Jaunajā žurnāla “A12” numurā lasiet:
- kas ir Nautrēnu pagasta vietvārdu nosaukumu pamatā;
- ko, iekārtojot vidi, noteikti nevajadzētu darīt – ainavu arhitektes Annas KONIŠEVAS ieteikumi;
- kā tapa mākslinieka Kristapa EPNERA darbs “Maslova” un kam tas ir veltīts;
- keramiķes Talitas TIPUKAS-ROMANČUKAS ceļš uz Latgali un maģiskie māla trauki;
- kā tehnoloģiju laikā saglabāt sevi, tradīcijas un piederību laukiem – saruna ar Valiju VAIVODI no Preiļu novada partnerības;
- latgaliešiem ir mazāk jāčīkst un vairāk jādara – atklāta saruna ar mūziķi Andri BALTACI;
- ko nozīmē paust savu nostāju pret karu Ukrainā – intervija ar uzņēmēju Daugavpilī Oļegu BURINSKI;
- izbrauciens ar laivu pa Rēzeknes upi – Ivara Matisova novērojumu piezīmes, un citi stāsti.
Lai skaista vasara kopā ar žurnālu “A12”!
Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.
DIDZIS JAUNZEMS ir arhitekts, scenogrāfs, dizainers – daudzšķautņains mākslinieks. Vairāki Didža darbi saistīti tieši ar Latgali, tajā skaitā arī ekspozīcija “Kerbedzs”, kas nominēta Latvijas Dizaina gada balvai, pagājušā gada nogalē atvērts Daugavpils Inovāciju centrs, drīzumā tiks atklāts arī Ludzas pilsdrupu labiekārtojuma projekts. Veidotie darbi ir spilgts piemērs, kā izcelt vietu unikalitāti un radīt jaunus apskates objektus, kuru pamatā ir starpdisciplinaritāte un apmeklētāju iesaiste, līdzradot unikālu pieredzi.
Rēzeknes novada saimniecībā “LIEPKALNS” viesojamies martā, bet ārā ir tāds putenis, ka brīžiem nevar redzēt pat dažu metru attālumā. Mājās ir silti un mājīgi, aiz loga Ilzeskalna baltie pakalni, kurus vasarā klās griķu audzes. Šobrīd Jūlija un Aleksejs DANILINI uzņēmumā attīsta vairākus virzienus – graudkopību, pārstrādi, tūrismu un inovatīvos “Grikšus”. Par griķiem Danilinu ģimene var runāt stundām ilgi – cik tie ir veselīgi, garšīgi, mazprasīgi pret augsnes īpatnībām, augsni nenoplicinoši. Par saimniekošanu Latgalē sestajā paaudzē, mīlestību pret zemi un sapņu piepildījumu – saruna ar Jūliju un Alekseju Daniliniem.