Tag: #viedokļulīderi

ŽURNĀLS „A12” ir latgalietis.

Radies iedvesmā un mīlestībā. Lai pa īstam pastāstītu par mums, mums pašiem un pasaulei. Mēs bijām entuziastu grupiņa, kura vēlējās darboties kopā, un kā radošu platformu šai kopā būšanai izvēlējāmies veidot žurnālu.
Mēs atklājam latgalieša raksturu – nedaudz spīts, tradīciju zināšanas un dzirkstoša mentalitāte. Vēl klāt var minēt viesmīlību un atklātību, drosmi dalīties skumjās, rūpēs un arī priekos. Andris Klepers kādā intervijā teica – īpašā Latgales viesmīlība varētu kļūt par pasaulē atpazīstamu standartu – kā Zviedrijā ir „hike”, Dānijā „hygge”, bet Latgalē ir ceļamaize un ceļakāja.
„Latgaliskā spītība, pārliecība man palīdz dzīvot un diez vai bez tās būtu iespējams kāpt uz lielās skatuves,” – Ilze Grēvele-Skaraine.
Abonēt ir droši un izdevīgi! Abonē žurnālu “A12”, un būsim kopā arī turpmāk. Abonēšanas indekss ir 2472. Kā abonēt? Ieskaties mūsu mājaslapā www.a12.lv un atrodi vajadzīgo informāciju gan par abonēšanu, gan žurnāla tirdzniecības vietām visā Latvijā.

Viļānietis Aigars Strupišs – Augstākās tiesas priekšsēdētājs

Žurnālā “A12” lasiet interviju ar viļānieti, Augstākās tiesas priekšsēdētāju AIGARU STRUPIŠU. Kā vienu no amata prioritātēm piecu gadu laikā viņš uzskata tiesu sistēmas darba pavēršanu sabiedrībai labāk izprotamā virzienā. Sarunā arī par to, kad pienāk brīdis pamodināt tautas garu un darboties sabiedrībai.
Fragments no sarunas:
“Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, jautājums, vai cilvēki savas tiesības prot un var aizstāvēt. Iespējas ir, un, redzot lietas, nebūt nav tā kā standarta frāzē, ka uzvar tikai bagātie, tā nav. Mums ir simtiem tūkstošiem lietu, kur uzvar tas, kuram ir taisnība. Ir arī gadījumi, ka uzvar tas, kuram labāks advokāts.
Tomēr svarīgi atzīt, ka sabiedrība bieži vien nesaprot tiesas būtību. Piemēram, atšķirībā no administratīvā procesa, kur tiesa pēc savas iniciatīvas var izmeklēt lietu, civilprocesā tiesa pati neizmeklē un nevar palīdzēt kādai no pusēm. Tiesa jau tikai salīdzina esošos pierādījumus, ko ir iesniegušas abas puses, klasiskais princips, ka tiesa nepalīdz nevienai pusei. Tā ir neitralitāte, ko sabiedrība bieži vien neizprot un jūtas aizskarta, ka tiesa neredz tās taisnību. Taisnības mēdz būt divas un pat trīs. Jautājums ir par citu.
Līdz objektīvai patiesībai pat tiesai ne vienmēr izdodas aizrakties. Klasisks piemērs ‒ Jānis Pēterim aizdot simts naudiņas. Rakstveida līguma nav. Pārskaita uz Pētera bankas kontu. Tad Jānis nāk uz tiesu un saka, ka Pēteris neatdod parādu. Pēteris atnāk un saka, jā, es naudu no viņa saņēmu, bet es viņam atdevu rokās parādu skaidrā naudā, liecinieku nav. Viens no diviem melo, nu nevar būt, ka abiem diviem taisnība. Vai Jānis, vai Pēteris. Tiesnesis redz bankas izziņu, ka Jānis Pēterim pārskaitījis simts naudiņas. Jāņa vārdi apstiprinās ar pierādījumu. Pēterim pierādījumu nav, ir tikai viņa vārdi. Kā noskaidrot objektīvo patiesību šajā situācijā? Uz dullo ‒ 50:50, ka spriedums būs pareizs. Likums pasaka, ko šādā situācijā darīt, ‒ tas, kurš samaksājis, tam ir jāpierāda. Jānis var pierādīt, ka ir samaksājis, Pēteris nevar pierādīt, tiesa nospriež automātiski par labu Jānim. Jānis pēc 50 gadiem uz nāves gultas izsūdz mācītājam grēkus, ka apčakarējis labu cilvēku. Un tikai tad atklājas. Cilvēki domā, ka tiesa ir ideāla vieta, kur vienmēr atradīs patiesību. Tā tas diemžēl nestrādā, es arī gribētu, lai tas tā būtu. Dzīvē ir citādāk.”
Visu rakstu lasiet aktuālajā žurnāla numurā.
Foto: Anrijs Požarskis

