Žurnālā lasiet atklātu un dziļi patiesu sarunu ar gleznotāju, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs Mākslas nodaļas speciālisti VALDU MEŽBĀRDI. Par sevi, emocijām, ierašanos Daugavpilī un darbu muzejā, un par šodienas cīņu ar smagu slimību.
Es tieku galā, ar ko man jātiek, negribu krāmēties. Fakts ir tāds, ka tomēr labi, ka ir tās reizes, kad tev piezvana, pajautā, kā jūties. Ka zini, ka nav vienalga…
„Advente paiet klusumā. Tas ir mierīgais pārdomu laiks, īpaši, kad tagad ārā ir drūmi, bet mājās silti. Vasarā lielām domām nav laika. Pašlaik ir īstais laiks domāt par receptēm, iesaiņojumu, pārdošanu, tas iedvesmo. Visu laiku jāattīstās, nepietiek ražot tikai vienu produktu. Jā tā ir, tad tam jābūt unikālam, lai neizietu no aprites.
Ziemassvētkus parasti sagaidām ģimenes lokā. Reti kad braucam prom. Biežāk atbrauc pie mums. Protams, gribas kaut ko garšīgu. Cepam piparkūkas, meitai tas ir īpašs process, tajā viņa meistaro. Sev svētkos mēģinu uzcept kūkas. Nākotnē gribētos pircējiem piedāvāt arī tortes, jo ir pieprasījums. Svētkiem daudzi vēlas pasūtīt reizē saldumus un torti pie viena konditora.”
Cukurellas stāsts žurnālā “A12”.
Foto: Māris Justs
Abonē Žurnāls A12 2020. gadam, un tiksimies pastkastītē!
RIHARDS DUBRA ir viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu komponistiem, simfoniju, vokāli simfonisko darbu, kora darbu, kamermūzikas sacerējumu un nu arī operas „Suitu sāga” autors. Viņa mūzika spēj satraukt, priecināt, mierināt un sajūsmināt. Vēl pagājušā gada Dziesmu svētku noslēguma koncertā Riharda Dubras apdarē pilnīgi jaunās krāsās iemirdzējās Imanta Kalniņa „Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš”. Kā apliecinājums komponista meistarībai un talantam gan mazas kora dziesmas sacerēšanā, gan arī vērienīgu opusu rakstībā. Komponista pirmās operas „Suitu sāga” pirmizrādes priekšvakarā tikāmies Liepājā. Runājāmies ne vien par mūziku un komponista dzīves ikdienu, bet arī par Latgali, tās valodu un cilvēkiem.
Ilonas Rupaines saruna ar komponistu Rihardu Dubru jaunākajā Žurnāls A12 numurā. Lasi un uzzini.
Foto: Jānis Vecbrālis
Abonē žurnālu “A12” 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472.
Tuvojas svētki, un ir īstais brīdis sagādāt lielisku dāvanu saviem draugiem un tuvajiem – baudāmu lasāmvielu visa 2020. gada garumā! Abonējiet Žurnāls A12! Mēs rakstām par radošo, iedvesmojošo un pozitīvo Latgalē, par šeit aktīvajiem un drosmīgajiem cilvēkiem, par kultūras notikumiem, reģiona aktualitātēm. Par mums. Latgaliešiem tuvumā un tālumā. Abonējiet, un tiksimies žurnāla lappusēs!
Žurnāls A12 jaunajā numurā rubrikā “Latgales pērles” – par Daugavpils Ķīmiķu ciematu. Lasi un uzzini.

Foto: Māris Justs
Žurnāls “A12”. Par mums, latgaliešiem.
Abonēšanas indekss – 2472.
