Es un Mēs

Jurs Viļums

Kaimiņu byušona i sapynu eistynuošona

Inga Krekele jau nu 2003. goda struodoj bīdreibā „Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība „Kaimiņi””, pa itū laiku paleidzāts eistynuotīs daudzejim lobim dorbim. Inga sarunys nūslāgumā atzeist, ka deļ tuo ari itais dorbs jai pateik, ka var redzēt konkretus rezuļtatus: tu vari paleidzēt saīt kūpā lobim cylvākim i radeit vēļ koč kū vierteigu. Vysa golā – ite tu vari pīdzeivuot, kai pa eistam kaids eistynoj sovu sapynu!

Pyrmī Latvejā!

2021.gada beiguos Eiropys leimiņa programa LEADER nūsvinēja jau 30 godu jubileju. Taitod 1991. godā radeituo iniciativa, kas baļsteita sadarbeibā i vītejuos inicativuos, pīruodeja sovu dzeivuotspieju. Metode tyka aizsuokta, kab paraudzeitu jaunu i naatkareigu veidu, kai rast rysynuojumus lauku atteisteibys izaicynuojumim: vīnkuoršim vuordim runojūt – projektu konkursa rezuļtatā var tikt pi saleidzynūši nalelys naudys, kuru, pruoteigi izmontojūt i īsaistūt ari pošu spākus, var tikt pi globali moza, tok vītejai videi byutiska atspierīņa tuoļuokai darbeibai. Latvejā pyrmū reizi itei prakse pasaruodeja taišni Latgolā (Daugovpiļs, Bolvu i Rēzeknis pusē), kod vēļ nabejom i īsastuojuši Eiropys Savīneibā, – tūlaik Britu padūme daškeire nalelys naudenis, kab itaidu pīeju ite paraudzeitu.

Īsuokums beja gona lobs, kab tū vysu turpynuotu, i deļtuo 2003. goda 15. aprelī Uzjāmumu registrā tyka īraksteita bīdreiba (tūlaik vēļ) „Daugavpils rajona partnerība” (2009. godā pamaineja nūsaukumu iz asūšū). I kai reize Inga i juos tuo laika kolega Valdis Kudiņš beja tī cylvāki, kas nūdrūšynova īsuoktuos praksis piecteceibu. Tod nalelu naudeņu (2000 latu) zīdova „Unibanka”, tyka eistynuota jauna projektu kuorta, tod beja finansials atbolsts ari nu Niderlandis, leidz Latvejā jau beja daīmamys ari Eiropys naudys, i tod jau aktivisti nu vysys vaļsts brauce iz Daugovpili vērtīs i vuiceitīs, kai tys vyss dorams. Daugovpilī tyka sareikuota leluoka konfereņce ar golvonū viestejumu, ka tai ari var – na vysu vajag gaideit nu nazkaidu vaļsts strukturu. Var izdareit pošim, a na gaideit, kod kaids cyts izdareis.

Daugovpiļs i Ilyukstis nūvodu partnereibys padūmē ir ostoņpadsmit cylvāku. Daži itymā vysā īsaisteiti nu pošu pyrmsuokumu. Kai Inga atzeist – tys jau taids sirdsdorbs, nikaida atolguojuma par itīm pīnuokumim eisti nav. Vysus prakstiskūs dorbus padora treju cylvāku administraceja Ingys vadeibā. Pamatā juonūdrūsynoj vysa informacejis aprite, juopaleidz sakuortuot kūpejuos finaņšu atskaitis i kotrai mozajai iniciativai. Jau nu poša suokuma itys vyss process bolstās iz lelu sovstarpeju uzaticiešonu. Na veļti padūmē ir pa kaidam puorstuovam nu kotrys molys – tod ari vīgļuok ir sadzeit golus, ka rūnās kaidi vaicuojumi. Tik pādejā laikā pi īsnēgšonys izpald pa kaidam projektam, kur jau var cauri redzēt, ka tys ir tikai naudys dabuošonys deļ, a na rezultata deļ. Tū tod viertej i vītejī eksperti, i piec tam jau Lauku atbolsta dīnastā (LAD).

