Latgali. Līdz 2014. gads kļuva par lūzuma punktu daudzu krievu prātos – Krimas aneksija, faktiskais karš ar kaimiņvalsti Ukrainu un pieaugošais dažāda veida represiju apmērs pašu valstī lika apsvērt arī dažādus „plānus B”. Lai arī Konstantīna tuvs radinieks dzīvo Vācijā, pašam viņam atrodama saikne ar izraēļu cilti, pavisam labas franču valodas zināšanas… tomēr izvēle krita par labu Latgalei, kuru ar Maskavu šķir tikai nedaudz vairāk kā sešu stundu brauciens pie mašīnas stūres. Tagadējā Ciblas novada Blontu ciemā tika atrasta piemērota mājiņa, tā iegādāta, sakārtota, un nu jau vairākus gadus liela daļa Konstantīna dzīves rit tieši šajā pusē robežas. Apzināti vai neapzināti viņš jau ir kļuvis par mūsējo. Konstantīns bez jelkāda patosa atzīst, ka Latgali viņš patiesi iemīlējis.
Žurnāla „A12” aktuālajā numurā – neliels ieskats trīs stundu aizraujošajā sarunā ar Konstantīnu Beļski.

Iestāties par daudzbērnu ģimenēm

Jau teju trīs gadus Daugavpilī darbojas Daudzbērnu ģimeņu biedrība “Lielas ģimenes”, kas apvieno 140 pilsētas un novada daudzbērnu ģimenes. Uzlabot ģimeņu dzīves kvalitāti, lauzt nelabvēlīgus stereotipus – tās ir tikai dažas biedrības darbības jomas. Lai uzzinātu vairāk, žurnāls „A12” tikās ar organizācijas aktīvistēm ‒ Janu Priedīti un Tatjanu Tukāni.
[..]
Kāpēc cilvēkam jābūt pilsoniski aktīvam?
Tatjana: „Ja gribi kaut ko savā dzīvē mainīt, tad sāc ar sevi. Es uzskatu, ka mēs sākam ar sevi, mēs gribam mainīt savu ģimeņu dzīvi, un tādā veidā, ejot uz domi, rīkojot pasākumus, mēs mainām arī citu cilvēku dzīvi, kuri varbūt nav tik aktīvi kā mēs.”
Jana: „Paziņas saka – jādzemdē trešais, tad varēsim stāties jūsu biedrībā. Viņi skatās uz mums kā uz aktīvas darbības paraugu. Piecas ģimenes jau tādā veidā iestājās biedrībā, ir arī tās, kas vēl tikai grasās to darīt. Jā, mēs esam par demogrāfijas uzlabošanu! Mēs darām labas lietas.”
Kas, jūsuprāt, ir demokrātijas kultūra?
Tatjana: „Jāieklausās katra indivīda viedoklī un jāpasaka, ka viņa domas ir pareizas, jo nav jau tā, ka tikai mūsu tādas ir. Ja mūsu ģimenē kāds jautājums nav aktuāls, bet kādā citā ir, mēs tik un tā ejam un iestājamies par to.”
Visu rakstu lasiet žurnāla aprīļa/maija numurā.
Foto: Māris Justs

Vinetys latgaliskais ryudejums

Soka “Vineta Vilcāne”, padūmoj „ Latgalīšu kulturys ziņu portalslakuga.lv”. Soka „lakuga.lv”, īguodoj Vinetu. Pādejūs ostoņu godu laikā, kas bīdreibys „Latgolys Studentu centrs” radeitajam portalam bejs skriejīņs kuopynuojumūs, Vineta voi vysuos lūmuos kai projektu vadeituoja, satura redaktore, žurnaliste i socialūs kontu administratore, voi viņ atseviškuos, bet naiztryukstūši kai projektu raksteituoja nūsacejuse portala gaitu. Itūgod Vineta beja nomināta

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”

kai publiciste i latgalīšu volūdys entuziaste, a par latgalīšu volūdys populariziešonu portals jau bejs 2016. gods „Boņuka” laureatu pulkā. Pasarunuošona saīt par augšonu latgaliskajā, ari Vinetai tyvom temom – mozuoklītuotuos volūdys pasaulī i iedīņu viesture.

Losit žurnala jaunajā numerī!

Iestāties par daudzbērnu ģimenēm

Es un Mēs

Laura Repele

Foto: Māris Justs

Iestāties par daudzbērnu ģimenēm

Jau teju trīs gadus Daugavpilī darbojas biedrība „Lielas ģimenes”, kas apvieno 140 pilsētas un novada daudzbērnu ģimenes. Uzlabot ģimeņu dzīves kvalitāti, lauzt nelabvēlīgus stereotipus – tās ir tikai dažas biedrības darbības jomas. Lai uzzinātu vairāk, žurnāls „A12” tikās ar organizācijas aktīvistēm ‒ Janu Priedīti un Tatjanu Tukāni.

Biedrības „Lielas ģimenes” kodols

Viss sākās ar darbību sociālajos tīklos. Tatjana Tukāne kopā ar domubiedrēm bija izveidojusi grupu vietnē Facebook, kur apkopoja informāciju, kas būtu saistoša daudzbērnu ģimenēm Daugavpilī. Secināja, ka šādu ģimeņu ir ļoti daudz, arī labvēlīgu. Drīz vien radās ideja dibināt biedrību, lai varētu vairāk panākt ģimeņu labā, vēršoties gan Daugavpils domē, gan Daugavpils novada domē.