RADĪŠANAS PRIEKS 50 numuru garumā

Mēs cits citam esam kā uzlādes stacija – kaut arī reizēm socializēšanās nogurdina, tomēr bez saskarsmes nevaram. Notiekot īssavienojumam, bieži vien paveras vēl neredzētas iespējas un apvāršņi. Jebkura radīšana ir uzdrīkstēšanās un izaicinājums, tā tas notiek, arī veidojot žurnālu „A12”. Un šis ir svētku – jau 50. – numurs. Pussimts drukātu žurnāla numuru galvaspilsētas izdevniecībām nav liels sasniegums, bet reģionā tas ir astoņu gadu auklēts īpašs stāsts par cilvēkiem, viņu darbiem un sapņiem, atklājot arī spēka un ticības avotus. Identitāte, tradīcija un vērtības ir katra atpazīstamības zīmols, mēs esam dažādi, un tas veido mūsu izdzīvošanas prasmes. Valoda ir dzīva, ja tā tiek lietota. Katrā „A12” numurā ir publikācijas latgaliskajā rakstībā, jo autoriem pašsaprotami ir kopt latgaliešu valodu un rūpēties par tās attīstību arī drukātājos masu medijos.
Žurnāla pirmajā numurā runājām par brīnumiem, kuri notiek, ja tiem tic. Un par ilgām pēc piederības. Kopā tas stiprina pasaules redzējuma dabisko harmoniju – izceļot labo, mēs savā ceļā to vairāk arī pamanām. Katrs žurnāla varonis un lasītājs veido to vidi, kura ir apkārt. Tikai no mūsu zināšanām, izpratnes un aktivitātes ir atkarīgs, cik plaša ir mūsu darbošanās un ietekmējamā vide – vai tikai mūsu pagalms, vai arī piedalāmies dzīves kvalitātes uzlabošanā apkārtējā kopienā un pat sabiedrībā. Šajā gadījumā žurnāls ir palīgs plašāka dzīves redzējuma veidošanā un dzimtās vietas iepazīšanā. Labas idejas piedzimst bieži, bet tikai vajadzīgās turpina dzīvot ilgāk, tās, kuras patiesi ir nepieciešamas. Tā ir arī ar „A12”, kuram dzīvesspēku dod ceļā sastaptie cilvēki, viņu radītās kultūrvietas, dziļas vai no jauna dzimstošas tradīcijas, gudrība un viedums, kurā dalīties. Vēlamies, lai žurnāls mudina mosties garā, ticēt, ka darbi izdosies, ja vien paši uzdrīkstēsimies. Intervijas žurnāla vēsturē liecina, ka daudziem tas arī sanāk – rast sev prieku tīkamā darbā, atgriezties Latvijā, izveidot ģimeni vai būt sekmīgam uzņēmējdarbībā, saglabāt senu amatu un atkal sākt visu no jauna. Jo mēs vienmēr esam ceļā.
Žurnāla „A12” stāsts turpināsies arī 2021. gadā! Abonēšana ir sākusies. Arī turpmāk tikšanās ar dzīvesgudriem laikabiedriem, neizzinātās mūsdienu un senākas vēstures lappuses, apmeklētas skaistas un mazzināmās vietas Latgalē. Raugāmies arī dziļi sevī, jo tikai tā var izjust savu esību. Pasaulē ir daudz labā, un mēs par to stāstam. Pa īstam. Par mums.
Jūsu „A12”, redaktore Ināra Groce
Foto no žurnāla “A12” 1. numura atklāšanas.

Abonēšanas akcija 2021

Abonēšanas laiks ir sācies. Tiekamies arī 2021. gadā! Abonēt ir ērtāk un lētāk. Par un ap Latgali, sarunas ar Latgales ļaudīm – lasiet žurnālā “A12”
ABONĒT 2021.GADAM  LATVIJAS PASTS SISTĒMĀ
ABONĒT UZ ĀRZEMĒM REDAKCIJĀ PA TĀLRUNI  23305181
Foto: Aleksandrs Lebeds