Kotrā pogostā ir pa kaidam kūpīnys koordinatoram – taitod Inga vysod var pa tīšū pīzvaneit i pavaicuot, kas pa kam. Prūtama līta, nu leluos birokratejis nikur niu navar aizbēgt, tok tī papeiru kolni ir vīgluok puorvarami, ka sūpluok ir ari personiskais kontakts i var pavaicuot ci paskaidruot vīnkuoršim vuordim golvonū byuteibu.

Sapynu pīdzeivuošona

Inga suok uzskaiteit pa kaidam konkretam pīvadumam, kur, ruodīs – suokumā piļneigi nu nikuo, a golā saguojs kaids skaists i vierteigs rezuļtats. Kalkunūs kaida kuņdze vys nasalyka mīrā, ka jai nu dzeivūkļa lūga preteimā ir radzama vacuos muižys staļļa sīna. Vīna poša sīna vairs tikai beja palykuse. Izdūmova i sataiseja vosorys kopeineicu „Augustplatz” (par gūdu kuodreizejam ituos vītys baronam Augustam Georgam Fridriham Etingenam).  Ite izveiduota nalela captiveite i ļaudim teik pīduovuots pošim redzēt, kai tūp, i tod pošim paraudzeit rauga meiklis „skursteņkūkas” (itū nūsaukumu cikom naraudzeisim latgaliskuot) – itaida peirāgu cepšonys tradiceja asūt nūsavārta Čehejā. Turpināt lasīt

Es un Mēs

Noslēpties vai radīt savu

Mākslā var gan izpausties, gan noslēpties. To es saku kā mākslas draugs, nevis profesionāls gleznotājs. Jebkurā no šiem gadījumiem uz audekla nonāk mūsdienu dzīves atspoguļojums un mūsu sajūtas un attiecības sabiedrībā. Gleznā var izkliegt  neapvainojot, runāt par saudzējamo un aizmirsto, gremdēties sapņu krāsās un pasaulē un jūsmot par mūsu dabas realitāti. Mākslas procesi atspoguļo arī sabiedrības realitāti, šobrīd patiess profesionālisms vairs nav modē, tiek pieprasītas cilvēka prasmes darīt daudzas, reizēm pat atšķirīgas lietas, bieži vien zināšanas ir virspusējas. Arī gleznot ir iespējas visiem, un katrs, kurš novelk krāsu ar otiņu, jūtas mākslinieks. Tikai pēc tam mēs saprotam, ka patiesa māksla, tāpat kā zināšanas un prasmes, nav nejauša un rodas rūpīgā un ilgstošā darbībā. Tāpat arī mūsu tagadnes un nākotnes sabiedrības veidošanā – sadarbībā notiek jau esošo zināšanu pielietošana, pārbaude un analīze. Tā mums tiešām trūkst, to var secināt, izjūtot pārsteidzīgi pieņemtus lēmumus kaut vai nodokļu reformā, kas skars daudzus, īpaši Latgalē dzīvojošos. Francijā tas izraisītu skaļu protestu un revolucionāru diskutu vilni, bet mēs vienkārši atlaižam darbiniekus, kuri „neierakstās” uzņēmumu ieņēmumos.

Latvijā ir nepieciešamas izmaiņas cilvēka drosmes rādītājos. Birokrātija ir ieslēgusi un turpina ieslēgt striktas robežas katra apziņā, kas izpaužas kā neiecietība pret citādo – potēto vai nepotēto, zaļu dzīves veidu atbalstošu vai sava ceļa gājēju. Izpaužoties krāsās, var mēģināt atvērt prāta spējas, drosmi un spēju uzdrīkstēties. Ja sāc pārveidot sevi, atspoguļo to uz audekla, tad nokļūsti tuvāk pasaules pārveidošanas idejām.

