A12 Nr.66, 2023

Jaunajā žurnāla “A12” numurā lasiet:

  • kas ir Nautrēnu pagasta vietvārdu nosaukumu pamatā;
  • ko, iekārtojot vidi, noteikti nevajadzētu darīt – ainavu arhitektes Annas KONIŠEVAS ieteikumi;
  • kā tapa mākslinieka Kristapa EPNERA darbs “Maslova” un kam tas ir veltīts;
  • keramiķes Talitas TIPUKAS-ROMANČUKAS ceļš uz Latgali un maģiskie māla trauki;
  • kā tehnoloģiju laikā saglabāt sevi, tradīcijas un piederību laukiem – saruna ar Valiju VAIVODI no Preiļu novada partnerības;
  • latgaliešiem ir mazāk jāčīkst un vairāk jādara – atklāta saruna ar mūziķi Andri BALTACI;
  • ko nozīmē paust savu nostāju pret karu Ukrainā – intervija ar uzņēmēju Daugavpilī Oļegu BURINSKI;
  • izbrauciens ar laivu pa Rēzeknes upi – Ivara Matisova novērojumu piezīmes, un citi stāsti.

Lai skaista vasara kopā ar žurnālu “A12”!

Kruoslovys divys golvonuos upis

 Ir vītys iz Latgolys kartis, kurys nalīk golvu mīrā. Tu redzi tū vītu niule, tu zyni kūta par pādejim divejim godsymtim, bet gribīs īt i īt dziļuok.

Upei vysod ir divi krosti.

Ja pasaver kartē, var nūvāruot, ka ir daudzi piļsātu Daugovys lobajā krostā, bet nalels skaits ir kreisajā. Leidzeigi byus, ka mes pasavērsim viesturis kartēs, kur īzeimāti seņlatvīšu piļskolni i bruninīku piļs. Voi tei ir najaušeiba? Drūši viņ nā. 1835.godā fraņču zynuotnīks Gaspars Korioliss atkluoja fizikys lykumu, kurs izskaidroj daudzejis paruodeibys iz zemislūdis, kurys izraisa planetys grīsšonuos ap sovu asi. Parkū tik naīrosti plyust okeanūs straumis, tik sovaidi izalūka globaluos vieja plyusmys i tt. Parkū zīmeļu puslūdē iudiņs atvorūs ci izlītnēs ītak, riņķuodams pa stuņdinīka ruodeituoju īšonys vierzīņam, bet dīnvydu puslūdē ītak, grīzdamīs preteimā stuņdinīka ruodeituoju kusteibai?

            Fraņču zynuotnīka apraksteitū spāku suoce saukt juo vuordā. Koriolisa spāka ītekmē zīmeļu puslūdē upis vaira izskoloj lobūs krostus, partū tī ir stuovuoki. Partū byuvis pruoteiguok ir byuvēt lobajā krostā, jo tī parosti i augstuoki, taitod nu tūs tuoļuok var redzēt, jī mozuok applyust i tt.

Senejī cylvāki nikuo nazynuoja par Koriolisa spāka matematiskajom lykumsakareibom, bet jī fenomenu taipat izmontuoja sovā lobumā.

 Visu tekstu lasiet žurnāla aktuālajā numurā.

Foto Valentīns Lukaševičs

KRĀSLAVAS PILSĒTAI – APAĻŠ SIMTS

Krāslava tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas, iespējams, izveidojusies jau 9.gadsimtā pie pilskalna Daugavas–Dņepras ūdensceļa malā. Vikingu sāgās Krāslava esot dēvēta par “Daugavas pilskalnu, no kura uz leju var sākt burāt”. Krāslavas uzplaukums saistās ar grāfu Plāteru dzimtu, kuru īpašumā tā nonāk 1729.gadā un iegūst arī miesta tiesības – šis skaitlis ir iekalts uz tā sauktā Augusta akmens, kas tiek uzskatīts par kādreizējo robežakmeni. Jāpiebilst, ka dziļi zemē iegrimušajam kultūrvēsturiskajam objektam viegli var paskriet garām, to pat nepamanot – īpaši, ja pa Augusta ielu pārvietojies automobilī.

Aicinām teksta un bilžu ekskursijā pa Krāslavu toreiz un tagad – Ivara Matisova raksts žurnāla aprīļa/maija numurā.

Bagāžā Latgales pērles un Silaunieku boika

Šķiet, ka INESI ROZI no Cēsu novada Drabešu muižas amatu mājas un folkloras kopas “Ore” kā spilgtu Vidzemes folkloras norišu kurbulētāju un pārstāvi zinu tikpat ilgi, cik pati esmu aktīva folkloras nozares procesos. Tie ir vairāk nekā piecpadsmit gadi. Taču tikai pavisam nesen ar lielu izbrīnu uzzināju, ka šī rosīgā vidzemniece ir dzimusi Latgalē, Kārsavas pusē. Par Latgales dzimtas biezajām saknēm, darbošanos folkloras laukā un piederības robežām – tie ir šīs sarunas ceļi, tiekoties Drabešu muižā starp koklēm, Āraišu ezera teikas māla āzīšiem un raibi austo lakatu rakstiem.

Edītes Husares sarunu ar Inesi Rozi lasiet žurnāla aprīļa/maija numurā.

