Rēzekne – gandrīz ideāla upe vidusmēra laivotājam
Rēzekne ar savu 116 km garo tecējumu un 2026 km2 lielo sateces baseina ir 12. lielākā Latvijas upe – kas ir ļoti atzīstams sniegums starp 777 Latvijas upēm, kuras ir garākas par 10 km. Arī ūdenstūristam Rēzeknes upe ir visnotaļ pievilcīga – dūšīgi airējot, to var izbraukt pat triju dienu laikā, bet laiskāki laivotāji mierīgi var plānot maršrutus arī vienas vai divu dienu garumā. Laivojumu pa Rēzekni var uzsākt jebkurā vietā un labāk to darīt ir pavasarī, kad upē ir pietiekami augsts ūdens līmenis, straume spēcīga un upe vēl nav pārvērtusies par seklu zemūdens pļavu, kā tas bieži gadās sausās vasarās.
Īpaša sagatavotības pakāpe nav nepieciešama, kaut gan no laivas apgāšanās neviens nav pasargāts. Man tas gadījās pat 3 reizes – lejpus Taurinkas dzirnavām, straujā upes līkumā Subinaitē un aiz Rikavas, kur spēcīgā straume paspieda laivu zem piekrastes vītola. Jāatzīst, ka neplānota pelde agri pavasarī ir stindzinošs un vienlaikus spirdzinošs piedzīvojums.

Visu Ivara Matisova rakstu par Rēzeknes upi lasiet žurnālā.
Kad ar fotogrāfu aprīļa otrajā pusē ierodamies uz interviju mākslinieces, keramiķes Talitas Tipukas-Romančukas sētā Lūznavas pagastā, mūs sagaida pilnīgs klusums un nesen modies pavasaris. Ejam dziļāk pagalmā un redzam, ka esam gaidīti, – blakus sakoptai puķu dobei ar ziedošu tulpi ir saklāts neliels galdiņš, uz kura atrodas mākslinieces radītie trauki ar smalkajiem zīmējumiem, es teiktu, ilustrācijām, – krūzītes ar kaziņām, kaķīšiem, smilgām. Turpat arī pašcepts pīrāgs ar perfektu formu kā no beķerejas. Melnbalts kaķis draudzīgi glaužas pie kājām, visapkārt čivina putni, un pievakares saule rada mierpilnas lauku idilles noskaņu. Drīz vien arī saimnieki pamana, ka esam ieradušies.
“Latgale atšķiras ar to, ka ir tāda nenogludināta, nepieradinātāka, daudzveidīga. Tās pievilcīgums ir skarbumā. Kad liekas, kur mukt, kad dzīve šeit kļūs neciešama – vai nu Kanāda, vai Latgale! (Smejas.) Man viens draugs dzīvo Kanādā, Ņūfaundlendā, nekurienē. Latgale arī šķiet tāda vieta, kur varētu paglābties. Tur man ir kaut kas intuitīvi tuvs, varbūt tas nezināmais.”