Cukurella

„Advente paiet klusumā. Tas ir mierīgais pārdomu laiks, īpaši, kad tagad ārā ir drūmi, bet mājās silti. Vasarā lielām domām nav laika. Pašlaik ir īstais laiks domāt par receptēm, iesaiņojumu, pārdošanu, tas iedvesmo. Visu laiku jāattīstās, nepietiek ražot tikai vienu produktu. Jā tā ir, tad tam jābūt unikālam, lai neizietu no aprites.
Ziemassvētkus parasti sagaidām ģimenes lokā. Reti kad braucam prom. Biežāk atbrauc pie mums. Protams, gribas kaut ko garšīgu. Cepam piparkūkas, meitai tas ir īpašs process, tajā viņa meistaro. Sev svētkos mēģinu uzcept kūkas. Nākotnē gribētos pircējiem piedāvāt arī tortes, jo ir pieprasījums. Svētkiem daudzi vēlas pasūtīt reizē saldumus un torti pie viena konditora.”
Cukurellas stāsts žurnālā “A12”.

Foto: Māris Justs

Abonē Žurnāls A12 2020. gadam, un tiksimies pastkastītē!

Rihards Dubra

RIHARDS DUBRA ir viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu komponistiem, simfoniju, vokāli simfonisko darbu, kora darbu, kamermūzikas sacerējumu un nu arī operas „Suitu sāga” autors. Viņa mūzika spēj satraukt, priecināt, mierināt un sajūsmināt. Vēl pagājušā gada Dziesmu svētku noslēguma koncertā Riharda Dubras apdarē pilnīgi jaunās krāsās iemirdzējās Imanta Kalniņa „Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš”. Kā apliecinājums komponista meistarībai un talantam gan mazas kora dziesmas sacerēšanā, gan arī vērienīgu opusu rakstībā. Komponista pirmās operas „Suitu sāga” pirmizrādes priekšvakarā tikāmies Liepājā. Runājāmies ne vien par mūziku un komponista dzīves ikdienu, bet arī par Latgali, tās valodu un cilvēkiem.

Ilonas Rupaines saruna ar komponistu Rihardu Dubru jaunākajā Žurnāls A12 numurā. Lasi un uzzini.
Foto: Jānis Vecbrālis

Abonē žurnālu “A12” 2020. gadam – abonēšanas indekss 2472.

A12 6/2019

Jaunajā Žurnāls A12 numurā esam klusās pirmssvētku laika pārdomās, gūstot spēku garīgā tēva Fjodora Behčanova atziņās un ciemojoties Dagdā pie Aivara Bačkura, kurš, meklējot veidus, kā būt stipram tepat mājās, Latgalē, dara nozīmīgus darbus un iesaista aktivitātēs arī citus vietējos jauniešus. Aicinām noķert košo krāsu iedvesmu pētnieces Ievas Pīgoznes stāstā par tērpa attīstību Latgalē un iegrimt saldajos sapņos, ko Rēzeknes novadā īsteno mājražotājs Cukurella. Kā attīstīt laukus un kādus projektus izvēlēties – savas idejas mums uztic pilsētplānotājs Neils Balgalis, bet Viļānos nokļūstam līdz poļu un angļu latgaliskajam mantojumam. Cik viegli vai grūti bija uzrakstīt “Suitu sāgu”, un cik stipra var būt mīlestības spītība – stāsta komponists Rihards Dubra. Šos un vēl citus stāstus lasiet žurnālā “A12”! Žurnāls A12 – kopā ar jums gan svētkos, gan ikdienā!

Abonējiet žurnālu 2020. gadam, un tiksimies jūsu pastkastītē! Abonēsanai zvani – 23305181

Apturēt laiku ar žurnālu A12

„Dzīvojot Rīgā, bija sajūta, ka esmu pazudusi kņadā, nebija laika satikt radus un draugus.” Evijas atgriešanās stāsts Latgalē.
Abonē un dāvini žurnālu 2020. gadam ‒ abonēšanas indekss 2472.

Foto: Māris Justs

Lasi jaunajā A12

Arī jaunajā Žurnāls A12 numurā varam lasīt Latgales melomāna Ivara Matisova piezīmes, šoreiz par Latgales roka un popa mūziku. Lūk, fragments:

“Viens no vadošajiem Latvijas populārās mūzikas apskatniekiem Sandris Vanzovičs atzīst, ka Latgalē pārstāvēti praktiski visi pasaules mūzikas stili un ir aizpildītas visas nišas, savukārt etnomūziķe Biruta Ozolina piebilst, ka dziedāt latgaliski – tā esot patriotisma manifestācija, kas ir un paliek vissvarīgākais pašiem latgaliešiem. Bieži vien pašus mūziķus dzird gaužamies, ka dziesmas latgaliešu valodā neiekļauj Latvijas vadošo radiostaciju rotācijā un vienīgi Latvijas radio 2 no laba prāta un regulāri atskaņo mūziku, pārsvarā gan etnofolka skaņdarbus un šlāgerus, latgaliešu mēlē. Es par latgaliešu mūzikas trūkumu savā organismā gan nevaru sūdzēties – mājas fonotēkā ir kādi trejdeviņi albumi latgaliešu valodā, un, veselu gadu strādājot pie šīs rakstu sērijas, esmu tos atklausījies – kā lai to maigāk pasaka… līdz pilnīgam gandarījumam. Tātad šoreiz par, manuprāt, pašiem interesantākajiem Latgales mūziķiem un viņu daiļradi no popa un roka apcirkņiem.”

Grupa “Bez PVN” 2018, foto Viola Lapa.

Abonē Žurnāls A12 un saņem to savā pastkastītē!

A12 4 (44)

Žurnāla “A12” jaunajā numurā latgalieša skats uz dzīvi līkumots – caur Rīgu un Londonu, atgādinot, ka īstā spēka vieta ir tepat Latvijā, Latgalē.

Tekstilmākslinieces Kristīnes Lipkovas stāsts par izvēli aizbraukt kā vienīgo sarežģītas situācijas risinājumu. Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens jūtas kā Toronto latgalietis – lai kur ceļi vestu, sirds paliek Latgalē. Arī “Ghetto Games” darbojas preilēnietis Lauris Zalāns, kurš nevēlas pazaudēt savu identitāti un individualitāti. Tādi mēs esam – lepni būt latgalieši. Diriģents Jānis Stafeckis no Latvijas prom neraujas, jo prieku, gandarījumu un pozitīvus pārdzīvojumus rod, strādājot kopā ar autoritātēm mūzikā tepat. Literatūrzinātnieks un rakstnieks Valentīns Lukaševičs atklāj, ka izvēlīgs ir tikai cilvēkos un mēģina distancēties no mutes bajāriem, pļāpukulēm, profesionāliem strīdniekiem, jo “strīdos dzimst patiesība,bet tikpat bieži arī dusmas un ienaids”.

Kādu vēstures stāstu glabā Varakļānu pils, un vai Sauleskalna tūrisms jebkad vēl nesīs uzplaukumu, kā tas jau reiz bijis. Šajā numurā “A12” aicina ceļot kopā pa zeltrudenīgo Latgali, iegriežoties ne tikai zināmās un pazīstamās vietās, bet atklājot arī jaunus apvāršņus. Francūži Klements un Maksimiliāns ceļojot domā par iekšējo brīvību un dzīvi bez stereotipiem. Kā klājas Pētera Gailuma podnieka darbnīcai, kur iekoptās sētas radošo viesmīlību un labestību turpina uzturēt Maija Gailuma?

Šajā numurā intervija arī ar Dmitriju Savinu – krievu, kurš pateicas Latvijai par viņam doto brīvību. Kā viņš nokļuva šeit, un kur, viņaprāt, ir atslēga stabilai Latvijas attīstībai?

Žurnāls “A12” – par aktuālo un svarīgo šodien, par vērtībām, par mums pašiem.

Žurnāla tirdzniecības vietas

Pirkt žurnāla A12 numura elektronisko versiju

Abonēt 2020.gadam

A12 4(43)2019

Žurnāla “A12” jaunajā numurā uzzināsiet, kāpēc ir vērts iet svētceļojumā vai pārgājienā, – pieredzē dalās pieci drosmīgie. Braucot uz Latgali, tūristi un ekskursanti savā “must see” sarakstā iekļauj arī muzeju “Andrupenes lauku sēta”, kur ir iespēja degustēt pagastam raksturīgās asuškys un ne tikai. Kā top oriģinālie Daigas Latkovskas tērpi, un ko saviem klientiem piedāvā ” Fresh Terase” Rēzeknē? Ko savā ikdienā pagūst paveikt Ludzas “cielaviņa” Lolita Greitāne, un kā klājas Upītei bez skolas? Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns atklāj, kādas iekšējās pārmaiņas spēj nest darbošanās teātrī. Kā ir būt jaunam māksliniekam un ko dod ļaušanās dzīves iespējām, par to sarunā ar mākslinieci Viktoriju Grappu. Rubrikā “Vietas dzīvesstāsts” apskatām Bozovu – ciemu Kārsavas novada Malnavas pagastā, bet Latgales arhitektūras pērli šoreiz atrodam Balvos. Žurnāls “A12” – par būtisko Latgalē.