Foto Edīte Husare, portāls Lakuga.lv

Iesaistīties vidē

DIDZIS JAUNZEMS ir arhitekts, scenogrāfs, dizainers – daudzšķautņains mākslinieks. Vairāki Didža darbi saistīti tieši ar Latgali, tajā skaitā arī ekspozīcija “Kerbedzs”, kas nominēta Latvijas Dizaina gada balvai, pagājušā gada nogalē atvērts Daugavpils Inovāciju centrs, drīzumā tiks atklāts arī Ludzas pilsdrupu labiekārtojuma projekts. Veidotie darbi ir spilgts piemērs, kā izcelt vietu unikalitāti un radīt jaunus apskates objektus, kuru pamatā ir starpdisciplinaritāte un apmeklētāju iesaiste, līdzradot unikālu pieredzi.

Interviju ar Didzi Jaunzemu lasiet žurnāla “A12” aprīļa/maija numurā.

Foto Inese Grizāne

Dziedošā gide no Preiļiem

Zviedru autore Maivure Stīgengriena raksta, ka nejaušība ir dievišķa spēle, un tieši sakritības vai neizskaidrojamas sagadīšanās visvairāk ietekmē cilvēka dzīves ceļu. Šī atziņa spilgti raksturo dziedošo gidi Irēnu Kjarkužu no Preiļiem. Irēna neshēmo un smalki neaprēķina katru nākamo gājienu, taču notikumi un cilvēki paši viņu atrod. Īstajā vietā un laikā.

Par notikumiem, ekskursijām un izvēlēm – lasiet sarunu ar Irēnu Kjarkužu žurnālā.

Foto Māris Justs

Nebaidīties runāt skaļi

Gada sākumā plašu rezonansi izraisīja VLADISLAVAS ROMANOVAS veidotā dokumentālā filma “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?”. Daži jaunajai sievietei pārmeta dzimtās pilsētas nomelnošanu, citi savukārt izteica atbalstu un atzinību par drosmi celt gaismā tematus, kurus daudzi gribētu noklusēt. Vladislava apstāties neplāno un jau strādā pie jauniem projektiem, kas saistīti ar Latgali un Daugavpili.

Par filmu, Latgali un Daugavpili, un Vladislavu lasiet žurnālā “A12”.

Foto no personīgā arhīva

Saskatīt dvēseli

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” Mūža balvas ieguvējs fotogrāfs un fotovēsturnieks Igors PLIČS šajā laikā ir uz izķeršanu – intervijas radio, laikrakstos, televīzijā, satikšanās ar tuvākiem un tālākiem viņa talanta cienītājiem. Dzīve mutuļo. Un tas nav brīnums, jo cienījamais kungs ir kā tas Imanta Ziedoņa epifāniju “garainis, kas veicina vārīšanos”. Darbīgs, runātīgs, atsaucīgs, ieinteresēts savā arodā un līdzcilvēkos. Viņa šī brīža lielais darbs ir izcilā Latgales fotomākslinieka, vairāk nekā 800 izstāžu dalībnieka, cilvēka ar sarežģītu likteni (jaunības gados zaudētas abu roku plaukstas) Jāņa Gleizda fotoarhīva sakārtošana un saglabāšana. Līdzās tam ir jāpin maskēšanās tīkli Ukrainas atbalstam, jākārto “Pliča sātas” daudzie un dažādie vēstures liecību materiāli, jāsazinās ar sociālo tīklu draugiem un paziņām no visas pasaules. Igors Pličs labprāt dalās ar savām darbīgajā mūžā iekrātajām atziņām.

Žurnālā tikai dažas no tām – lasiet jaunajā numurā.

Foto Māris Justs

Fantāziju realizācijas lauks

Rēzeknes novada saimniecībā “LIEPKALNS” viesojamies martā, bet ārā ir tāds putenis, ka brīžiem nevar redzēt pat dažu metru attālumā. Mājās ir silti un mājīgi, aiz loga Ilzeskalna baltie pakalni, kurus vasarā klās griķu audzes. Šobrīd Jūlija un Aleksejs DANILINI uzņēmumā attīsta vairākus virzienus – graudkopību, pārstrādi, tūrismu un inovatīvos “Grikšus”. Par griķiem Danilinu ģimene var runāt stundām ilgi – cik tie ir veselīgi, garšīgi, mazprasīgi pret augsnes īpatnībām, augsni nenoplicinoši. Par saimniekošanu Latgalē sestajā paaudzē, mīlestību pret zemi un sapņu piepildījumu – saruna ar Jūliju un Alekseju Daniliniem.

Interviju lasiet žurnālā.

Foto Māris Justs

Brīnums, kurš paliek

To, kas mums pieder, īpaši novērtējam krīžu un nemieru laikos. Maijā atzīmējam Latvijas neatkarības atjaunošanu, atjaunotajā valstī ir dzimušas jau divas paaudzes. Vēsturiski neatkarības atjaunošanas process bija vairāku politisku notikumu secība, kura sākās ar Atmodas laika sabiedrisko kustību veidošanos, deklarācijas pieņemšanu un valsts neatkarības atjaunošanas starptautisku atzīšanu. Šobrīd lolojam un sargājam to, kas mums pieder, tomēr publiskajā telpā izskan atšķirīgi viedokļi par mūsu valsts vērtībām. Kā veidojās tad un kā attīstās tagad mūsu sabiedrība – saruna ar Kazimiru Šļakotu.

Sarunu lasiet žurnāla jaunajā numurā.

Foto Māris Justs.