Mūsdienu mākslas galerija – no telpas par kopienu

Mūsdienu mākslas galerijai bija jābūt vienai no rubrikas „A12 ceļo” pieturvietām Līvānos. Sazinoties ar galeriju, uzzinājām, ka līdz šim zināmajā formātā tā darbu vairs neturpinās. Šis lēmums pieņemts jau pērnā gada rudenī. Un tomēr LĀSMA un RAIMONDS VINDUĻI ir gatavi izstāstīt savas galerijas stāstu, kā paši saka ‒ „cerībā iedvesmot arī citus radošos”. Ar viņiem jūlija pašā sākumā tiekamies viņu jaunajā radošajā mājvietā – Jēkabpilī.
Mūsdienu mākslas galerijas stāsts. Tam beigās ir punkts vai daudzpunkte?
LĀSMA: Tā noteikti ir daudzpunkte. Mums svarīgs ir process, un mēs negribējām sevi piesiet kādai noteiktai vietai. Mums ir bijuši četri ļoti bagāti gadi, un tagad plānojam aptvert arī kaut ko ārpus Līvāniem.
RAIMONDS: Nosaukums ir „Mūsdienu mākslas galerija”, tomēr mēs veidojām to vairāk kā radošu apvienību. Jau no paša sākuma pasākumus rīkojām ar domu, ka iesim ārā. Runājot par kovidu – acīmredzot intuīcija nepievīla. Nebija jāmeklē attaisnojumi tam, ka uz šo brīdi būsim slēgti. Tas viss notika dabiski.
Šobrīd tā ir nevis vieta, bet radoša kopiena?
RAIMONDS: Jā! Vienīgi mums kā latviešiem patīk, ka mēs nobāzējamies konkrētā vietā. Bet mēs, tēlaini sakot, to „čigānu taktiku” apsvērām jau pašā sākumā. Mēs zinājām, ka tajā telpā mēs varēsim kādu laiku droši darboties, bet tikpat pārliecinoši pieļāvām arī faktu, ka rītā varam sakravāt čemodānus un pārcelties kur citur. Mums nav vilšanās. Zināmā mērā es to varētu salīdzināt ar to, kā bērns būvē kaut ko no klucīšiem un citreiz pat apzināti sevis izveidoto nojauc, taču būvēšanas prieks nezūd. Ļaujamies. Plūstam. Vējš pūš, kurp vēlas, – tā ir mūsu devīze.
(..)
Visu interviju ar Lāsmu un Raimondu VINDUĻIEM lasiet žurnāla “A12” augusta/septembra numurā!
Foto: Evija Pušmucāne

Pasaules vērošanas mākslinieks

Šķiet, ka rakstnieka un mākslinieka SVENA KUZMINA (1985) vārds garus komentārus neprasa. Bērnībā apbrīnojis arhitektūru un sapņojis kļūt par tiesnesi (jo tiesas ēka Rēzeknē patikusi vislabāk), apzinātā vecumā studējis glezniecību un grafiku un pirms 16 gadiem dibinājis etīžu teātri „Nerten”, kur joprojām ir režisors. Plašākai publikai viņš pazīstams kā viens no radio raidījuma „Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” veidotājiem. Svens ir izdevis divas grāmatas: stāstu krājumu „Pilsētas šamaņi” (2016) un romānu „Hohma” (2019). Pats bijis arī abu grāmatu mākslinieks. Viņa literārie darbi ir tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, igauņu, spāņu un pat ķīniešu valodā. Radīt ir viņa aicinājums, un man atliek tikai pabrīnīties – kā lai steidzos līdzi viņa domām un vai spēšu tās notvert, bet Svens pasmaida un saka: „Viss būs labi.” Un tas nekas, ka ir trešdienas vakars un ka mēs atspīdam viens otra (vied)ierīcēs. Sarunājamies par mākslinieku sūtību un stereotipiem, cilvēka mainīgo dabu un Svena cerībām atrast mammas Helēnas Svilānes-Kuzminas pazudušos dzejas manuskriptus.
Sarunu ar Svenu Kuzminu lasiet žurnāla jaunajā numurā.
Foto: Inese Grizāne