Pirkt elektronisko žurnāla versiju

A12 3(42) 2019

Jaunajā žurnāla „A12” numurā – par reģionālo attīstību Latvijā sarunā ar ekonomikas doktoru, profesoru Staņislavu Keišu; par Raiņa jaunu dienu zemi Berķeneli un Raiņa mājas garu; Annas Rancānes, Triju Zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieces, piecas dzīves atziņas; Podnieku dienu atskaņas; par to, kā mūsdienās uztveram vasaras saulgriežu svētku tradīcijas – intervija ar zinātnieci, folkloras pētnieci Angeliku Juško-Štekeli; pilsētpētnieks, ceļotājs un fotogrāfs Andris Uškāns par pilsētas sajūtas uzlabošanu – un citi aizraujoši stāsti. Žurnāls „A12” – patiesi par mums, latgaliešiem Latgalē un plašajā pasaulē.

A12 Nr. 2 (41) 2019

“Pavasars ir puorbaudis laiks gaideišonā,” puorlīcynuota žurnala “A12” redaktore Ināra Groce. Jaunajā žurnala numerī, kai vysod, dorbuotīs īdvasmojūšys tikšonuos, pīredzis i puorlīceibys stuosti, gudrys atzinis.

Izgleiteibys i zynuotnis ministre Ilga Šuplinska rūsynoj dūmuot kritiski, dareit pošim, na gaideit iz blata byušonom ar sovys pusis politikim. Režisors Normunds Pucis atkluoj filmu par nacionalūs partizanu kusteibu “Segvārds Vientulis” i “Sarkanais mežs” ideju i veiduošonys pīredzi.

Muokslinīka Osvalda Zvejsalnieka i muzikis Ilzis Grudulis nu puorlīceibu par golvonū radūša cylvāka ceļā – īdvasma i idejis rūnās strodojūt. Rāznys zvejnīks Venedikts Mihailovs pīdzeivuojs osus myuža pagrīzīņus, bet dzeivis gudrais veirs vysā pasaļuovs iz Dīvu i pasateic par sevkuru jam pīškiertū dīnu. Školuotuojs i dambretists Donāts Kondrovs sovim audzieknim vysod ceņtīs byut kai vacuokais bruoļs.

Aleksandrs Lubāns, “Kroma kolna bruolistis” vadeituojs, stuosta par arheologiskajim tārpim i sovys kulturtelpys atrasšonu. Uzjiemeigūs stuosti – kai Latgolā suoce dorbu kofeja grauzdātova i kai lūbās Malnovys šmakovkys ražūtnei, naizpalīk gasteišona restauratoris darbneicā i c.

Latgolys melomana Ivara Matisova pīzeimu trešajā cielīnī “Non Divisi”, “Fēnikss”, “Austrumeiropa” i daudzi cyti, kai dajiukts – izstuodis, jaunuos gruomotys i diski.

A12 Nr.1(40) 2019

Uzņēmīgi jaunieši, podkāsti un čekas maisi – jaunais žurnāls A12

Jaunā gada pirmajā numurā iedvesmojošas tikšanās gan ar jauniem un uzņēmīgiem, gan vēstures līkločus un sistēmas pieredzējušiem. Kristaps Andrejsons ir apkopojis dažādus cilvēkstāstus un izveidojis ārzemniekiem atpazīstamu audioraidījumu – podkāstu (jeb aplādi), kas angļu valodā vēsta par Latvijas vēsturi un padomju laikiem Baltijā. Vēl viens atklājums ir Ainārs Olūtnieks, kurš radīja sociālā tīkla Instagram kontu Dailypurrr, zīmējot omulīgus kaķus līdztekus sekotāju saņemtajām fotogrāfijām. Gada izskaņas Ziemassvētku dāvātā lasāmviela ir „čekas maisu” kartītes. Kā par čekas aģentiem kļuva grāmatizdevējs Jānis Elksnis un koktēlnieks Antons Rancāns – atklātā intervijā žurnālam „A12”. Pasaules pieredzē dalāmies, iepazīstot mazu pilsētiņu Kuhmo, Karēlijas un Somijas pierobežā, kas pasaules slavu ieguva, radot savu, atpazīstamu kamermūzikas festivālu. Marija Kārkla, Ciblas vidusskolas bijusī direktore, intervijā atklāj, ka mums pietrūkst gudrības paļauties pašiem uz sevi. Arī fizioterapeits Māris Klaučs savā praksē ir pārliecinājies, ka cilvēkam pašam ir sevi jāsakārto un jāveido stingrs kodols.  Žurnāls „A12” tiekas ar lasītājiem, lai kopīgi izprastu tagadni un savu novietojumu kosmosā, tā atgādinot, ka aiz katra no mums stāv zvaigznes. Ko tad vēl var padarīt…