„Mums vienmēr ir izvēles iespēja. Es izvēlos senas un mīļas lietas. Arī tējkannu. Priekšmetu ar stāstu.”

Māra

„Demokrātija ir elastīga un pieslīpējama. Kompromisa deķis vienmēr kādam vairāk iegriež, kādu silda, tāpat kā dabas skati kādu priecē, bet kādam rada skumjas.”

Ilvija

„Gleznošanas laikā manī dzimst kas man pašai nepazīstams, bet īsts. Gleznojot es atveros drosmei un brīvībai, un eksperimentam. Meklēt gaismas gleznā ir līdzīgi kā meklēt saturu un dziļumu dzīvē.”

Inga

„Demokrātija veidojas no tā, kā katrs grib redzēt sabiedrību, ‒ dažreiz gribas mieru, klusumu un zvilnēt ar skatu uz gaišu nākotni.”

Ieva

Koprades darbnīca „Demokrātija un Māksla” norisinājās Lūznavas muižas dārzā. Biedrība ESTO vēlas paplašināt radošo cilvēku loku, ticībā, ka radošs cilvēks vienmēr atradīs iespējas, arī ietekmēt lēmumu pieņemšanu un radīt risinājumus neordinārām situācijām. Bet radošumam ir jāatraisās, un tās jau ir metodes, prasmes un domāšanas virziens, kurš jāapgūst un jānodod citiem. Radošs ir ikviens, bet sabiedrības iedomātais rāmis ne vienmēr to ļauj izmantot tās pašas sabiedrības attīstībai.  Strukturālās mākslas teorijas pamatlicējs Fēliks Štofels ir teicis, ka ikviens cilvēks ir strukturāls mākslinieks. Mākslai ir sociāls raksturs, kurš spēj ne tikai atspoguļot, bet arī ietekmēt sabiedrības domāšanas radošos principus, rosina atvērtību un toleranci pret citādo. Šī metode tiks izmantota koprades darbnīcā, kas paredz, ka jebkura vecuma cilvēks gūst prieku no radošās darbošanās un vienlaicīgi apmainās viedokļiem, diskutē un paplašina redzesloku. Katrs pasākuma dalībnieks radīja savu stāstu mākslinieces Vēsmas Ušpeles apmācībā, kas pauž mūsdienu demokrātijas vērtības.

Es un Mēs

Juris Viļums

Latgale – Eiropas kulinārā mantojuma centrs

Pirms runājam par Eiropu, ir jāpiemin Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs un tā vadītāja Tatjana Kozačuka. Sarunas beigās viņa kautrīgi atzīsies – nu jau divdesmit gadi pagājuši, kopš uzsāktas darba gaitas tūrisma jomā. Papildus 2013. gadā oficiāli izveidota biedrība „Latgales kulinārā mantojuma centrs”, kuru arī Tatjana vada kopš pirmsākumiem. Pa šo laiku dažādos projektos piesaistīti jau vairāk nekā pus miljona eiro, šobrīd biedrība ir arī Eiropas līmeņa zīmola „Kulinārais mantojums” turētāja. Kas tas par zīmolu, kā nokļuva līdz mums un kā Latgale kļuva par tā saimnieci – to visu prasījām izstāstīt Tatjanai.

Kāzas Latgalē

Šie divi vārdi ir daudzu spilgtu atmiņu pilni katram latvietim, arī gana daudziem stereotipiem apvīts jēdziens un daudzreiz izmantots dažādu kultūras pasākumu nosaukumos. Kad 2003. gadā Eiroreģions „Ezeru zeme” (toreiz vadīja Ilze Stabulniece) īstenoja Phare programmas projektu kulināro pakalpojumu tīkla attīstībai Latgalē, tad tā noslēgumā, kā jau katru projektu pabeidzot, bija vajadzība sarīkot lielāku pasākumu un, tā teikt, plašākai sabiedrībai izziņot par labajiem rezultātiem. Ja jau jāprezentē Latgales kulinārijas brīnumi, tad lai iet „Kāzas Latgalē”. Starp citu, arī šo rindu autors toreiz tika pie lielā galda Vārkavas puses „Salenieku” mājās. Jāatzīst, bija gardi gan!