Biedrības „Lielas ģimenes” valdē katram ir savi uzdevumi – katrs, darbojoties savā profesionālajā jomā, var veikt ar to saistītos pienākumus arī biedrības labā. Jana ir vecmāte Daugavpils slimnīcas Dzemdību nodaļā, kur vada lekcijas topošajiem vecākiem, un biedrībā vairāk atbild par medicīnas jomu. Janas dzīvesbiedrs Juris darbojas darba aizsardzības jomā „Daugavpils satiksmē” un biedrībā atbild par dokumentu izstrādi, veido atskaites, līgumus, risina juridiska satura jautājumus. Tatjana strādā Latgales Centrālajā bibliotēkā par informācijas speciālisti, tāpēc viss, kas saistīts ar afišu izveidi, noformējumu, nav sveša lieta – zināšanas un pieredzi var izmantot arī biedrības interesēs, organizējot pasākumus un citas aktivitātes. Tatjanas dzīvesbiedrs Dailis ir IT speciālists, programmētājs, tāpēc biedrības mājaslapas izveide ir viņa lauciņš, viņam patīk arī sports – skriešana, airēšana, futbols, hokejs, tāpēc Dailis biedrībā atbild par sporta aktivitātēm. Tatjana palīdz Dailim organizēt komandas, un tās pārstāv biedrību dažādās pilsētas organizētās sporta sacensībās, maratonos, tajos piedalās gan lielie, gan mazie biedrības pārstāvji.

Tatjana teic, ka pirms tam abas ģimenes nebija personīgi pazīstamas, taču, kad satikās, izrādījās, ka tām ir kopīgas intereses, tāpēc arī kopā izdodas veiksmīgi sadarboties un vadīt biedrību. Jana papildina: „Mūsu biedrībā arī ģimenes savā starpā sadraudzējas. Mūsu vidū ir arī uzņēmēji, viņi piedāvā akcijas, atlaides, un mēs šajā laikā, kad viss ir aizvērts, viņu produkciju vai sniegtos pakalpojumus biedrībā popularizējam, tādā veidā atbalstām cits citu.”

Mediķi atbrauc no Rīgas

Viens no galvenajiem biedrības mērķiem ir panākt, lai ģimenes būtu aktīvas – lai mamma un tētis pavada laiku ar bērniem, kā arī lai ģimenes nejustos vienas – lai zinātu, ka tepat līdzās ir arī citas tikpat lielas ģimenes. „Mēs rīkojam pasākumus arī tāpēc, lai mammām vai tētiem būtu iespēja iziet no mājas, jo rūpes par bērniem, kad viņu ir trīs vai vairāk, nogurdina, bet ir svarīgi atpūsties, līdz ar to ikviens šāds pasākums jau ir liels ieguldījums no mūsu puses,” saka Tatjana. Biedrība rīko gan izklaides un atpūtas pasākumus, gan svin kopā svētkus.

Turpināt lasīt

“Turēt saulīti iekšā”

Publiski paust, ko patiesi domā, ne visi uzdrošinās, bet repere Daiga Barkāne jeb ŪGA, kuras dzimtā vieta ir Rēzeknes novada Bērzgale, to dara bez robežām. Katrs to var dzirdēt viņas debijas albumā „LG ir HH” („Ausmeņa Records”, 2020), kas tika nominēts un martā tika pie divām balvām – Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks “un “Zelta Mikrofons 2021” kategorijā „Debija”. Kāpēc, viņasprāt, sabiedrībā ir jācilā skarbās tēmas, un kas dara viņu par sevi pārliecinātu uz skatuves – par to žurnāla jaunajā numurā!
Foto: Evija Pušmucāne

Dienvidlatgales austās segas grāmatā

“Ne tikai pasaulei, bet pašai Latvijai bija pārsteigums par ļoti glezno, krāsaino un dzīvespriecīgo kopskatu. Ļoti daudzas audējas precējušās ar baltkrieviem vai pašām ir baltkrievu saknes, tur klāt nāk tā dzīvespriecīgā stīga. Man tā asociējas ar Latgali, segas uzzied kā puķes. Kad visu saliek kopā, tad rāmais vidzemnieks tā kā dabū ar mietu pa pieri. Cik tas ir krāsaini un dzīvespriecīgi! Vidzemē ir ļoti niansētas krāsu pārejas, smalkākas krāsu nianses, bet Latgalei ir sulīgas, spēcīgas, izteiksmīgas krāsas.”
Izvaltas, Kombuļu, Robežnieku, Indras, Šķeltovas, Aulejas, Skaistas, Asūnes, Šķaunes, Ezernieku, Svariņu pagastu mājamatnieču krāšņo, dzīvespriecīgo un mīlestības piepildīto segu fotogrāfijas kopā ar audēju stāstiem ir nonākušas vienkopus grāmatā ,,Dienvidlatgalē austās segas”. Žurnāls „A12” grāmatas lappuses šoreiz šķirstīja kopā ar tās autori DAINU KRAUKLI.
Interviju lasiet žurnāla aprīļa/maija numurā.
Foto no personīgā arhīva.