A12 Nr.49/2020

Žurnāla jaunajā numurā par skaisto, kas ir tepat blakus, – par mūsu cilvēkiem, par Latgales un Latvijas apceļošanu, kas šosezon īpaši aktuāla.
Šoreiz lasiet:
* Rakstnieks un mākslinieks Svens KUZMINS par cilvēka mainīgo dabu un dzīvi mākslas pasaulē.
* Mūziķe Kristīne KĀRKLE-KALNIŅA par savu bērnību un radošo darbību.
* Jaunākās grāmatas, mūzikas diski un IZSTĀDES Latgales muzejos.
* Lāsma un Raimonds VINDUĻI par savas mākslas telpas pārcelšanu no Līvāniem uz Jēkabpili.
* Par to, kas notiek VIĻAKĀ.
* Klejojumi pa maziem ceļiem – Ivara Matisova skatījums uz gleznainajām un mākslinieku aizmirstajām MUIŽĀM.
!!!
Šomēnes mūsu lasītājiem – dāvana. Žurnāla pielikums „CEĻŠ UZ RĒZEKNES NOVADU”. Pielikums kā ceļvedis piepildītā ceļojumā pa vienu no ezeriem bagātajiem Latgales novadiem. Dodamies veloizbraucienos cauri īpašam maršrutam – tas ved pēc īstenām Latgales garšām pie īsteniem saimniekiem „STRAUTIŅOS”, keramiķiem „CUKRASĀTĀ” un „SVEČTUROS”, uz mūzikas instrumentu darbīcu un šmakovkas muzeju GAIGALAVĀ, uz Mākslas pikniku LŪZNAVAS muižā, protams, arī uz Latgales jūru – RĀZNAS ezeru – makšķerēt copes gida Jāņa KUPRAS vadībā un uz šķēršļu trasi „RĀZNAS PRIEDES” aktīvās atpūtas cienītājiem. Par šiem un vēl citiem tūrisma pieturas punktiem lasiet žurnāla pielikumā. Ceļojam kopā ar žurnālu „A12”!
Tiekamies žurnāla lappusēs!

Literāte Ligija Purinaša

LIGIJA PURINAŠA jau ilguoku laiku ir radzama sabīdriskajā telpā ar pošys saraksteituos dzejis gruomotu „Sīvīte” i tuos populariziešonu plotajā škārsteikla i mediju vidē. Ligija ar itū gruomotu tyka pi Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks” i nominacejis Latvejis Literaturys goda bolvai. Tok niu jei kūpā ar sovim dūmubīdrim struodoj jau pi cytys gruomotys – rudinī izīs viesturis stuostu gruomota „Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”. Jei dorbojās ari bīdreibā „Centrs MARTA”, kas ir vīneiguo sīvīšu tīseibu aizstuoveibys organizaceja Latvejā – da šam vaira puorstuovāta Reigā i Līpuojā, niu ari Rēzeknē. Taipoš Ligiju var dzierdēt ari Latvejis Radejis raidejumā „Kolnasāta”, kur jei veidoj stuostus par myusu dīnu latgalīšu gruomotom.
Ligija ir studiejuse viesturi, baltu filologiju, kulturys teoriju, regionalūs mediju i komunikacejis zynuotni – ir īgivuse divejus bakalaura gradus, kab kertūs nūpītnai pi magistra īgiušonys, vēļ nav atroduse eistū virzīni.
Žurnalā „A12” pīduovojam verseji par ituo laika svareiguokajom pīcom atziņom nu Ligijas. Vairuok losit juņa/juļa numerī!
Foto: Māris Justs

Personība – Andžejs Začiņajevs

“Esam aizrakstījuši vēstuli Saeimas deputātiem un par sportu atbildīgajai ministrijai ar aicinājumu izvērtēt nepieciešamību veidot breika deju komandu Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā.”
ANDŽEJS ZAČIŅAJEVS (32 gadi) ir breika deju skolas vadītājs. Pats savulaik dejojis ar atzīstamiem panākumiem, joprojām vada deju meistarklases Latvijā un aiz tās robežām. Pēc izglītības psihologs, izstudējis Bībeli, nu jau vairākus gadus strādā J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijā.

Vairāk par pasaules čempioniem breika dejās lasiet Žurnāls A12 jaunākajā – februāra/marta – numurā.
Foto: Māris Justs

 

Intervija – Neils Balgalis

Katram novadam un valstij kopumā ir nākotnes attīstības redzējums, ierāmēts stratēģijās un darāmo darbu programmās. Šobrīd ir laiks, kad iepriekšējie plāni ir novecojuši un tiek būvētas jaunas pilsētu un lauku plānošanas vadlīnijas, kas tieši vai arī netieši ietekmēs mūsu dzīves tuvāko gadu laikā. NEILS BALGALIS ir uzņēmuma „Grupa93” un pilsētplānošanas notikuma MadCity Riga dibinātājs, viens no attīstības plānotājiem vietējā un pasaules mērogā. Neila latgaliskais salikumā ar suitu DNS kodu rada tipisku latvieti. Latgalē pazīstams ar nākotnes vīziju veidošanu gan vietējām pašvaldībām, gan reģionam, šobrīd gan vairāk pievērsies pilsētu attīstības izaicinājumiem.
Žurnāls A12 decembra/janvāra numurā saruna par to, kas mums ir apkārt un kā nonākt līdz laimei vietā, kurā dzīvojam.

 

Foto: Anrijs Požarskis