Tā toreiz Latgales reģiona (Latvija) un Aukštaitijas reģiona (Lietuva) kopīgā projekta ietvaros uz Latgali atceļoja zīmols „Kulinārais mantojums” (Culinary Heritage ‒ angļu val.). Atceļoja uz palikšanu. Sākumā par svešzemju viesi bija gana liela interese, šo zīmolu vēlējās izmantot ap piecdesmit dažādu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju. Laika gaitā, kā jau katrā aktivitātē, daļa atsijājās, jo izrādījās (ak tu brīnums!), ka kopā arī jāsavāc kāda naudiņa, lai samaksātu ikgadējo dalības maksu. Taču jau no tiem pašiem pirmsākumiem zīmola attēlu pie savas saimniecības izmanto tādi visā Latgalē zināmi latgalisko ēdienu eksperti kā Andrupenes lauku sēta, Maizes muzejs Aglonā, „Mežinieku mājas”, „Upenīte”, tēju audzētāji „Kurmīši” un daudzi citi. Tagad biedrībā ir ap trīsdesmit biedru.

Eiropā šis zīmols aizsācies vēl tālajā 1995. gadā. Zviedri un dāņi bija šīs domas sākotnējie attīstītāji, lai stiprinātu vietējo identitāti, lai atbalstītu vietējās kafejnīcas un restorānus, īpašu uzsvaru liekot uz vietējiem ražotājiem, jo vismaz 70% no gala produktu izejvielām jābūt vietējas izcelsmes. Tik vienkārši un saprotami. Acīmredzot tāpēc arī citiem reģioniem šī doma nākusi pie sirds (un bijusi vēderam tīkama). Turpināt lasīt

Es un Mēs

Inga Zeltiņa-Ušpele

Evija Pušmucāne

Sabiedrības kolektīvā dimensija

Ar Kortniju Kvīnu (Courtney Queen) tiekos saulainā 25. februāra pēcpusdienā. Lai gan saule un gaidāmā tikšanās priecē, visas domas ir par un ap satraucošajiem notikumiem Ukrainā. Karš jau ir sācies, tas virmo gaisā, bet prāts vēl atsakās ticēt. Neviļus arī mūsu saruna pieskaras šai tēmai.

Amerikāniete Kortnija Kvīna no 2000. līdz 2002. gadam ASV Miera korpusa programmas ietvaros dzīvoja un darbojās Rēzeknē un Balvos, konsultējot vietējos uzņēmumus, iedzīvotājus un studentus nevalstiskās attīstības jomā. Viņa kopā ar ES programmu brīvprātīgajiem bija viena no pirmajiem brīvprātīgajiem ārzemniekiem Latgalē, palīdzēja mums sajust savu piederību Rietumu kultūrai, mācot angļu valodu, vairojot izpratni par pilsoniskās aktivitātes nozīmi, kā arī rīkojot kultūras vakarus un rosinot starptautisko dialogu personiskajā līmenī.

Šobrīd Kortnija ir atgriezusies Latvijā, lai pasniegtu medicīnas socioloģiju Rīgas Stradiņa universitātē. Paralēli darbam Rīgā pēc 20 gadu pārtraukuma viņa viesojas Rēzeknē, lai tiktos ar saviem bijušajiem kolēģiem un sadarbības partneriem.

Kāpēc tu toreiz izvēlējies Rēzekni?

Tā nebija mērķtiecīga izvēle. Miera korpuss piemeklēja katram kandidātam piemērotu vietu. Man bija nedaudz pāri 20, strādāju nelielas Rietumteksasas pilsētas pašvaldībā un gribējās izaugsmi.

Vai šāda izvēle bija populāra vienaudžu vidū? Tu izvēlējies braukt uz nezināmu vietu, ļoti tālu no mājām.