Jaunajā Žurnāls A12 numurā esam klusās pirmssvētku laika pārdomās, gūstot spēku garīgā tēva Fjodora Behčanova atziņās un ciemojoties Dagdā pie Aivara Bačkura, kurš, meklējot veidus, kā būt stipram tepat mājās, Latgalē, dara nozīmīgus darbus un iesaista aktivitātēs arī citus vietējos jauniešus. Aicinām noķert košo krāsu iedvesmu pētnieces Ievas Pīgoznes stāstā par tērpa attīstību Latgalē un iegrimt saldajos sapņos, ko Rēzeknes novadā īsteno mājražotājs Cukurella. Kā attīstīt laukus un kādus projektus izvēlēties – savas idejas mums uztic pilsētplānotājs Neils Balgalis, bet Viļānos nokļūstam līdz poļu un angļu latgaliskajam mantojumam. Cik viegli vai grūti bija uzrakstīt “Suitu sāgu”, un cik stipra var būt mīlestības spītība – stāsta komponists Rihards Dubra. Šos un vēl citus stāstus lasiet žurnālā “A12”! Žurnāls A12 – kopā ar jums gan svētkos, gan ikdienā!
Abonējiet žurnālu 2020. gadam, un tiksimies jūsu pastkastītē! Abonēsanai zvani – 23305181
Sauleskalns ir Latvijā populārs vietvārds, ir arī tāds uzvārds, bet neviena vieta ainavas un slavas ziņā nevar mēroties ar Krāslavas novada Kombuļu pagasta Sauleskalnu – pateicoties Vissavienības tūristu bāzei, par zilo ezeru zemes ainavu no Sauleskalna un Latgales dabu jūsmojuši simtiem tūkstošu. Ir viedoklis, ka Latgalei šī padomju laika tūrisma industrija Sauleskalnā un Ezerniekos neko labu nav devusi, bet tur strādājušie tā nedomā – tam bija milzu pieprasījums.
Sauleskalna bāzes bijušie darbinieki regulāri salido, lai kopā atcerētos, kā paši apgalvo, interesantāko posmu savā dzīvē. Šoreiz satikties ar žurnālu „A12” atrada laiku direktora vietnieks un vēlāk bāzes direktors Aleksandrs Lapkovskis, lietvede Leontīne Dzalbe, tūristu instruktore Marija Višņevska, Rita un Ēriks Vanagi – bārmene un vecākais instruktors.
Vairāk – žurnālā “A12”.
Gunita pieļauj, ka Rīgā vai tuvāk galvaspilsētai viņas uzņēmumam būtu vieglāk augt un attīstīties. „Būtu, bet es negribu! Vai tad mūsu tehnoloģiju laikmetā nav citu iespēju? Ir taču pasts un mašīnas piegādēm. Bet es ļoti labi saprotu, ka tekstila nozarē ir grūti ar darbaspēku, jo te vajadzīgs tieši roku darbs. Cilvēki jau brauc strādāt uz pilsētām – no Jelgavas uz Rīgu, no Ludzas uz Rēzekni. Varbūt var braukt strādāt arī pie manis uz Kārsavas novadu? Strādāt ir kur, telpas jau iekārtoju. No sava beņķīša pārcelšos uz normālu krēslu, bet benčs būs goda vietā!”

Gunita Mūrniece-Krišāne un viņas Bencha Muude – lasiet žurnāla “A12” oktobra/novembra numurā.
Foto: Evija Piebalga
Abonēt ir vieglāk nekā meklēt kioskos.
DMITRIJS SAVINS pirms četriem gadiem bija spiests doties emigrācijā – pamest dzimto Krieviju un – kāds pārsteigums daudziem – politisko patvērumu guva Latvijā. Pareizticīgais, kurš neatbalsta Maskavas patriarhijas pārdošanos laicīgajai varai, kā arī citas nebūšanas tās iekšienē, un tieši par to sarakstījis arī grāmatu – romānu ar nosaukumu „Pāri visam” („Превыше всего”). Bailes, ka specdienesti neļaus pabeigt šo grāmatu, kā arī neatlaidīgi paustā pozīcija pret Krimas aneksiju, pret uzsākto karu ar Ukrainu, lika šim pārliecinātam krievu nacionālistam tomēr izšķirties par dzimtenes pamešanu, kā pats joprojām cer – tikai uz laiku.
Interviju ar Dmitriju lasiet Žurnāls A12 oktobra/novembra numurā. Žurnālu var iegādāties arī elektroniski mūsu mājaslapā www.a12.lv