Nē, tobrīd nepazinu nevienu, kurš darītu ko līdzīgu. Man ir bakalaura grāds vēsturē ar specializāciju Eiropas vēsturē, tāpēc biju motivēta uzzināt kaut ko vairāk, satikt cilvēkus, iegūt praktisku pieredzi. Turklāt mani interesēja attīstības jautājumi, tobrīd ASV strādāju attīstības plānošanā. Tā bija lieliska iespēja savienot personīgo interesi un profesionālās izaugsmes iespējas.

Es pavadīju te divus gadus. Būtu gribējusi palikt ilgāk, bet programmas darbība Latvijā bija beigusies.

Interesanta sakritība – kad pirmo reizi biji Latvijā, aktuāli bija attīstības jautājumi, tagad – otrreiz – aktuāli ir sabiedrības veselības jautājumi. 

Jā, tas tiesa! Man šķiet, starptautiskā sadarbība gan vienā, gan otrā jautājumā var būt noderīga.

Vai sabiedrības veselība var būt indivīda atbildība?

Labs jautājums. Sabiedrība ir kopums, mēs nevaram runāt par sabiedrības veselību, ja izslēdzam indivīdu, jo vesels vai nevesels var būt indivīds. Mēs kā pētnieki skatāmies uz sabiedrības veselības kolektīvo dimensiju, taču ārsti – uz individuālo. Mēs ikviens esam būtisks puzles gabaliņš šajā kopainā.

Kā mēs varam atrisināt šo pandēmiju?

Visdrīzāk dzīve nekad vairs nebūs tāda, kāda tā ir bijusi līdz šim. Mums jāmeklē jauni risinājumi. Kad mēs spēsim to pieņemt, tad arī varēsim atgūt zināmu normalitāti. Ja jau esam palaiduši garām iespējas pandēmiju apturēt, tad tagad jāatrod iespējas būt proaktīviem un meklēt risinājumus. Mums jābeidz cerēt, ka viss atrisināsies pats no sevis, ka mēs, piemēram, varam nevilkt maskas, ignorēt vīrusu.

Kā ir ar ventilāciju, vai tai var būt kāda nozīme?

Noteikti! Infrastruktūras izmaiņas ir būtisks faktors. Veselības un vides vadības jomā par to nav šaubu, ka ar izmaiņām infrastruktūrā var daudz ko panākt. Lidmašīnās, piemēram, gaisa filtrēšanas sistēmas ieviestas jau sen. Dzeramā ūdens attīrīšana arī ir labs piemērs. Mums jau tagad ir pierādījumos balstīta prakse, zinātniskie pētījumi un rīki, kas ļauj novērst slimību izplatīšanos. Vēl viens piemērs – ASV bezpajumtnieku patversmēs tika ierīkotas gaisa attīrīšanas iekārtas, kas būtiski mazināja tuberkulozes izplatību. Šis ir arī finansējuma jautājums. Cilvēki to nevar atrisināt individuāli. Ir nepieciešami ieguldījumi, lai panāktu būtiskas pārmaiņas.

Runājot par atbildību un mūsu spēju ietekmēt notikumus, ko tu domā par patlaban Ukrainā notiekošo? Vai mēs kā indivīdi varam kaut ko darīt? Vai pilsoniskā aktivitāte var kaut ko ietekmēt?

Es te biju pirms 20 gadiem un šodien redzu, cik daudz ir mainījies, kā attīstījušās dažādas sabiedriskās aktivitātes un programmas. Kad es te biju, es iepazinos ar cilvēkiem, uzzināju viņu likteņus un stāstīju mājās par savu pieredzi. Tas maina cilvēkus. Mēs neiesim karot ar tiem, kurus pazīstam, kurus mīlam, novērtējam. Mēs nekarojam ar draugiem. Cilvēki nevēlas šo karu. Arī Krievijā cilvēki protestē.

Turpināt lasīt